VARAM ministra padomniece Santa Vaļuma: pašvaldības nedrīkst pārkāpt demokrātijas principus.
Plašu ievērību guvušais Rīgas domes lēmums ierobežot deputātu tiesības sēdēs uzdot jautājumus, kā arī līdz minūtei samazināt runas ilgumu debatēs rosinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pie visām 119 Latvijas pašvaldībām ar prasību novērst demokrātijas pārkāpumus savos nolikumos.
Šādu prasību saņēmusi arī Jelgavas dome, kur 2017. gada oktobra domes sēdē tika noraidīts deputāta Aigara Rubļa priekšlikums atcelt antidemokrātisku apakšpunktu Jelgavas pašvaldības nolikumā. Proti, A.Rublis prasīja, lai no nolikuma 70. punkta tiktu izņemts apakšpunkts, kas paredz, ka debates domē rīko tikai tad, ja par to nobalso vairākums.
VARAM pieļauj, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība atsakās pieņemt uz demokrātijas principiem balstītas prasības, var tikt iedarbināts likuma “Par pašvaldībām” 49. pants. Tas savukārt paredz vides un reģionālās attīstības ministram pilnvaras apturēt šādu pašvaldības rīcību.
Vēsture klusē, kā opozīcijai aizbāza muti
Droši vien arhīvā būtu jāizrokas cauri dokumentu kalniem, lai precīzi noteiktu, kad Jelgavas pašvaldības nolikuma 70. punkts, kurā izskaidrots, kādā secībā domes sēdēs jāpieņem lēmumi, parādījās šādā izskatā: ziņojums; domes deputātu jautājumi; debates, ja deputāti nobalso par debašu rīkošanu; domes priekšsēdētāja viedoklis; balsošana; balsošanas rezultātu paziņošana.
Deputāts A.Rublis domā, ka tāda lēmumu pieņemšanas secība pastāvēja jau 2005. gadā, kad viņš sāka strādāt Jelgavas domē. Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis, kurš bija ievēlēts Jelgavas domē no 1994. līdz 1997. gadam, neatceras, ka tolaik deputātiem būtu bijuši jebkādi debatēšanas ierobežojumi. “Tie bija citi laiki un citi cilvēki. Debatējām, cik grib, un to darījām pieklājīgi – runājot par lietu,” saka P.Rēvelis. Arī Uldis Ivans, Jelgavas domes priekšsēdētājs no 1993. līdz 2001. gadam, noliedz, ka šāds debatēšanas ierobežojums būtu bijis viņa laikā. “Tas ir klajš demokrātijas pārkāpums. Es brīnos, ka ministrs Gerhards pārkāpumus Rīgas domē redz, bet Jelgavā – nē. Tomēr tiesībām debatēt domes sēdēs tikai tad ir jēga, ja pret opozīciju attiecas ar cieņu un tās izteikto ņem vērā,” teic eksmērs.
Pieņemot par patiesību U.Ivana un P.Rēveļa teikto, iznāk, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu pārkāpjošais Jelgavas pašvaldības nolikuma apakšpunkts visdrīzāk parādījās pēc 2001. gada, kad Jelgavas domi sāka vadīt Andris Rāviņš.
Ventspilī runā brīvāk
VARAM skaidro – minētais likums nosaka, ka pilsētas domes deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdodot jautājumus un sniedzot uzziņas. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši. No tā izriet, ka deputātam, balsojot par jebkuru jautājumu, ir pilnvērtīgi jāizprot jautājuma būtība, uzdodot jautājumus, debatējot un saņemot vai iesniedzot uzziņas.
Deputāts A.Rublis atzīst, ka pirms 2017. gada oktobra domes sēdes neviens, izņemot viņu, šai Jelgavas pašvaldības nolikuma neatbilstībai likumam nav pievērsis uzmanību. “Tagad esmu papētījis citu pašvaldību pieredzi. Pat Ventspilī, kur pozīcijai un domes priekšsēdētājam ir ļoti liela ietekme, šāda nosacījuma debašu rīkošanai nav,” teic A.Rublis, kurš līdz 2017. gada pašvaldību vēlēšanām bija pozīcijas deputāts, kā arī strādāja par pilsētas mēra vietnieku, bet tagad darbojas opozīcijā.
