Pirmajai izstādei izvēlēta tēma «Trīsvienības baznīca jelgavnieku mākslas darbos», kuras eksponāti galvenokārt patapināti no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Vienīgi Sarmīte Zutere īpaši tai veltījusi savu pašu jaunāko darbu.Trīsvienības baznīcas stalto stāvu varam ieraudzīt senās gravīrās, taču šoreiz izvēle kritusi uz krietni tuvāku laiku – kopš 1940. gada. Kaut gan izstāde ir neliela, tomēr tajā parādās šā dievnama un pastarpināti arī Jelgavas traģiskā vēsture. Mākslas darbi ļauj ielūkoties pilsētas sendienu sejā, ar kādu tā lepojās pirms kara, tad esam liecinieki arī Jelgavas dedzināšanai 1944. gadā, un visbeidzot tie atgādina, kāds tornis bijis pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, deviņdesmitajos gados un kāds kļuvis pēdējā laikā.Vecāko darbu šajā izstādē darinājis jelgavnieks Eduards Jurķelis, kurš, skatoties no bijušā tirgus laukuma, viegli gaistošā 1940. gada akvarelī atainojis senās ēkas Lielās un Akadēmijas ielas krustojumā. Virs tām un baznīcas dārza zaļajiem kokiem paceļas Sv.Trīsvienības baznīca ar visu grezno tornīti, kāds to rotāja pirms Otrā pasaules kara. E.Jurķelis tolaik vairākkārt gleznojis mūsu pilsētas ainavas. Viena no tām nāk no privātkolekcijas un tagad pieejama plašākam skatītāju lokam.Pēc kara vairāki mūsu pilsētas mākslinieki savos darbos mēģinājuši atsaukt atmiņā seno Mītavu, lai atgādinātu skatītājiem, kāda tā bijusi pirms sagraušanas. Piecdesmitajos gados Rūdolfs Briedis gleznojis tirgus laukumu, kurā, protams, redzama arī Sv.Trīsvienības baznīca. Pēc ceturtdaļas gadsimta Nellija Darkēviča ņēma palīgā vecas pastkartes un fotogrāfijas, pēc kurām tapa vesels cikls «Vecā Jelgava» (1977). Vienā no darbiem lepni slejas debesīs šīs baznīcas smuidrais tornis.Māksliniece Silvija Meškone kā mazs bērns bija lieciniece kaujām par pilsētu kara beigās, tās degšanai un ar šiem notikumiem saistītajām traģēdijām kā Jelgavas, tā tās iedzīvotāju dzīvē. Viņa par savām emocijām un pārdzīvojumiem stāsta gleznā «1944. gadā dega Jelgava» (1980). Tajā Trīsvienības baznīca kļūst par brūkošās pilsētas stoicisku tēlu, kā simbolu gara nelokāmībai un neiznīcināmībai.Viņas kolēģi daudzkārt gleznojuši mūsu pilsētas ainavas, kurās nevar izvairīties no Trīsvienības baznīcas torņa, kas vientuļš rēgojas Jelgavas skatos. Kā Gunārs Ezernieks un Mārcis Stumbris, tā Uldis Zuters un Uldis Roga rāda to tādā veidolā, kāds tas palicis daudzu cilvēku atmiņā pirms restaurācijas. Andrejs Zvejnieks sporta tēmai veltītā gleznā «Laivas Lielupē» (1973) iekļāvis arī Jelgavas panorāmu un baznīcas torni. Savukārt Ivars Klapers savā darbā «Klusā daba ar gaiļa spalvu un otām» (1981) apvienojis klusās dabas žanru ar Jelgavas ainavu. Bet U.Roga jaunākajos akvareļos Trīsvienības baznīcas torni jau attēlo jaunākajā izskatā.Arī keramiķe S.Zutere šamotā darinātajā vairākdaļīgajā darbā dod savu versiju par restaurēto torni.Visi šie darbi apliecina mūsu mākslinieku mīlestību uz savu pilsētu un tās likteņgaitām.
