Celtniecība pieder pie strauji augošām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tiek būvēti jauni uzņēmumi, degvielas uzpildes stacijas, rekonstruētas ostas, top lepnas privātmājas un vasarnīcas.
Celtniecība pieder pie strauji augošām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tiek būvēti jauni uzņēmumi, degvielas uzpildes stacijas, rekonstruētas ostas, top lepnas privātmājas un vasarnīcas. Pēdējo desmit gadu laikā strauji palielinājies būvmateriālu un santehnikas imports. Bet būvmateriāli tiek ražoti arī Latvijā. Viena no šādām ražotnēm ir tepat – akciju sabiedrība «Jelgavas Būvmateriālu kombināts» (JBK). Lai arī būvniecība attīstās strauji, JBK nav kļuvis par plaukstošu un bagātu uzņēmumu. Tomēr tas turpina savu produkciju piedāvāt Latvijas un Baltijas tirgum un jauno gadu simtu ir sagaidījis ne bez optimisma. Par to liecina arī uzņēmuma devīze: «Nekad nepadodies!» Kā atjokoja sabiedrības valdes priekšsēdētājs Andris Pavītols: kas tas par zaldātu, kas negrib kļūt par ģenerāli.
Pašlaik JBK nodarbina 45 cilvēkus, 20 no viņiem strādā pie fibrolīta ražošanas iekārtas. No ražošanas līnijas jaudas tiek izmantoti tikai 8 – 10 procenti. A.Pavītols atzīst, ka kombināta ražotie būvmateriāli – fibrolīts un daudzslāņu izolācijas plātnes (DIP) – nav no tiem, pēc kā pašlaik pasaulē pieprasījums augtu. Tomēr Vācijā un Austrijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, analogus materiālus izmanto septiņas astoņas reizes vairāk nekā Latvijā. Taču kombināta valdes priekšsēdētājs atzīst, ka arī algas tur ir lielākas tādās pašās proporcijās. Šie materiāli «pa kabatai» ir vidusšķirai vai arī noder tādām būvniecības vajadzībām, kas ir jāatrisina ātri un nav atliekamas, piemēram, katastrofu vai zemestrīču gadījumos. Fibrolīts un DIP ir radīti tiem, kas paši prot ar šiem materiāliem strādāt.
Agrāk un tagad
A.Pavītols atceras, ka pirms desmit gadiem uzņēmums strādāja ar pilnu jaudu, visa produkcija bija sadalīta, pēc tās stāvēja rindā un ne jau tāpēc, ka tās kvalitāte bija labāka nekā tagad. Cita materiāla vienkārši nebija. Tajā laikā darbojās divi projektētāju institūti, kas piedāvāja būvniekiem arī konstrukcijas, kā ar šo materiālu strādāt. Tagad institūtu vairs nav. Eiropā pats ražotājs sagatavo sava materiāla izmantošanas piedāvājumu. Ar šo jautājumu JBK sāka nodarboties pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, kad fibrolīta ražošanas iekārta uzsāka darbu. Pircējiem tiek skaidrots, ko darīt ar fibrolītu un DIP, iekārtota ikvienam interesentam pieejama produkcijas izstāde. Izvērst plašāku reklāmas kampaņu pagaidām neļauj uzņēmuma rocība. A.Pavītols «Ziņām» skaidroja, ka lielo ārzemju firmu «Knauf», «Paroc», «Isover» produkcijas kvalitāte ir ļoti laba, bet JBK spēj ar to konkurēt cenas ziņā. Ir arī iespējams būvēt dažādas konstrukcijas, apvienojot gan JBK, gan arī šo firmu ražojumus. Kā uzsvēra valdes priekšsēdētājs, vērsties pret ārzemju firmām, kas Latvijā importē kvalitatīvu produkciju, nav JBK uzdevums. Kombināta mērķis, pēc viņa domām, ir izkonkurēt ar savu produkciju tos ievestos materiālus, kas ir mazāk kvalitatīvi, un izskaidrot cilvēkiem JBK ražojumu priekšrocības.
Uzņēmuma vadītājs pavēstīja, ka aizvadītie gadi nav bijuši labākie JBK vēsturē, taču valdības iecerētajā sabiedrisko ēku siltināšanas programmā JBK materiāls būs konkurētspējīgs. To pierāda arī projektu izstrādnes un cenu aptauja, ko pagājušā gada nogalē veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departaments. Salīdzinot vairākus sienu siltināšanas materiālus, kuriem ir vienādi tehniskie parametri, izrādījās, ka JBK materiāls ir vispieņemamākais.
Tehniskā pilnveidošanās
Kombināta vadība saprot, ka rīt un parīt nevarēs palikt uz vietas, – iekārtas jāpilnveido. Tāpēc uzņēmums sadarbojas ar firmām, kas tam piegādājušas iekārtas, un tās JBK dod informāciju par savām izstrādnēm un jaunumiem, piemēram, par apmetumu. Pagaidām kombinātā ražotajiem materiāliem vēl ir vajadzīgs apmetums. Tos var apstrādāt ar tradicionālo cementa – smilšu – kaļķa javas apmetumu, kas nemaksā dārgi. Taču tas ir darbietilpīgs process. Pašlaik JBK kopā ar iekārtu piegādātājfirmu domā par iespēju uzstrādāt apdares slāni jau materiāla ražošanas laikā. Tad pircējs varētu saņemt jau apdarinātu plāksni. Šīs plātnes būs izturīgākas un gludākas, tās vairs nebūs tikai siltumizolācijas materiāli. Tajā pašā laikā arī šajos materiālos būs saglabātas visas labākās fibrolīta īpašības – dabīgās izcelsmes materiāli – koks un cements. Pilnīgi nekaitīgs materiāls. Taču tā pagaidām vēl ir nākotne.
