Virsleitnantam Ritvaram Ozolam sakrīt dzimtās pilsētas un viņam uzticētā kuģa vārds.
Pilsētas kultūras namā atklājot Latvijas kara kuģiem veltīto gleznu izstādi, Jūras spēku flotiles komandieris Rimants Štrimaitis lepni paziņoja, ka pēc nedēļas kuģu būvētavā Brēmenē ūdenī tiks nolaists karakuģis, kuru sauks «Jelgava». Pēc uzrunām skanēja apsveikumi māksliniecēm, muzikāli priekšnesumi. Priecīgajā sarīkojumā nedaudz ēnā palika kāds jauns vīrs virsleitnanta formā Ritvars Ozols – topošā patruļkuģa komandieris. Viņam Jelgava ir dzimtā pilsēta, bet mājas – Jelgavas novadā. Negribēja uztraukt mājiniekusRitvaru Ozolu Kalnciema vidusskolā skolotāji Lida Dulberga un Austris Klupša atceras kā varošu un atsaucīgu puisi. Mācībās viegla galva, dažādos priekšmetos braucis uz olimpiādēm, «riktīgi labi» debatējis, čakli stādījis mežu, sportojis. Taču viņa lēmums tūlīt pēc vidusskolas beigšanas iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā daudziem bijis pārsteigums. Ritvara māsa Diāna piebilst, ka brāļa militārās karjeras izvēle bijis pārsteigums arī mājās. Ģimenei viņš piezvanot savu nodomu atklājis tikai tad, kad jau bija ieskaitīts Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetos. Savukārt Ritvars paskaidro, ka šo slepenību ievērojis tādēļ, ka nav gribējis vecākus, māsu un brāli lieki uztraukt. Viņš apzinājies, ka militārais dienests ir bīstama profesija. Savā līdzšinējā četrpadsmit gadu dienestā Ritvars gājis jūrā vētrā, kad ostas vārti civilajiem kuģiem ir ciet, dzēsis ugunsgrēkus, cēlis no sēkļiem uzsēdušās jahtas. Viņa dienesta ikdiena saistīta ar veselības un pat dzīvības risku, ko, starp citu, privātās apdrošināšanas sabiedrības apdrošināt atsaka.Ar laiku tuvinieki pie Ritvara dienesta Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotilē ir pieraduši. To pieņēmusi arī draudzene ventspilniece Nora, kas tagad dzīvo kopā ar Ritvaru Valgundes pagastā un Rīgā strādā par franču valodas skolotāju. Nora atzīst, ka ir pieradusi pie ritma, ka Ritvars, nedēļu dežurējot uz krasta apsardzes kuģa, ir prom no mājām un tad atkal nedēļu vismaz vakaros mājās. Šīs atvadīšanās un tikšanās, pēc viņas domām, dzīvi dara spraigāku, krāsaināku. Sešu gadu mācības Dānijā2000. gadā, pabeidzis pirmo kursu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Ritvars pieteicās konkursam, kurā, pateicoties labi noliktajam eksāmenam matemātikā un angļu valodā, ieguva iespēju sešus gadus mācīties par jūras virsnieku Dānijā. Parasti kadeti, kuri gatavojas dienestam Jūras spēkos, papildina zināšanas Latvijas Jūras akadēmijā, taču tolaik Dānijas valdība Baltijas valstīm piedāvāja šādu palīdzību, un vairāki jauni kara jūrnieki to izmantoja. Mācību praksē uz dāņu karakuģiem Ritvars bijis Ziemeļatlantijā, pie Farēru salām, Grenlandes un Īslandes krastiem. Tur, pārbaudot zvejniekus, dažkārt noderējusi krievu valoda, ko atšķirībā no baltiešiem dāņi nezinājuši. Dzīvojot Dānijā (turklāt pirmo gadu dāņu karavīra ģimenē), Ritvars novēroja, ka vietējie jaunieši ar tālākizglītības un profesijas izvēli tik ļoti kā latvieši neiespringst. Pabeiguši vidusskolu, viņi kādu laiku izmēģina dažādus darbus, paceļo, brīvprātīgi iet dienēt armijā, kas Dānijā ir prestiži. Ritvara studiju biedriem bijuši divdesmit pieci, pat trīsdesmit gadi. Ritvaram, astoņpadsmit gados izvēloties savu karjeru, šajā procesā bijis vairāk intuīcijas, nojausmas par to, ko gribētos strādāt. Taču, aizbraucot pirmajā praksē uz Ventspili, viņš juta, ka kara jūrnieka dienests viņu interesē. Saista dienests uz kuģiem jūrā«Kāds mans draugs, kurš ir tikai gadu par mani vecāks, nesen aizgāja izdienas pensijā (karavīriem to piešķir jau pēc