Kaut kādas cerības uzlabot Jelgavas ielu stāvokli varētu dot nākamajā gadā paredzētais papildu finansējums pilsētu maģistrālajām ielām, kuras ir valsts autoceļu turpinājums.
Kaut kādas cerības uzlabot Jelgavas ielu stāvokli varētu dot nākamajā gadā paredzētais papildu finansējums pilsētu maģistrālajām ielām, kuras ir valsts autoceļu turpinājums. Taču šāgada «ielāpu deķis», kā konstatē Autoceļu fonda padome, ir visos virzienos par īsu.
Ar trīsdesmit procentiem nepietiek
No transportlīdzekļu ikgadējās nodevas pašvaldībās nonāk 30 procentu iekasētās summas. Naudas izteiksmē Jelgava šogad saņems 80550 latu no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un 333428 latus no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kopā – 413978 latus. Autoceļu fonda padomes locekļus neapmierina tas, ka pašvaldības saņem tikai 30 procentu no transportlīdzekļu nodevas. Viņuprāt, šī attiecība būtu jāpārskata.
Kā redzams tabulā, nauda galvenokārt nonāk valsts autoceļiem. Saskaņā ar tālāko sadalījumu pašvaldību ielas saņem tikai 19,8 procentus, tāpēc valsts autoceļi ir labākā kārtībā nekā pilsētu ielas.
– Šāds sadalījums pašvaldībām ir pilnīgi nepieņemams. Tas neuzlabos situāciju pilsētā. Lai pietiktu naudas arī ielu remontam, vajadzētu saņemt vismaz 25 procentus, – tā Jelgavas Domes deputāts Viktors Valainis.
Vienīgā iespēja ielu remontam ir aizņēmums. Jelgavas pašvaldība plāno ņemt 700000 latu lielu kredītu. Komunālās pārvaldes speciālisti gan uzskata, ka kredīts «glābtu» tikai trīs četras ielas, bet, ja to nepaņemtu, nākamgad ielu remontam būtu jāizdod vēl vairāk līdzekļu.
50 tūkstošu pašvaldības budžeta
Liepāja no pašvaldības budžeta ielām gadā iedala aptuveni 500000 latu. Arī Ventspils, Daugavpils un Rēzekne «atbalsta savas ielas» ar vairākiem simtiem tūkstošu latu. Jelgavas pašvaldība no budžeta naudas pērn spējusi ielām atvēlēt 50000 latu.
Jelgavā katru gadu bedrīšu remontam tiek tērēti ap 100000 latu. Tāda summa ir pietiekama, lai pilnīgi atjaunotu ielas segumu puskilometra garumā. Tā kā darbu izpildītājiem Jelgavā nav piemērotas tehnikas, tad tā tiek nomāta no Ventspils un Rīgas kolēģiem. Arī tas, pēc Komunālās pārvaldes tehniskā direktora Jāņa Mutjanko domām, ir iemesls, kāpēc remontētāji nevar iekļauties noteiktajos termiņos un tiek «ceptas pankūkas», kas pēc neilga laika atkal pārvēršas par bedrēm. Arī ja uz jauna asfalta seguma pēc diviem trijiem gadiem neuzliek nodiluma kārtu, tad pēc trijiem četriem gadiem jau var sagaidīt bedres.
Sliktajam Jelgavas ielu stāvoklim ir objektīvs iemesls: neviena cita pilsēta Otrā pasaules kara laikā netika tā izpostīta kā Jelgava. Zem pilsētas ielām nav izolējošā slāņa. Trīsdesmit centimetru dziļumā zem ielām atrodas drupas un būvgruži, kas rūgst un drūp.
Tikai astoņi procenti Jelgavas ielu ir būvētas atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.
Valsts autoceļu fonda galvenie ieņēmumi un izdevumi 1999. gadā
Galvenie ieņēmumi
Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva 7,5 milj. Ls 9,5%
Akcīzes nodoklis naftas produktiem 70,8 milj. Ls 90,5%
Kopā 78,3 milj. Ls 100%
Galvenie izdevumi
valsts autoceļiem 33,52 milj. Ls 42,8%
Pašvaldību (ielām) autoceļiem 15,53 milj. Ls 19,8%
Akcīzes nodokļa kompensācija dzelzceļam 6,42 milj. Ls 8,2%
Autotransporta dotēšanai 8,30 milj. Ls 10,6%
Kredītu atmaksai 2,73 milj. Ls 3,5%
Iemaksa pamatbudžetā 11,80 milj. Ls 15,1%
Kopā 78,30 milj. Ls 100%