Problēmas un optimisms
Problēmas ir reālajā maksātspējīgajā pieprasījumā. Lai arī lēš, ka būvniecības apjomi pērn palielinājās par 10 līdz 12 procentiem, process nenoris vienmērīgi. Vairāk vērojama komunikāciju būvniecība – ceļi, ostas –, kur JBK materiāli netiek izmantoti. Kā liecina statistika, privātmāju celtniecība neattīstās, lauksaimniecības būvniecības vispār nav.
– Esmu runājies ar saimniekiem. Daudziem vajag kaut ko būvēt: vienam – uzcelt jaunu, citam – veco pielabot. Bet ir viens jautājums, uz kuru es nekad neesmu varējis viņiem atbildēt: «Bet, Pavītol, vai tu vari pateikt, kas un par kādu cenu manu pienu pirks?» Un es tiešām nezinu, ko viņiem atbildēt», – ar «Ziņām» pārdomās dalījās kombināta vadītājs.
Tomēr optimismu vieš valdības iecerētā sabiedrisko ēku siltināšanas programma. Šogad tiks siltinātas 26 skolas. Tepat Jelgavas rajonā – Glūdas skola, Dobeles rajonā – Bēnes un Bauskas rajonā – Iecavas skola. Programmas apjomi ir ievērojami, un JBK vadība cer, ka tās īstenošanā tiks izmantoti kombinātā saražotie materiāli. Tas ir Pasaules Bankas kredīts, un katrs lats, par ko ir nopirkts Latvijā ražots būvmateriāls, valsts kasē dod vismaz 16 līdz 20 santīmu bez pievienotās vērtības nodokļa. – Kredīts kaut kad būs jāatdod, un sabiedrībai ar to jārēķinās. Jelgavā pirms pieciem gadiem ar mūsu materiāliem tika nosiltināts pirmais bērnudārzs. Visiem tas patīk, un visi tur ir bijuši, ieskaitot divus premjerus un vairākus ministrus. Bet Domei naudas šādiem pasākumiem nav, un, kamēr nebūs pieejami kredīti, nebūs līdzekļu, par ko šādus darbus veikt, – sacīja A.Pavītols.
Ēku siltināšanas filosofija
Siltināšanas programmā A.Pavītols uzsver trīs aspektus: globālo, nacionālo un sadzīvisko. Globālais – uz zemeslodes ir «siltumnīcas» efekts, noteikts iznešu daudzums. Ja Latvija cer iestāties Eiropas Savienībā, arī mums būs jādomā, kā samazināt to daudzumu, lai nenodarītu sev un citiem pāri. Otrs aspekts – nacionālais jautājums. Latvija enerģiju importē, un «krāns» atrodas robežas otrajā pusē. Jo mazāk patērēsim energoresursus, ņemot tos no Krievijas piegādātājiem, jo lielāka būs mūsu ekonomiskā neatkarība, tātad – arī politiskā. Trešais aspekts ir tas, ko iegūs enerģijas patērētājs savam komfortam. Enerģijas cenas aug un augs, lētāk nekas nemaksās. Problēma slēpjas tajā, ka visi šie trīs komponenti tiek reducēti uz pēdējo – enerģijas patērētāju, kuram ir jāmaksā par visiem trim. Eiropā pirmos divus sedz valsts. Taču mūsu valsts iespējas pašlaik ir ierobežotas. Bet viens nevar samaksāt triju vietā.
JBK Baltijas tirgū
JBK ražošanas iekārta tika iegādāta neilgi pirms valsts neatkarības iegūšanas. Tās apjoms tika plānots atbilstoši tālaika tirgus pieprasījumam. Lai arī vairāku apstākļu dēļ tas ir krities, JBK Baltijā ir vienīgais uzņēmums, kas ražo šādus būvmateriālus. Ir izveidojusies cieša sadarbība ar Lietuvu. Kā paskaidroja A.Pavītols, produkciju pārdot ir izdevīgi rādiusā līdz 400 kilometriem no Jelgavas, tālāk vairs ne. Tāpēc arī sadarbība ar Igauniju, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk, ir visai minimāla. Patlaban tiek paplašināta sadarbība ar Lietuvu, ir jāiespiež reklāmas prospekti lietuviešu valodā. Taču JBK nevēlas tiekties tikai uz ārzemēm, palaižot garām Latvijas tirgu, kas ir pilns arī ar nekvalitatīviem materiāliem. Klasiska ir situācija: pircējs pat salīdzinoši prestižā veikalā bieži vien nevar saņemt pārdodamās preces sertifikātu, jo tā nemaz nav – «pērk taču tāpat». A.Pavītols uzskata, ka šo situāciju var atrisināt, izveidojot vienotu sertificēšanas sistēmu, kas akceptētu importējamo produkciju vēl pirms tās ievešanas Latvijā. Ievest atļautu tikai tādus materiālus, kam būtu atzītu organizāciju izdots sertifikāts.
Sarunā ar A.Pavītolu bieži tika lietoti vārdi «nākotne», «globāls». Tā izvērtās par rūpniecības filosofijas stundu, taču, iespējams, bija daudz vērtīgāka nekā sarunas par konkrētiem pasūtījumiem. Bet tāds varbūt šoreiz bija arī uzdevums – uzklausīt ražotāja domas par notiekošo, nevis, piemēram, izdibināt, cik liels bija darījums ar itāļu uzņēmēju Ernesto Preatoni, kad ar kombināta materiāliem tika siltināta viņa nopirktā ēka Rīgas centrā, vai arī, cik JBK materiālu izlietoja a/s «Kolonna» Langstiņos dzīvojamo māju apbūvei.
