“Tā nu šajā sezonā ir sanācis, ka trijām Jelgavas kamerorķestra koncertprogrammām vienojošais elements ir kino. Koncertprogrammā “Francija. Parīze. Šansons” iekļautie šansoni savu popularitāti ieguva franču kinofilmās, “Kinokoncertā” atskaņojām latviešu komponistu mūziku kinofilmām un arī programmā “…lai sirdī nāk cerību prieks…” atskaņosim mūziku, kura skan kinofilmā,” stāsta diriģents Aigars Meri, kopā ar Jelgavas kamerorķestri aicinot uz koncertu svētdien, 15. decembrī, pulksten 14 Jelgavas Kultūras namā.
Koncertā dzirdēsim trīs komponistu mūziku. Pirmajā daļā Jelgavas kamerorķestris piedāvās divas Pētera Vaska skaņdarba “Musica adventus” daļas. Kā stāsta A.Meri, “Musica Adventus” ir trešā stīgu kvarteta (ar nosaukumu “Ziemassvētku kvartets”) pārlikums stīgu orķestrim.
Pēc tam sekos armēņu komponista Arama Hačaturjana adadžo no baleta “Spartaks”. Tiks atskaņots Vilija Sargsijana veidots pārlikums klavierēm (solo izpildīs Zane Volberga) un simfoniskajam orķestrim. “Interesanti, ka autoram iecere par baletu “Spartaks” radās jau tālajā 1941. gadā, tomēr tikai pēc ceļojuma uz Romu 1950. gadā, kad komponists apciemoja slaveno Romas kolizeju un Apija ceļu, sākās reāls darbs pie baleta mūzikas,” teic A.Meri.
Savukārt koncerta otrajā daļā dzirdēsim Georgija Sviridova muzikālās ilustrācijas Aleksandra Puškina darbam “Putenis”. Kā stāsta A.Meri, 1964. gadā slavenais krievu kinorežisors Vladimirs Basovs vērsās pie komponista G.Sviridova ar lūgumu uzrakstīt mūziku kinofilmai “Putenis”.
Noveli “Putenis” A.Puškins sarakstīja 1830. gadā – daiļrades brieduma periodā. “Apciemojot savu īpašumu Ņižņijnovgorodas apriņķī, dzejnieks tur burtiski iestrēga, jo tika izsludināta holēras karantīna. Paradoksāli, bet šajā piespiedu izolācijā radās virkne izcilu literāru darbu, kuri ir apkopoti ar nosaukumu “Nelaiķa Ivana Petroviča Belkina noveles”. “Putenis” tika sarakstīts 20. oktobrī (vienas dienas laikā). Tas ir lielisks lakoniskas prozas piemērs, kas stāsta par provinces jaunavu Mariju Gavrilovnu R., kura nolemj bēgt no vecāku mājām, lai slepus salaulātos ar savu iecerēto, un par to, kā putenis izjauc mīlētāju plānus un pilnībā izmaina triju cilvēku likteņus,” atklāj diriģents. “Sviridovu sajūsmināja iecere atainot mūzikā ziemu Krievijas provincē. Komponista mūzikā nav tās ironijas, kura ir sastopama novelē. Muzikālajās ilustrācijās dominē 19. gadsimta laicīgie žanri – valši, marši, pilsētas romances –, kā arī zirgu pajūgu zvaniņu skaņas.”
1973. gadā no atsevišķām filmas mūzikas epizodēm G.Sviridovs izveidoja svītu orķestrim, kuras deviņas daļas klausītājiem caur brīnišķīgu, tēlainu un kontrastiem bagātu mūziku atklāj A.Puškina noveles saturu.
“Klausītājiem Jelgavā būs īpaša iespēja veldzēties krievu poēzijas un mūzikas sintēzē, jo Puškina un citu krievu dzejnieku dzeju lasīs muzikoloģe Liene Jakovļeva,” piemetina A.Meri.