desmit gadu dienesta) un tagad nodarbojas ar datoriem. Taču es jūtu, ka man dienests tikai tagad tā īsti sākas. Kamēr veselība atļauj, gribas vairāk būt uz kuģiem, nevis krastā štābā. Vislabākais jau ir pašam savs kuģis,» stāsta Ritvars. Nedēļu ilgajā krasta apsardzes dežūrā, ja nav trauksmes izsaukumu, viņš vismaz reizi cenšas iziet jūrā, lai komanda mācītos lietot tai uzticētās ierīces un mehānismus un būtu patiesi gatava ierobežot naftas izplūdumu, glābt cilvēkus un veikt citas operācijas. Par savu saistību ar topošo patruļkuģi «Jelgava» Ritvars Ozols piesardzīgi piebilst, ka ir plānotais komandieris. Militārajā dienestā norīkojumi varot negaidīti mainīties. Šāda tipa kuģi ir ļoti stabili viļņos, to divi dzinēji, kuru kopējā jauda ir 2200 zirgspēku, daudz nevibrē un netrokšņo, tādējādi uzlabojot personāla spējas ilgstoši darboties sliktos laika apstākļos. Kuģim dotais dzimtās pilsētas Jelgavas vārds Ritvaram ir patīkama sakritība, kurai mainīgajā dienesta dzīvē nevar piešķirt pārāk lielu lomu. Jūras spēku flotiles komandieris R.Štrimaitis min, ka viņam ir vīzijas, kā topošo piecu patruļkuģu ekskadru, kurā ietilps arī «Jelgava», sekmīgi varētu izmantot militāriem mērķiem. Taču pagaidām «Jelgava» galvenokārt būs nodarbināta krasta apsardzes dežūrās ar gatavību, vēlākais, divdesmit minūtēs pēc uzdevuma saņemšanas iziet jūrā. Līdzīgi kā pietauvoties pie Ķīpsalas halles Ritvars Ozols stāsta – Jūras spēkos ir pieņemts, ka visi, kuri vēlas, var karakuģus apciemot. «Mēs nevaram piestāt Ķīpsalā pie izstāžu halles, kad tur notiek izstāde «Skola», taču, saskaņojot ar flotiles vadību, uz mana tagadējā kuģa «Astra» ir viesojušies Ventspils skolēni. Droši vien mūsu puses cilvēkiem varētu būt interese apciemot «Jelgavu»,» saka virsnieks. Vēl gan pagaidām nav zināms, kur «Jelgavai» būs mājas osta. Tā var būt gan Liepāja, gan Rīga, gan Ventspils. Dažkārt Ritvars domā, ka viņš arī varētu pārcelties dzīvot, piemēram, uz Liepāju. Taču tas nav tik vienkārši, ja esi iesakņojies, pats savu ģimenes māju uzcēlis dzimtajā pagastā. Tur arī viss ir sirdij tuvs un pazīstams. Mājās viņam ir darba kabinets ar bibliotēku. Brīžiem Ritvaram pavīdot doma, ka viņš varētu no dāņu valodas tulkot mācību materiālus kara jūrniekiem. Ritvars Ozols Dzimis 1981. gadā Jelgavā, audzis un dzīvo Valgundes pagastā. 1999. gadā pabeidzis Kalnciema vidusskolu. No 1999. līdz 2000. gadam mācījies Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No 2000. līdz 2001. gadam Kopenhāgenā armijas speciālajā skolā mācījies dāņu kultūru un valodu. No 2001. līdz 2006. gadam mācījies un ieguvis diplomu Dānijas Jūras virsnieku skolā. Vidēji divas reizes gadā mācījies dažādos kursos, kur uzlabojis komandēšanas un plānošanas prasmes, mācījies ieročus, iekārtas, ugunsgrēka dzēšanu, izdzīvošanu ekstremālos apstākļos jūrā un citas lietas. Apguvis angļu, dāņu un krievu valodu. Dienesta pieredze 2006. gadā jaunākais ieroču virsnieks uz Jūras spēku flagmaņkuģa «Virsaitis».2007. gadā krasta apsardzes kuģa «Klints» komandieris.2009. gadā krasta apsardzes kuģa «Astra» komandieris.2013. gadā plānots norīkot par patruļkuģa «Jelgava» komandieri. Karakuģi var uzticētRimants Štrimaitis, Jūras spēku flotiles komandieris Virsniekus nākamajiem amatiem izvirza tikai tad, kad viņi atbilst visām prasībām. Kad sakrāta pietiekama pieredze, jāpaplašina redzesloks un jāaug arī amatā. Tas attiecas arī uz Ritvaru Ozolu, kas sevi parādījis kā labu, disciplinētu, mērķtiecīgu virsnieku. Tādēļ viņam var uzticēt septiņu vīru komandu un kuģi, kura vērtība ir astoņi miljoni latu. Te nav runa par to, ka viņš ir dzimis Jelgavā un tāpēc arī komandēs kuģi «Jelgava».