Pret balsoja vienīgi Rāviņš
Var atgādināt, ka A.Rubļa politiskais cīniņš 2017. gada 26. oktobra domes sēdē rezultējās savdabīgi. Proti, pret debatēm, kuras brīvi varētu rosināt jebkurš deputāts, balsoja vienīgi domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pārējie ZZS deputāti, pieskaitot koalīcijas partnerus Nacionālajā apvienībā, atturējās. Par debatēm balsoja seši deputāti – A.Rublis, Gunārs Kurlovičs, Lauris Zīverts, Sergejs Stoļarovs, Ivars Jakovels un Andrejs Eihvalds. Taču līdz vairākumam viņiem pietrūka, un opozīcijas priekšlikums netika pieņemts. G.Kurlovičs piebilst, ka tā bija otrā reize šajā sasaukumā, kad opozīcija balsoja tik vienoti. Pirmā bijusi vasarā – pret Vakara (maiņu) vidusskolas pārcelšanu uz 6. vidusskolas telpām. Deputāts A.Eihvalds, kurš ir arī pašvaldības kapitālsabiedrības darbinieks, tomēr precizē, ka neiebilst pret debašu ierobežošanu domē, jo visur esot vajadzīga samērība. Viņš gan atzīst, ka Jelgavas domē nav tāda riska kā Rīgas domē, kur debates ieilgst līdz vēlai naktij. Savukārt deputāts Roberts Šlegelmilhs, kas balsojumā atturējās, neizjūt, ka Jelgavas domē trūkst debašu. Viņaprāt, deputāti, brīvi uzdodot ziņotājam jautājumus, jau parāda savu attieksmi, turklāt debates notiek komisiju sēdēs. Jāpiebilst, ka arī 2017. gada 26. oktobra domes sēdē debates nenotika.
Tiesībsargu ignorēja, bet VARAM?
Dažas dienas vēlāk šajā sēdē pieņemto lēmumu izskatīja arī Tiesībsarga birojs. Tas vērsās Jelgavas domē ar priekšlikumu pilsētas pašvaldības nolikumu pilnveidot atbilstoši demokrātijas principiem. Taču tiesībsarga aicinājumu Jelgavas domes vadība līdz šim nav ņēmusi vērā.
To, vai VARAM 1. martā 119 pašvaldībām izsūtītajai vēstulei būs lielāka ietekme nekā tiesībsarga aizrādījumam, varēs noteikt pēc 15. marta, kad pašvaldībām jāsniedz VARAM atbilde, kā tad viņu mājās ir ar demokrātijas principiem. VARAM pārstāve Laura Jansone informē, ka vēstulē pašvaldības tiek lūgtas nekavējoties svītrot to, kas nolikumos vai noteikumos neatbilst demokrātiskas valsts pamatprincipiem.
L.Jansone piebilst – ja kāda pašvaldība nepiekritīs grozīt to, kas neatbilst šiem principiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izvērtēs nepieciešamību izmantot likuma “Par pašvaldībām” 49. pantā paredzētas pilnvaras. Proti, apturēt šādu pašvaldību nolaidību vai pat noziedzību, kas vērsta uz varas uzurpēšanu.
Bērni ar kustību traucējumiem gaida
Joprojām Jelgavas domē dzīve rit, kā ierasts. Šī deputātu sasaukuma deviņos mēnešos debates domē bijušas tikai vienu reizi, proti, 6. februārī, kad pieņemts 2018. gada budžets. Debates toreiz atklāja pats domes priekšsēdētājs, aicinot izteikties pozīcijas deputātus. “Pieļauju, ja debates būtu rosinājis kāds cits, tad tās netiktu atbalstītas,” ironiski saka A.Rublis. Izmantojot situāciju, debatēs par budžetu runāja arī opozīcija, bet tās priekšlikumi netika pieņemti. Toreiz A.Rublis iestājās, piemēram, par līdzfinansējuma palielināšanu līdz 100 eiro aukļu dienestam, normālas ietves izveidošanu pie Jelgavas 1. internātpamatskolas, kur mācās audzēkņi ar kustību traucējumiem, kā arī braucienu skaita ierobežojuma atcelšanu pensionāriem, kuri izmanto pilsētas sabiedrisko transportu. “Taču domāju, ka manis teiktais lika kolēģiem aizdomāties un tam varētu būt pozitīvas sekas, strādājot pie nākamā gada budžeta,” teic A.Rublis.
Bet vai kaut reizi opozīcijas deputāti ir izteikuši priekšlikumu atvērt debates, taču pozīcija nobalsojusi pret? A.Rublis atzīst, ka šāda gadījuma nav bijis. Viņaprāt, tas ir tādēļ, ka parasti pozīcijas deputāti opozīcijas kolēģu priekšlikumus noraida jeb darbojas kā “balsojamā mašīna”.
