Mātera ielā 54 atrodas viens no Jelgavas dievnamiem. Ēka ir pilsētas arhitektūras piemineklis, un to apsaimnieko vietējā baptistu draudze, kura šogad sasniegusi 125 gadu vecumu.
Mātera ielā 54 atrodas viens no Jelgavas dievnamiem. Ēka ir pilsētas arhitektūras piemineklis, un to apsaimnieko vietējā baptistu draudze, kura šogad sasniegusi 125 gadu vecumu. Baptisti pieder pie tām vēsturiski tradicionālajām konfesijām Latvijā, kurām saskaņā ar Reliģijas lietu likumu ir uzticēts mācīt vispārizglītojošajās skolās ticības mācību.
Padomju okupācijas gados, kad valsts politika bija atklāti naidīga kristietībai, baptisti bija varas opozicionāri, jo nestājās pionieros, komjaunatnē, partijā, bet organizēja slepenus Bībeles un kristīgās ētikas mācību pulciņus bērniem un jauniešiem. Tieša bērnu un jauniešu līdzdalība dievkalpojumos visvairāk satrauca okupācijas varu, tādēļ īpašam spiedienam un dažādām represijām tika pakļauti draudžu garīdznieki. Tā 1960. gada janvārī no amata tika atcelts baptistu draudzes mācītājs Haralds Kalns, jo viņš bija draudzei piesaistījis bērnus un jaunatni. Kalnu ģimene bija spiesta no draudzes aiziet, bet jauniešu skaits draudzē nemazinājās.
Baptistu konfesija Latvijā izceļas ar labām muzikālām tradīcijām, ko apliecina arī baptistu koru Garīgo dziesmu svētki, kas notikuši jau četras reizes kopš 1925. gada un kuros vienmēr ir piedalījies arī Jelgavas koris. Padomju okupācijas laikā daudzkārt baptistu dziedātāji, mūziķi, diriģenti ir atsaukušies kaimiņu konfesiju aicinājumiem piedalīties dažādos svētkos un bērēs. Īpaši draudzīgas attiecības bija izveidojušās ar evaņģēliski luteriskās Annas draudzes kori, kuru ilgāku laiku diriģēja A.Lasmane, Jelgavas baptistu draudzes mācītāja sieva. Savstarpējs atbalsts palīdzēja draudzēm vieglāk pārdzīvot nepārtraukto valstisko spiedienu.
Cīņā pret baznīcu komunistiskā vara izmantoja absolūtu aizliegumu publicēt vai ievest jebkādu kristīgu literatūru, ieskaitot Bībeli. VDK dienesti stingri kontrolēja šā aizlieguma izpildi. No kristīgās literatūras trūkuma cieta visas konfesijas. Sešdesmitajos gados baptisti organizēja pagrīdes tipogrāfiju aizliegtās kristīgās literatūras iespiešanai. 1968. gada nogalē četrus mēnešus ilgi šī tipogrāfija darbojās baptistu draudzes dzīvojamā mājā. Vēlāk iespieddarbi turpinājās arī pie citiem mūsu draudzes locekļiem. Pēc sešu gadu sekmīga darba 1974. gadā tipogrāfija tika atklāta (tolaik Līgatnē) un tās darbinieki kopā ar mājas saimnieku apcietināti un notiesāti. Īpaši nopelni pagrīdes iespieddarbu organizēšanā bija Jelgavas baptistu draudzes diakonam Elmāram Sīlim.
Trešās latviešu tautas atmodas sākums atnesa jaunu cerību un vēlēšanos atbalstīt tautas tieksmi pēc brīvības, jo nevardarbīgais ceļš labi saskanēja ar kristīgo ideju. Daudzi draudzes locekļi aktīvi iekļāvās Latvijas Tautas frontes pasākumos. Tomēr sapratām, ka kristiešu īpašais uzdevums jaunajos apstākļos ir sniegt bezdievības tumsā turētajai tautas daļai Kristus evaņģēliju kā gaismas un garīgā spēka avotu. Jau 1989. gada janvārī baptistu dievnamā tika atklāta bezmaksas svētdienas skola, lai iepazīstinātu visa vecuma interesentus ar agrāk nepieejamo grāmatu – Bībeli. Interese izrādījās ļoti liela. Ne vien bērni un pusaudži, bet arī viņu vecāki un vecvecāki labprāt iepazinās ar Bībeli kā izziņas un spēka avotu. Katru svētdienu pulksten 12.30 visu vecumu svētdienskola 10 gadu garumā ir pulcinājusi un joprojām pulcina simtiem klausītāju. Bībele ir starpkonfesionāla, un tāda ir arī mūsu svētdienskolas programma: vienkārši iepazīstinām ar Bībeles saturu un kristīgo ētiku.
Draudzes dzīvē aizritējuši jau pieci gadsimtu ceturkšņi. Ko vēlēsim šajā jubilejā? Arī turpmāk godprātīgi un labestīgi mācīt evaņģēlija patiesības, būt iejūtīgai un kalpojošai līdzcilvēku vajadzībās, sniegt garīgu atbalstu tiem, kas to meklē!
Draudze savukārt laipni ielūdz jelgavniekus uz jubilejas svinībām dievnamā sestdien, 18. septembrī, pulksten 17, kad varēsim tuvāk iepazīties ar draudzes vēsturi un nākotnes iecerēm, un svētdien, 19. septembrī, pulksten 10.
