Aloizs Strods. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors. Par JLB priekšsēdētāju ievēlēts 1990. gada 10. jūnijā, tajā pašā datumā, kad pirms 110 gadiem Jelgavā Cēra viesnīcas namā tika nodibināta Jelgavas Latviešu biedrība.
Aloizs Strods
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors. Par JLB priekšsēdētāju ievēlēts 1990. gada 10. jūnijā, tajā pašā datumā, kad pirms 110 gadiem Jelgavā Cēra viesnīcas namā tika nodibināta Jelgavas Latviešu biedrība.
Tas bija Tautas frontes, latviskā pacēluma laiks. Darbojoties Tautas frontē, profesors A.Strods sevi bija pierādījis kā progresīvu latvietības aizstāvi, tāpēc LTF Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs Donāts Peipiņš viņu ieteica šim amatam.
Pats profesors par šo notikumu spriež:
– Vēl šodien īsti nesaprotu, kāpēc par priekšsēdētāju ievēlēja nejelgavnieku. Man, latgalietim, dzimušam Lubānas klānos, bija priekšstats par zemgaliešu augsto pašapziņu. Taču, paldies Dievam, ne pasniedzēja, ne profesora, ne JLB priekšsēdētāja amatā neesmu izjutis viņu pašapziņas pārākumu. Paldies zemgaliešiem par to!
A.Strods akceptēja jaunos biedrības statūtus, izveidoja darba nozaru komisijas, meklēja telpas. Kā JLB iespējām neatbilstošas tika noraidīts variants par «Villa Medem» atgūšanu. Rosīgi sākās bez saimnieka palikušās prāvesta Jāņa Reinharda vasaras mājas Kļavu ielā 10 sakopšana. Taču, tā kā ēkai atradās mantinieki ārzemēs un sarakste pozitīvus rezultātus nedeva, biedrība joprojām darbojas telpās, kuras tai viesmīlīgi atvēlējusi Zinātniskā bibliotēka.
Līdz jaunas valdes vēlēšanām 1994. gada 6. oktobrī bija notikušas 33 valdes sēdes, sarīkots pasaules jelgavnieku pirmais saiets, notikušas četras zinātniskās konferences un diskusijas, izvērsta sarakste ar latviešu centriem ārzemēs, nodibināti kontakti ar atjaunotajām latviešu biedrībām Rīgā un citur Latvijā.
Joprojām Aloizs Strods ir aktīvs organizators un vada ekskursijas pa Latvijas novadiem.
Andris Tomašūns
Skolotājs, vēsturnieks, Jelgavas Spīdolas skolas dibinātājs, viens no Jelgavas Latviešu biedrības atjaunotājiem 1990. gadā. Par JLB priekšsēdētāju ievēlēts
1994. gadā. Šajā amatā darbojies līdz 1999. gada decembrim, kad pats atteicies no biedrības vadības.
Andris Tomašūns pazīstams kā aktīvs sabiedrisks darbinieks – vadījis Kultūras fonda Jelgavas puzuri, bijis pilsētas Domes deputāts un 6. Saeimas deputāts. Strādājis arī Latvijas Izglītības ministrijā.
Viņa darbības laikā Jelgavas Latviešu biedrība iesaistījusies brīžiem bezcerīgā cīņā par
1940. gadā nelikumīgi slēgtās Jelgavas Latviešu biedrības mantošanas tiesībām. Atgūts tās īpašums – zeme. JLB ieteikusi apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni mācītāju un dzejnieku Alfonu Vecmani, režisoru Jāni Lūsēnu, latviešu trimdas kultūras un izglītības darbiniekus Dzidru Purmali un Andreju Ozoliņu. Biedrības pārstāvji sākuši piedalīties Jelgavas Kultūras padomes darbā. Veidojusies sadarbība ar Jelgavas mazākumtautību kultūras biedrībām. Arvien lielāku popularitāti ieguvuši JLB organizētie sarīkojumi Zinātniskās bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē. Par veiksmīgu tradīciju kļuvuši 18. novembra svētku sarīkojumi. Andra Tomašūna vadības laikā notikuši divi pasaules jelgavnieku saieti, atklāts piemiņas akmens Māteru Jurim, apzinātas bijušo biedrības priekšsēdētāju atdusas vietas. A.Tomašūns un biedrības valde aktīvi atbalstījusi konkursu «Zemgales Zeltene» norises. Sācis darboties veco jelgavnieku klubs «Sendienas» un dāmu klubiņš.
Savu atteikšanos no JLB vadības A.Tomašūns motivējis ar aizņemtību citos pienākumos.
Paulis Rēvelis
Ārsts, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» nodaļas vadītājs. Jelgavas Latviešu biedrības valdē darbojies arī iepriekš, bijis tā saucamās «torņa grupas» vadītājs, bet, kopš pilsētas Dome no līdzdalības Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanā atteikusies, entuziastu grupa atzinusi savu darbību par bezcerīgu un darbošanos pārtraukusi. Iepriekšējā sasaukumā ievēlēts par pilsētas Domes deputātu. Biedrībā pildījis priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Pauļa Rēveļa priekšgājēji bijuši trīs ārsti: Jēkabs Bullis (1884 – 1887), Ernests Dzinters (1901) un Dāvids Biskaps (1924 – 1930). Domājams, ka pozitīvais mantojums tiks lieti izmantots JLB statūtos apstiprināto uzdevumu izpildē.
Īsta pārbaude priekšsēdētājam gaidāma sakarā ar Jelgavas Latviešu biedrības 120 gadu jubileju un pasaules jelgavnieku 4. saietu. Sarīkojuma veiksmīga norise būs ieguvums ne tikai jelgavniekiem.
