Pagājušajā mēnesī kokteiļbārs «Chocolate&Pepper» nosvinējis devīto dzimšanas dienu. Šo gadu laikā daudz kas mainījies – gan īpašnieki, gan darbinieki. Taču vadība neslēpj – noturēties virs ūdens palīdzējusi arī atrašanās vieta, jo ziemā, kad kultūras namā ir aktīvā sezona, lielu daļu ienākumu nodrošina tieši kultūras baudītāji.
Diāna Alksne, kas iepriekš bija viesmīle, kafejnīcas vadību kopā ar vīru pārņēmusi pagājušā gada janvārī. Viņa atzīst – darbs ēdināšanā nozīmē strādāt 24 stundas diennaktī. «Protams, kafejnīcas ikdienu īpašnieku maiņa ļoti ietekmē. Tagad mums jāmaina tas, kas deviņu laikā ir sabojājies, bet labais jāsaglabā. Esam piestrādājuši arī komandas izveidē, lai tās darbs mūs un klientus apmierinātu. Ja salīdzinām esošo ar situāciju pirms gada, izaugsme ir jūtama. Taču grūti pateikt, vai tas ir mūsu nopelns vai kopīga valsts tendence,» vērtē kokteiļbāra vadītāja.Mazāk ēd karbonādesViņasprāt, izturēt konkurenci Jelgavā ēdināšanas iestādes var, izvēloties savu specifiku. «Mums ir piedāvājums, kas der gandrīz visiem, neesam specializējušies, piemēram, uz ģimenēm ar bērniem. Darba dienās orientējamies uz pusdienām, ir klienti, kas nāk katru dienu. Bet tas nav vienīgais, uz ko strādājam. Piektdienās un sestdienās ir vakari jauniešiem. Tematiskus pasākumus rīkojam tikai kādas trīs četras reizes gadā. Sieviešu dienā izmēģinājām arī «dzīvo» mūziku. Man patika,» stāsta D.Alksne, piebilstot, ka vietējā publika ir kūtra un īsti nesaprot, vai pēc katras dziesmas būtu jāaplaudē vai ne.Taču neveiksmīgs bijis kafejnīcas mēģinājums piesaistīt vietējās grupas – pagājušajā vasarā «Chocolate&Pepper» meklēja jaunos Jelgavas māksliniekus, kas gribētu parādīt sevi citiem, taču ar nožēlu secināja, ka atsaucības nav: «Bijām pārsteigti, ņemot vērā, ka Jelgavā ir mūzikas skola.»D.Alksne atzīst – rudenī un ziemā, kad kultūras namā notiek daudz pasākumu, liela daļa klientu ir tieši koncertu un izrāžu apmeklētāji, kas kafejnīcā iedzer kafiju vai pavakariņo. Līdz ar to kokteiļbārs neizjūt ātrās ēdināšanas iestāžu ienākšanu pilsētā, jo jelgavnieki nav gatavi ikdienā lietot «fastfūdu». D.Alksne priecājas, ka pēdējā laikā samazinājies apēsto karbonāžu skaits – agrāk karbonādes ar frī kartupeļiem atskaitēs parādījās biežāk, tagad to izkonkurē zaļumi: «Ieviesām arī vokēdienus, kas guvuši lielu popularitāti, jo ir veselīgāki. Bet nav jau tā, ka jelgavnieki grib ēst tikai veselīgu pārtiku – katram jau patīk palutināt vēderu. Vietējie vairāk izvēlas vistas gaļu, ārzemnieki – liellopu.»Katram pavāram sava «garša»Komandu, kas kafejnīcā strādā pašlaik, D.Alksne sauc par kolēģiem, nevis darbiniekiem, jo visi ir draudzīgi un atsaucīgi. Taču arī «Chocolate&Pepper» skārusi darbinieku rotēšanas sērga, īpaši raksturīgi tas bija viesmīlēm. Uzņēmums no topošiem darbiniekiem neprasa darba pieredzi, jo viesmīļi tiek apmācīti turpat, taču jāpārzina gan latviešu, gan angļu un krievu valoda. Pēdējā daudziem sagādā problēmas. Taču