Uz piecām Itālijas valsts stipendijām mācībām prestižajā Dženovas Paganīni konservatorijā šogad pretendējuši 87 mazie topošie mūziķi. Pēc noklausīšanās par cienīgiem tās saņemt tika atzīti trīs itāļi, amerikānis un vienpadsmit gadu vecā latviete Diāna Gartvika-Erdmane (attēlā). Jelgavniece, kura jau divus gadus kopā ar mammu Ingu dzīvo Itālijā. Galvastiesu pārāka ar itāļu vienaudžiemDiānas ģimeni līdzīgi kā daudzus citus mūsu tautiešus doties svešumā mudinājuši ekonomiskie apstākļi. Meitene līdz 3. klasei mācījās klavierspēli pie skolotājām Tatjanas Kārkliņas (sākumā) un Ingas Lankenfeldes Jelgavas 4. vidusskolā, kurai pateicoties arī bijuši iespējami Diānas panākumi Dženovā, atzīst meitenes vectētiņš Ilgonis Erdmanis. Viņš rūpīgi seko līdzi mazmeitas muzikālajām gaitām un ir gatavs viņu visādi atbalstīt, lai talantu, kas tikai raisās vaļā, nepazaudētu. «Vectētiņš izdomāja, ka Diānai arī vasarā jāmācās,» smej skolotāja Lankenfelde, kura gatavoja savu audzēkni iestājpārbaudījumam Paganīni konservatorijā, kad meitene bija atgriezusies Latvijā. Pedagoģe Diānu raksturo kā spējīgu, spilgtu un sirsnīgu bērnu, kuru gan nevarot piespiest uz rīcību. Viņa pati izvēloties. «Diāna tiešām ir talantīga, ja jau sešos gados, kad sāka skolas gaitas, varēja pati ko sacerēt. Tāda maziņa jau prata nospēlēt Bēthovena «Elīzai», par visām varītēm gribēja apgūt Šūmani,» atceras I.Lankenfelde. Vectēvs atzīst, ka improvizācija klavierspēlē ir Diānas stiprā puse. Tā palīdzējusi arī iestājeksāmenā. «Viņa spēlēja savus darbus, jo varēja atskaņot, ko vēlas, un tika ļoti augstu novērtēta. Diemžēl Diānu nevarēja pieņemt visās klasēs. Viņa gribēja apgūt arī kompozīciju un vokālās prasmes,» teic I.Erdmanis. Viņš stāsta, ka muzikālo prasmju ziņā Diāna ir galvas tiesu augstāk par saviem itāļu vienaudžiem. Šajā valstī muzikālo izglītību var iegūt tikai no 5. klases, bet 7. klasē mēģināt startēt prestižajā Paganīni konservatorijā. Diāna patlaban apvieno mācības vispārizglītojošajā skolā un konservatorijā, bet nākamgad, ja vien nesarežģīsies ekonomiskie apstākļi, plāno mācīties konservatorijā pilnu laiku. Gadu agrāk nekā citi bērni. Jāveicina muzikālo zglītības iestāžu sadarbība«Ja pietrūks līdzekļu, panākumi gan var beigties,» bažījas vectēvs, pauzdams arī nožēlu, ka Latvijas ekonomiskā un izglītības sistēma pietiekami neveicina un neatbalsta jaunos talantus. To spodrināšana lielākoties atstāta ģimenes ziņā.«Valsts politika spiež mācīties ārpus valsts, jo skolotāji šeit ir ļoti labi. Principā – bērnu traģēdija, ka viņi tiek izstumti no ierastās vides,» uzskata I.Erdmanis. Viņš arī pārliecināts, ka Latvijā ir ļoti daudz talantīgu bērnu, kurus jārāda ārpus valsts un jāveicina viņu izglītošana, sadarbība ar citām muzikālajām izglītības iestādēm. «Kas, piemēram, traucētu Jelgavas 4. vidusskolai sadarboties ar Dženovas Paganīni konservatoriju?» retoriski jautā Erdmaņa kungs, cerot uz pozitīvām pārmaiņām šajā jomā.
