Kaislības ap Jelgavas Siltumtīkliem virmo ilgi un pamatīgi. Ņemot vērā to, ka šodienas demokrātijas apstākļos visi var izteikties par visu (arī par to, par ko ir diezgan miglains priekšstats), nospriedu, ka to drīkstu arī es.
Kaislības ap Jelgavas Siltumtīkliem virmo ilgi un pamatīgi. Ņemot vērā to, ka šodienas demokrātijas apstākļos visi var izteikties par visu (arī par to, par ko ir diezgan miglains priekšstats), nospriedu, ka to drīkstu arī es. Skaidrības labad teikšu uzreiz: neesmu bijusi Siltumtīkliem parādā nevienu dienu un nevienu santīmu. Tātad zināmā mērā esmu Siltumtīklu stute un balsts un varu pat pretendēt uz īpašā klienta statusu. Neesmu arī meklējusi kašķi tad, kad man atsūtītajos rēķinos naudas izteiksmē ir iekļautas kaut kādas mistiskas summas papildus tām, kādas aprēķināmas saistībā ar uzstādīto skaitītāju rādītājiem. Un arī tagad netaisos sūdzēties. Tik vien kā pateikt visu, ko es kā siltuma patērētāja domāju par šo jautājumu vai, precīzāk, kā man liek domāt dzīves realitāte.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ cienījamajiem siltuma ražotājiem vajadzētu būt (protams, no loģikas viedokļa) bezgala lielai interesei par manu pašsajūtu viņu sniegto pakalpojumu sakarā. Un vēl viņiem vajadzētu darīt visu iespējamo un arī neiespējamo, lai mani nesakaitinātu, jo es taču maksāju. Bet nekas tamlīdzīgs nenotiek. Piemēram, šodien mājās sēžu ar vilnas zeķēm kājās un mērenu «pufaiciņu» mugurā, jo man salst. Toties ziemā nereti vajadzēja augu diennakti turēt vaļā logu, jo dzīvoklī valdīja kaut kas līdzīgs tropu klimatam. Tā visa rezultātā man sāp kals, es šķaudu un šķaudīšanas starplaikos lamāju Siltumtīklus. Un nu jau man ir gandrīz negrozāmi nostabilizējusies doma, ka tādi pakalpojumi man nav vajadzīgi.
Bet Siltumtīkliem no tā ne silts, ne auksts. Viņi arī šķauda. Man virsū, jo ar Jelgavas Domes svētību sevi pieskaitījuši pie šīs pasaules varenajiem. Un šīs pasaules vareno darbības pamatā reti kad ir manāma loģika, likumība un tamlīdzīgas blēņas. Īsti nezinu, vai tā absurdā ideja, ka atvienošanās no centralizētiem tīkliem turpmāk netiks pieļauta, Jelgavas mērogā Domē tika akceptēta, vai ne. Un tas nav svarīgi. Jo doma pati par sevi ir, piedodiet, tik stulba, ka nav sarunas vērta. Ja es gribēšu, Jelgavas Siltumtīklus pasūtīt bekot, tad to darīšu. Jo man ar tiem nav līguma, ka es tik un tik ilgu laiku izmantošu tikai un vienīgi to pakalpojumus. Skaidrības labad jāsaka, ka man vispār nav nekāda līguma ar Siltumtīkliem. Tātad, juridiski ņemot, varu arī nemaksāt par siltumu, jo neesmu tā piegādi lūgusi, ne arī uzņēmusies kādas saistības šajā sakarā.
Dzīvoklis ir mans privātīpašums, un, kādu uzņēmumu pakalpojumus izmantot, tā ir mana darīšana. Nevienam nekādu atļauju pazemīgi lūgt netaisos. Vienkārši paziņošu, ka turpmāk Siltumtīklu pakalpojumus vairs neizmantošu. Un viss. Ja man būs visām pastāvošām normām atbilstošs projekts un ekspertu slēdziens, ka atvienošanās no centralizētas siltumapgādes tehniski veikta nevainojami, tad man gluži vienalga, kādā veidā savas intereses pūlēsies aizstāvēt Siltumtīkli, jo nedomāju, ka es būšu zaudētāja. Protams, galīgi negribas uzņemties pūles, kas saistītas ar varbūtējo mana dzīvokļa siltumpiegādes sistēmas pārbūvi. Bet ko citu darīt, ja Siltumtīkli visiem spēkiem pūlas, lai es «nogatavotos» šādam pasākumam?
