Atzīmējot Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) 140. gadu jubileju, Jelgavas Kultūras namā uz svētku koncertu pie klātiem galdiem sanāca ap astoņdesmit tās biedru un viesu. Biedrības valdes locekle Santa Logina stāsta, ka sākotnēji jubilejas pasākums bija plānots tuvāk īstajam dibināšanas datumam – 10. jūnijam –, taču pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ svinēšanu nācās atcelt uz nenoteiktu laiku. Latvijā pieņemamas epidemioloģiskās situācijas dēļ tas pienāca septembra pirmajā sestdienā. Pasākumu pārorganizējot, par svinēšanas formu tika izvēlēts svētku koncerts, ko sniedza Arnis Mednis ar koncertprogrammu “Mana tautas dziesma”, piedaloties vairākiem etnomūzikas izpildītājiem.
Senči rīkojās ar lielāku sparu
Apsveikumus JLB jubilejā saņēma gan no pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa, gan no pašvaldības iestādes “Kultūra”, gan arī no Sabiedrības integrācijas pārvaldes gādībā esošajām nacionālajām kultūras biedrībām, Zonta kluba un pilsētas bibliotēkas. Arī pašu jubilejas pasākumu atbalstīja Jelgavas pašvaldība no līdzekļiem, kas paredzēti nevalstiskajām organizācijām. Vēsturnieks un agrākais biedrības vadītājs Andris Tomašūns gan izteica rosinošu piezīmi biedrībai attīstīt neatkarību un izvērtēt atbalsta nepieciešamību. “Mūsu senči gribēja un nodibināja Jelgavas Latviešu biedrību, gribēja un sarīkoja IV Dziesmu un mūzikas svētkus, arī Latviešu biedrības namu uzbūvēja. Neviens taču nedeva viņiem ne pašvaldībā, ne valdībā naudu,” sacīja A.Tomašūns. Viņaprāt, nereti pabalsti mazina pašu darbošanās sparu.
Biedrības valde krietni atjaunojusies
Savukārt tagadējais JLB valdes priekšsēdētājs Gunārs Kurlovičs kā pozitīvu sasniegumu atzīmēja biedrības valdes atjaunošanos. “Ja salīdzina, kāda mūsu valde bija agrāk, tad tagadējā ar Artūru Jankovski, Santu Loginu, Jāni Zariņu un dāmām, kas ne tik cienījamos gados, ir daudz jaunāka,” atzīst valdes priekšsēdētājs. G.Kurlovičs uzsver, ka liela daļa JLB biedru iesaistās interešu grupās, nevis biedrībā vispār. Biedrības teātra direktors Artūrs Jankovskis teic: “Pāris reizes esmu sevi pieķēris pie domas, ka neesmu nekādu iesniegumu par uzņemšanu biedrībā rakstījis. Ar Vijas Zelmenes “blatu” es iesaistījos teātrī, un tā arī mana dalība nemanot biedrībā sākās.” Jāpiebilst, ka režisore V.Zelmene (1937–2018) 2010. gadā atjaunoja JLB teātri, kurā desmit pastāvēšanas gados iesaistījušies ap trīsdesmit pārsvarā gados jauni aktieri.
Patīk darboties domubiedru vidū
Valdes priekšsēdētāja vietniece Tamāra Viduce stāsta, ka viņa JLB iestājās 2008. gadā, kad vēl strādāja par tirdzniecības nama “Laimdota” (tagadējais “Kanclera nams”) direktori. Tirdzniecības nams uzcelts uz JLB piederošas zemes (vēsturiski tajā vietā atradās 1910. gadā uzbūvētais JLB nams, kas tika sagrauts Otrajā pasaules karā – red). “Es atceros to atmodas laikā radīto Latviešu biedrību, kurā darbojās Marija Jokste, Vilis Azevičs, Jānis Raģis, Paulis Rēvelis un daudzi citi cienījami cilvēki. Kad aizgāju pensijā, man nebija domas par iesaistīšanos kādā citā sabiedriskā organizācijā kā vienīgi Latviešu biedrībā,” teic T.Viduce. Viņas vīrs inženieris elektriķis ar četrdesmit gadu amatierteātra aktiera stāžu Erasts Lokmanis piebilst, ka vienu laiku domājis, ka pēc Latvijas valsts atjaunošanas latviešu biedrībām vairs nav īsti jēgas. Tomēr, viņaprāt, gan valstij, gan pašvaldībām ir vajadzīgs sabiedriskās organizācijas atbalsts un arī kritika. “Tagad Rīgā pie varas nākušas latviskās partijas, bet vai kaut kur mana to, ka tiek runāts par latviešu valodu un kultūru. Tikai par amatiem!” pukojas E.Lokmanis.