Latvijas ēdināšanas tirgū trūkst arī labu pavāru. «Tagadējais šefpavārs pie mums strādā pusgadu. Viņš ir jauns un aug līdzi uzņēmumam. Šefpavārs šajā jomā ir viens no stūrakmeņiem, jo katram ir sava «garša», ko izjūt arī klienti. Lai kļūtu par pavāru, jābūt gan talantam, gan gribēšanai, jo tas ir fiziski smags darbs. Praktikanti pavāri gan tādi «čābīgi» nāk, var redzēt, ka puiši aizgājuši kaut ko pamācīties,» stāsta uzņēmuma, kurā pašlaik nodarbināti 11 cilvēki, pārstāve. Kāds ir darbinieku atalgojums un vai ar pašreizējo samaksu strādājošos viegli noturēt, viņa gan neatklāj. D.Alksne novērojusi, ka pašlaik darbinieku «pārpirkšana» nav aktuāla: «Arī klienti ar dzeramnaudu vairs nemētājas, tagad vērtē, vai tiešām patika.»Tūristu nāk maz«Nevarētu teikt, ka mums trūkst klientu. Protams, strādājam, lai to būtu vairāk, esam «iesiluši», sapratuši, kas ir kas, tagad jādomā par attīstību. Varbūt kādam cenas šķiet pārāk augstas, bet tās veido darbinieku, telpu īres un produktu izmaksas. Jelgavniekiem ar maksātspēju viss kārtībā, bet Jelgava ir maza pilsēta, arī Rīga tuvu – galvaspilsētā ir plašs piedāvājums. Klienti ar labāku materiālo stāvokli biežāk «nozags» Jelgavai un atdos Rīgai,» klientu pirktspēju komentē D.Alksne, vērtējot, ka tūristu starp klientiem ir maz, lai gan netālu atrodas iecienītākais ārzemju viesu apskates objekts. Iespējams, iemesls ir speciālā piedāvājuma trūkums. Taču pastāvīgo klientu lokā ir ārzemnieki, kas Jelgavā attīsta biznesu.Kafejnīcas vadītāja vaļsirdīgi atzīst – lai visu darītu atbilstoši likumiem un noteikumiem, būtu jāpieņem darbā divi cilvēki, kas stāvētu un pierakstītu, kas notiek – cikos produkts atsaldēts, cikos pagatavots un pasniegts klientam: «Protams, tas ir apgrūtinoši. Produktus iepērkam no Pārtikas un veterinārā dienesta atzītajiem piegādātājiem, tāpēc arī rodas problēmas. Piemēram, gribam gailenes. Jāizvēlas – vai nu riskēju un pērku no tantes tirgū, kura man nerakstīs «papīru», bet sēnes būs garšīgas, vai arī pērku sasaldētas un «nekādas».» «Chocolate&Pepper» mēģinājuši strādāt arī ar vietējiem piegādātājiem, taču, piemēram, sadarbība ar Dobeles zemniekiem beigusies neveiksmīgi, jo burkāni bija nekvalitatīvi: «Vasarā gan no vietējiem paņemam kādu tomātu, zemenīti, salātus.»Grib samazināt foajēŠogad galvenās uzņēmuma investīcijas būs saistītas ar vasaras terases atjaunošanu, vasarā varētu nedaudz atjaunot arī iekštelpas. Nākotnē jelgavnieki iecerējuši paplašināt kafejnīcas telpas uz kultūras nama foajē pusi. «Vietas pietiks visiem,» smej D.Alksne.Par citām biznesa nišām uzņēmēji nedomājot, jo, piemēram, ēdienu piegādes ieviešanai nepieciešamas investīcijas, papildu darbinieki, kas sadārdzinās cenu arī tiem ēdieniem, kas tiek patērēti uz vietas.«Uzņēmējdarbību māca augstskolās, taču tā ir tikai teorija. Būt par uzņēmēju neviens nevar iemācīt, to iespējams apgūt tikai praksē – rodas konkrēta situācija, un tad tu meklē risinājumu,» secina D.Alksne.