Tālāk – par siltuma patēriņa samaksu. Cik saprotu, ir noteikti tarifi, cik maksā katra skaitītāja uzrādītā mērvienība. Tarifs reiz mērvienības daudzums – tas arī viss, kas būtu jāmaksā. Tā tam vajadzētu būt. Bet man tagad ar atsūtītajiem rēķiniem cenšas ieskaidrot, ka gluži ar to vien es cauri netikšu. Neviens mani par šo papildu summu izcelsmi un jēgu neinformē, nekas netiek paskaidrots. Kāpēc papildus jāmaksā par kaut kādiem zudumiem, siltuma mezgliem vai vēl kaut ko? Ja es izdodu savu naudu, tad man jāzina, par ko.
Kamēr Siltumtīkliem nav ne kripatiņas elementārās cieņas un pieklājības pret saviem klientiem, tikmēr kaut kādi papildu izdevumi nav mana problēma. Ja aplami ir noteikti tarifi, kuros ietvertas visas loģiski pamatotās izmaksas, tad, lūdzu, nosakiet tos pareizi, izklāstiet man precīzi pa punktiem, no kā konkrētā summa veidojas, un, iespējams, ka sapratīšu. Man kā patērētājam ir precīzi jāzina katra santīma vieta saņemtajā rēķinā. Un es esmu gatava maksāt nevis par Siltumtīklu izdevumiem, kas ļoti iespējams, ir tālu no normālai ekonomikai atbilstošiem, bet tikai par to labumu, ko es no tiem saņemu. Jo tāda ir viena no normālas ekonomikas pamatatziņām, ka saprātīgs pircējs vai pakalpojuma saņēmējs ir ar mieru par saņemto maksāt nevis tik, cik kādam aplamniekam šajā sakarībā radušies izdevumi, bet gan tik, cik šī prece vai pakalpojums ir vērts. Vērtības mērvienības ir labums, kādu man konkrētā prece vai pakalpojums dod. Un, ja Siltumtīklu vainas dēļ es šķaudu, tad labuma no pakalpojuma ir maz vai, precīzāk, nav nemaz. Par ko tad man jāmaksā?
Bet es maksāju. Un citi arī maksā. Te nu atkal ir viens secinājums: attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem mēs turpinām būt padomju cilvēki par visiem 100 procentiem. Joprojām. Bez savas pašapziņas. Bez pašcieņas. Mēs neejam nevienu slānīt, ja visai mājai tiek slēgta siltā ūdens piegāde – arī tiem, kas visus maksājumus nokārojuši. Mēs zem deguna pukstam, ka rēķini ir nenormāli un tikai utt.
Mēs vienkārši esam aitu bars. Bet – kur aitas, tur – cirpēji. Un cērp pamatīgi, ka spalvas vien put. Ne jau mums jāizdabā Siltumtīkliem. Mēs neesam šajā pasaulē viņu dēļ. Viņi mūsu dēļ gan. Šīs savstarpējās attiecības abām pusēm arī būtu jāapzinās. Un visiem beidzot būtu jāsāk domāt ekonomiski un juridiski pamatotās kategorijās: patērētājiem, apzinoties savas tiesības, bet pakalpojuma sniedzējam – savus pienākums. Patlaban viss ir otrādi. Pakalpojumu sniedzējs taranē pakalpojumu saņēmēju, diktējot savus noteikumus un padarot to pilnīgi beztiesīgu, bet pakalpojumu saņēmējs savu tiesību nezināšanas dēļ šo krustu nes bez iebildēm.
Apkopojot visu iepriekš teikto, es no siltuma patērētājas viedokļa dodu (manā saprašanā – labu) padomu Siltumtīkliem: neturpiniet kaitināt savus klientus, jo tie, kas spēj maksāt par jūsu pakalpojumiem, vēlas tos saņemt atbilstošā kvalitātē, pie tam ne tikai pašā siltuma piegādē, bet arī attieksmē pret klientu – šajā jomā pagaidām saņemam surogātu. Pretējā gadījumā maksātspējīgie būs spiesti atstāt Jelgavas Siltumtīklus kopā ar tajos valdošo «bardaku» un nemaksājošajiem klientiem.
Dace Baltruma,
auditorfirmas «Invest – Rīga» Nekustamā īpašuma vērtēšanas nodaļas vadītāja