Valdes locekle agrākā tirdzniecības darbiniece Astra Cipļajeva teic, ka viņai biedrībā patīk “tā kopība” un arī organizatoriskais darbs. Viņa cenšas apvienot sabiedrisko darbu ar rūpēm par mazbērniem un mammu. A.Cipļajeva JLB iestājās pirms astoņiem gadiem, draudzenes Sandras Feldmanes mudināta. Savukārt valdes locekle agronome un Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Janīna Onževa biedrībā iesaistījās, dejojot “Rudens rozēs”. Arī viņa uzskata, ka biedrībā vairāk vajadzētu iesaistīt jaunākus cilvēkus.
19. gadsimta otrajā pusē, latviešiem kļūstot turīgākiem un veidojoties latviešu inteliģencei, sāka veidoties arī tās sabiedriskās organizācijas. Par JLB pirmsākumu uzskata 1856. gadā dibināto Kurzemes Biškopības biedrību. 1875. gadā par tās priekšnieku pirmo reizi tika ievēlēts latvietis, tolaik jau Jelgavā dzīvojošais žurnāla “Baltijas lauksaimnieks» redaktors un publicists Māteru Juris. Viņa vadībā kopsapulce 1880. gadā nolēma mainīt statūtus un saukties par Kurzemes Latviešu biedrību.
Otrs JLB dibinātāju zars saistās ar Pēteris Alunānu. 1872. gadā Jelgavā sanāca sapulce, kurā 103 nacionāli noskaņoti vīri izveidoja pagaidu vadību – komiteju ar uzdevumu izstrādāt biedrības statūtus un panākt to apstiprināšanu. Taču statūtu izstrādāšanas komiteja nespēja panākt to apstiprināšanu valdībā. Astoņus gadus biedrības dibināšanas atļauja netika dota, taču izveidotā komiteja turpināja darboties.
Galu galā ar Māteru Jura izstrādātajiem statūtiem uz Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterpili devās lauksaimnieks un Kalnciema pagasta vecākais Jānis Neimanis, kas panāca, ka Krievijas iekšlietu ministrs paraksta jaundibinātās Jelgavas latviešu sadraudzības biedrības statūtus. Tā 1880. gada
10. jūnijā tika nodibināta Jelgavas Latviešu biedrība, bet J.Neimanis tika ievēlēts par tās pirmo priekšsēdētāju.
JLB vadījuši pazīstami sava laika kultūras darbinieki un tautsaimnieki, tostarp Jānis Čakste, Jānis Bisenieks, Andrejs Stērste, Jānis Veismanis, Jānis Mazvērsītis. Biedrības darbībā piedalījušies Ernests Dinsbergs, Līgotņu Jēkabs, Ādolfs Alunāns, Rainis, vēlākais Valsts prezidents Alberts Kviesis.
Biedrība izveidoja jaukto kori un dibināja Jelgavā pastāvīgu latviešu teātri, ilgāku vai īsāku laiku darbojās Rakstniecības, Zemkopības, Rūpniecības un Amatniecības nodaļas. 1895. gada jūnijā JLB Jelgavā rīko IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkus. 1910. gadā uz J.Čakstes ziedotā gruntsgabala tiek uzbūvēts JLB nams.
JLB mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tradīcijas, dzīvesveidu, nacionālo identitāti, nostiprināt nacionālās piederības un valstisko apziņu, atbalstīt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību, pētījumus latviešu tautas vēsturē, etnogrāfijā, Latvijas dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumus.
JLB atjaunota 1990. gadā. Tai ir savas telpas daudzdzīvokļu mājā Lielajā ielā 13, kurās glabājas arhīvs, bibliotēka, notiek valdes sēdes. Biedrības paspārnē darbojas dzejas klubs “Pieskāriens”, klubs “Sendienas”, amatierteātris, senioru deju kopa “Rudens roze” un jauniešu kopa. Biedrība rīko gan pati savus pasākumus, gan iesaistās pilsētas kultūras dzīvē, valsts, tradicionālo un gadskārtu svētku organizēšanā.
