Jelgavas linu apstrādes firma «Larelini» ir starp desmit lielākajiem Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem.
Jelgavas linu apstrādes firma «Larelini» ir starp desmit lielākajiem Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem. Pagājušajā gadā sākta, šogad turpinās «Larelinu» rekonstrukcija. Uzņēmumā ražotie izstrādājumi pazīstami daudziem Latvijas iedzīvotājiem, taču jelgavnieku produkciju sāk iegādāties arī arvien vairāk citu valstu iedzīvotāji.
Uzņēmumā sākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuru pirmajā kārtā līdz gada beigām tiks ieguldīts pusmiljons dolāru. Pavisam rekonstrukcijas biznesa plāns paredz četru gadu laikā uzņēmuma iekārtu un ražošanas modernizācijā izlietot 2,5 miljonus dolāru. Šā gada deviņos mēnešos saražots 300 tonnu linu dzijas, 600 tūkstošu metru linu auduma, no tiem 150 tūkstošiem metru ir arī apdare, tie ir mazgāti, balināti un krāsoti. Deviņu mēnešu neto apgrozījums, salīdzinot ar 2001. gada tādu pašu laika posmu, ir audzis par 43,4 procentiem. Pērn 4. ceturksnis nav bijis pats labākais laiks, jo samazinātā linu izstrādājumu pieprasījuma dēļ krities apgrozījums. Bet, kā atzīmē uzņēmuma vadība, tekstilindustrijā tas ir normāli – krituma un kāpuma cikls atkārtojoties ik pa pieciem gadiem, un pagājušais gads šajā ciklā bija zemākais punkts.
Rekonstrukcija – attīstības pamats
«Larelinu» viceprezidente Marija Paura, stāstot par vērienīgo rekonstrukciju, min, ka pirmā modernizēta vērptuve, jo ēku un izmantoto iekārtu ziņā tā bijusi visvecākā. Šogad jūlijā sākts uzlabot sukāšanas iecirkni. Šim nolūkam Beļģijā iegādāta sukāšanas mašīna, un tā oktobra sākumā nodota ekspluatācijā. Tā kā līdz gada beigām plānots modernizācijā vēl ieguldīt pusmiljonu dolāru, iegādājoties speciālu iekārtu, tiks modernizēta arī priekšvērptuve. Pēc tam «Larelini» pirks un uzstādīs jaunas vērpšanas mašīnas. Tālākā nākotnē plānots atjaunot un modernizēt austuves cehu.
M.Paura: «Pašreiz ražojam linu dziju no 10. līdz 20. numuram. Nelielā daudzumā – tikai dažas tonnas – izgatavojam arī 26. numura dziju. Rekonstruējot vērptuvi, varēsim sākt ražot lielu numuru, pat līdz četrdesmitajam, dziju. Šie pārkārtojumi paaugstinās uzņēmuma rentabilitāti, jo palielināsies sortiments un gūsim labāku peļņu.» Paredzēts, ka nedaudz paaugstināsies ražošanas izmaksas, jo vajadzēs iepirkt dārgākas izejvielas.
«Pašlaik 20. numura dziju pārdodam par sešiem dolāriem kilogramā, bet 26. numuru jau varam pārdot par 7,5 – 8 dolāriem,» turpina viceprezidente. Patlaban galvenokārt tiek izmantotas Krievijā ražotas iekārtas, bet, uzstādot jauno sukāšanas mašīnu, jau ir skaidrs, ka produkta kvalitāte ir labāka, salīdzinot ar to, kas ražota ar vecajām mašīnām.
Linu auduma apdare – konkurences pamats
Ar lepnumu rūpnīcas vadība rāda jauno apdares iecirkni, kāda līdz šim uzņēmumā nav bijis. M.Paura: «Šajā iecirknī mēs audumu varam izmazgāt, izbalināt un nokrāsot. Jaunums ir auduma mīkstināšana, kas ir ļoti svarīgi apģērbu ražošanā, jo tas vairs nav stīvs un nepatīkams, bet ir brīvi krītošs.»
Viceprezidentei piekrīt arī Realizācijas daļas vadītāja Lauma Potapova: «Mēs vēl mācāmies, kaut kas ir jāpielabo, jo auduma apdari esam sākuši tikai šogad un deviņi mēneši ir ļoti mazs laika posms. Bet jau tagad saražotā auduma kvalitāte ir augsta, un to novērtē klienti. Esam palielinājuši audumu sortimentu. Agrāk ražojām tā saucamo jēlaudumu, kam vēl jāiziet apstrādes process: tas jāmazgā, jābalina un jākrāso. Tagad pārdodam jau gatavu audumu. Līdz 1. oktobrim esam realizējuši 50000 metru gatavā auduma, ko iegādājās mūsu partneris no Zviedrijas, kas audumu aizveda tieši uz šūšanas fabriku gatavo apģērba ražošanai. Pirms tam slēdzām auduma apdares līgumus ar Rīgas uzņēmumu «Mežroze», bet bija problēmas, jo tas ir kokvilnas pārstrādes uzņēmums un nav piemērots linu auduma apstrādei.»
