Vienam no nozīmīgākajiem Jelgavas un visas Latvijas māksliniekiem Edvīnam Kalneniekam veltītas grāmatas atvēršanas svētki norisinājās pagājušajā sestdienā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Šis notikums tika sabalsots ar gleznotāja 80. dzimšanas dienai veltītu izstādi, kuru savukārt pēc dienas slēdza.
Viņš ir viens no tiem nedaudziem māksliniekiem, kam pasteļglezniecība bijusi tā tehnika, kam veltīts viss radošais mūžs. E.Kalnenieka jaunības gados pasteļglezniecība Latvijas mākslā bija teju vai bārenītes lomā. Gan viņš, gan viņa kursabiedri Latvijas Mākslas akadēmijā jelgavnieks Indulis Landaus un Vilnis Līcītis pierādījuši, ka ar pasteļkrītiņiem var strādāt jebkurā žanrā – klusajā dabā, portretā, figurālajā žanrā vai akta glezniecībā. Viņu dēļ pastelis nostājies blakus glezniecības pirmajai “lēdijai” – eļļas tehnikai.
E.Kalnenieka gleznās parādās būtiskākais – gaisma un krāsa. Gaisma un krāsu tonālā bagātība ir vērtības pašas par sevi, kam viņš sekojis visu mūžu, neizdāļājoties sīknaudā, ko piedāvā mode. Mākslinieks ir smalks stilists, caurcaurēm reālists, stabils pasaules uztverē un attēlojumā. Kam reiz pieķēries, atzinis par labu esam, tam sekojis katru mīļu dienu. Augsts profesionālisms ir tas, par ko viņš iestājas ik gleznā. Viņa darbi ir pilni harmonijas, inteliģences un dzīves apliecinājuma.
Profesionālisms ir arī tas, ko E.Kalnenieks iedēstījis savos audzēkņos. Viņam strādājot Latvijas Mākslas akadēmijā, Zīmēšanas katedrā, kopš 1978. gada praktiski visi Latvijas mākslinieki ir izgājuši viņa skolu.
Trešā nozare, par kuru jārunā, domājot par E.Kalnenieku, ir viņa darbība scenogrāfijā, jo īpaši saistībā ar Jelgavu, kur no 1965. līdz 2010. gadam ikviena nozīmīgākā Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra (tagad Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra) izrāde ir tapusi ar viņa svētību, ar viņa izcilajām dekorācijām. “Draudzes bazārs” un citu Ādolfa Alunāna lugu un Morisa Māterlinka “Zilā putna” iestudējumi, Gunāra Priedes, Paula Putniņa, Aspazijas, Annas Brigaderes lugu uzvedumi, sadarbojoties ar režisori Lūciju Ņefedovu, iemirdzējušies E.Kalnenieka vizuālā noformējuma dēļ.
Un tomēr E.Kalnenieks ir gleznotājs, kas uzsvērts arī albumā, akcentējot nepārvērtējamo ieguldījumu pasteļglezniecībā. Mākslinieks ir visas Latvijas ieguvums, ar ko mums, jelgavniekiem, jālepojas. Un ar to arī lepojamies, kādēļ ar Jelgavas pilsētas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda, kā arī Zemgales attīstības reģiona finansiālu atbalstu šī grāmata ir ieraudzījusi dienas gaismu. Tā iegādājama Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.