Patlaban uzņēmums audumus krāso septiņās krāsās, bet jau tuvākajā nākotnē paredzēts, ka krāsu skaits būs neierobežots – visu noteiks pasūtītājs.
Latvijas lina audzētājus pieviļ sniegs
Kā atzīmē viceprezidente, «Larelini» spiesti aptuveni 85 procentus linšķiedras iepirkt ārzemēs. M.Paura: «Pārsvarā linšķiedru iegādājamies Francijā, Beļģijā, Polijā un tikai nedaudz Ukrainā un Baltkrievijā. Tādu pašu naudu, par kādu linšķiedru iegādājamies no ārvalstu piegādātājiem, maksājam arī Latvijas linu audzētājiem, bet vietējie zemnieki pagaidām nespēj saražot tik, cik mums ir nepieciešams. Latvijā linu audzēšanas platības nepalielinās. Piemēram, mums piederošajam pirmapstrādes uzņēmumam Ludzā šogad būs izejvielu piegādes grūtības, jo linaudzētājiem šis bija slikts gads. Vasarā linu raža un tās kvalitāte bija ļoti laba, bet viss augusts un rudens sākums bija bez neviena lietus piliena. Kad septembrī sākās nokrišņi, zemnieki nopriecājās, bet oktobra sākumā uzkrita sniegs. Līdz ar to linšķiedra zaudējusi vismaz 30 procentu kvalitātes.» Mēnesī uzņēmums pārstrādā aptuveni 100 tonnu izejvielu, un bija plānots, ka vismaz 20 tonnu varēs iepirkt no Latvijas audzētājiem.
Problēma – kvalificēti strādnieki
«Diemžēl pašlaik visus pasūtītājus nav iespējams apmierināt, jo pieprasījums pēc mūsu produkcijas pārsniedz ražošanas iespējas,» tā M.Paura. Uz jautājumu par iemesliem, kāpēc nav iespējams palielināt produkcijas ražošanas apjomu, viņa atbild, ka daudz ietekmē kvalificēta darbaspēka trūkums. Pašreiz uzņēmums nodrošina ar darbu 310 darbinieku. Viņu darba alga salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir palielinājusies par 29 latiem un vidēji ir 132 lati. Kaut arī notiek nepārtraukta ražotnes modernizācija, kas uzlabo strādnieku darba apstākļus, Rīga vairāk pievilina kvalificētākos strādniekus.
Linu izstrādājumus novērtē mājās un pasaulē
Pašreiz Latvijā paliek tikai aptuveni 15 procentu saražotās produkcijas. Galvenokārt to eksportē uz Franciju un Itāliju. Šogad lielu daļu saražotā sākušas iepirkt Skandināvijas valstis, kuru iedzīvotāji ir novērtējuši uzņēmuma modernizācijas augļus, jo galvenokārt tiek iegādāts jau gatavais audums apģērbu ražošanai. Šogad atrasti jauni partneri Dānijā, kur no jelgavnieku ražotā auduma tiek šūti vīriešu uzvalki.
L.Potapova: «Mums pašiem ir šūšanas cehs, un tas nozīmē, ka veidojam savu gatavās produkcijas kolekciju – gultasveļu, galdautus, aizkarus –, cenšamies sadarboties ar Rīgas restorāniem un kafejnīcām, viesnīcām. Divas reizes gadā iespēju robežās produkcijas klāstu atjaunojam. Veiksmīga izrādījās šā gada pavasara audumu kolekcija, kuru pārsvarā bijām orientējuši galdautu un aizkaru izgatavošanai, bet Skandināvu partneri to labprāt iegādājās apģērbu šūšanai. Esam tikai ieguvuši, ka varam veikt pilnu ražošanas ciklu – izgatavot audumu un to apstrādāt līdz gatavās produkcijas līmenim. Ļoti daudz mūsu produkcijas – tehnisko audumu – iegādājas Latvijas mēbeļu ražotāji. Diemžēl pašlaik vēl nespējam gaļas pārstrādes uzņēmumiem pietiekamā daudzumā saražot auklu, ko izmanto desu un citu kūpinājumu nosiešanai. Dažbrīd klienti pat apvainojas, sak, kāpēc vienam jūs dodat, bet citiem ne!»
