Šogad aprit 65 gadi, kopš Ozolniekos izveidots meliorācijas uzņēmums Jelgavas Meliorācijas mašīnu stacija (pēdējais tā nosaukums – Jelgavas PMK 13). Uzņēmums darbību beidza 1994. gadā, taču daudz paliekoša atstājis ne tikai Ozolnieku ciemā, bet arī Latvijas laukos. 28. novembrī uzņēmuma bijušie darbinieki satiksies, lai dalītos atmiņās par kopīgi pavadīto laiku.
Jelgavas Meliorācijas mašīnu stacija dibināta ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1950. gada 20. janvāra lēmumu. Tās kantorim piešķīra pirmo stāvu bijušajā Ozolnieku pagastnamā (tagad tautas nams), uzņēmuma vajadzībām bija atvēlētas arī vairākas agrāko saimniecību ēkas. Savukārt Lauksaimniecības ministrijai un Jelgavas rajona izpildkomitejai bija jāpiešķir nepieciešamā zeme.
Vērtē pēc profesionalitātes, ne lojalitātes režīmam
Uzņēmuma attīstības vēsturei gadu gaitā sekoja un to pierakstīja hidromeliorācijas inženieris Kārlis Ūders. Viņš pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas uzņēmumā strādāja no 1953. gada, bija galvenais inženieris, vēlāk «nepareizās» biogrāfijas dēļ pārcelts darbā par Tehniskās daļas vadītāju. K.Ūders no visiem uzņēmuma direktoriem visaugstāk vērtēja no 1950. gada septembra līdz 1962. gadam strādājušo Jāni Ieviņu, kurš praktiski izveidoja Meliorācijas mašīnu staciju un atlasīja kadrus (pirmais direktors Viktors Starēvics mira, vēl nepaguvis izvērst uzņēmuma darbību). J.Ieviņš pretstatā staļinisma laika principiem izvirzīja darbiniekus, ņemot vērā viņu profesionālās iemaņas un morālās īpašības. Uzņēmuma izveidošanā liela loma bija tā pirmajam galvenajam inženierim Ādolfam Šīronam (1950.–1954. g.), kurš pirmajos uzņēmuma darbīgas gados bija vienīgais speciālists ar augstāko izglītību. Ar direktora J.Ieviņa ierosmi tika atsākta tajā laikā aizmirstās drenāžas ierīkošana. Viņš arī organizēja daudzkausu ekskavatora ET-141 rekonstrukciju, un pēc tā parauga Tallinas ekskavatoru rūpnīcā drīz sāka šādu mašīnu sērijveida ražošanu. Pēc tam, kad sākās masveida daudzkausu ekskavatoru ražošana, plašāk izvērsās arī drenāžas ierīkošana, kas nomainīja atklāto tīklu. Visintensīvāk slēgto drenāžu ierīkoja 1964.–1966. gadā, kad ik gadu nodrenēja 13 tūkstošus hektāru. Sezonas rekords pieder Ilmāra Bērziņa daudzkausu ekskavatora brigādei, kas 1976. gadā ierīkoja drenāžu 173 kilometru garumā. Kopumā 40 gados Ozolnieku melioratori nodrenēja 161 000 hektāru.
Ievērojami darbi, lieli apbalvojumi
20. gadsimta septiņdesmitajos gados Ozolnieku melioratoru daudzkausu ekskavatoru brigādes guva panākumus republikas un Padomju Savienības daudzkausu ekskavatoru komandu sacensībās. Savienībā divreiz uzvarēja mašīnista I.Bērziņa vadītās komandas, pa reizei P.Sprūda un Raimonda Knospes ekipāžas.
Ievērojami bija arī vienkausa ekskavatora mašīnistu paveiktie darbi – upju regulēšana un novadgrāvju ierīkošana, atklātā nosusināšanas tīkla ierīkošana lauksaimniecības zemju un mežu nosusināšanai. Ar atklāto tīklu līdz 1990. gadam bija nosusināti 63 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju. Paralēli šiem darbiem tika nosusināti arī 26 tūkstoši hektāru mežu.
Vienkausa ekskavatoristu vidū bija daudzi izcilnieki. Imants Cinis par mašīnistu sāka strādāt 1959. gadā un līdz 1990. gadam bija izracis vislielāko grunts apjomu – 5,4 miljonus kubikmetru. Par savu darbu viņš saņēmis augstāko Padomju Savienības apbalvojumu – Sociālistiskā Darba Varoņa zelta zvaigzni un Ļeņina ordeni. Savukārt Arvīds Šūberts, kurš par mašīnistu sāka strādāt 1961. gadā, 30 gadu darba gaitās izraka trīs miljonus kubikmetru grunts. Viņš apbalvots ar trim PSRS ordeņiem. Valfrīds Jansons Ozolnieku uzņēmumā sāka strādāt jau tā pirmsākumos 1950. gadā un savās darba gaitās līdz 1989. gadam mašīnista amatā izracis 4,8 miljonus kubikmetru grunts.
Gar raka, gan cēla
Ekskavatoristu veikums bija tikai viens no darbiem, ko veica Ozolnieku melioratori. Vēl viņu darbu skaitā bija hidrotehniskās būves (šos darbus vadīja hidromeliorācijas inženieris Māris Ainārs, kuru vēlāk pazinām kā ilggadēju Ozolnieku pagasta, novada pašvaldības vadītāju), dzelzsbetona tiltu celtniecība, meža ceļu ierīkošana, kūdras iegūšana purvos, ražošanas objektu un dzīvojamo ēku celtniecība u.c. Pateicoties agrākā grāmatveža Jāņa Kugelberga ierosmei un organizatoriskajam darbam, 1960. gadā atklāja Ozolnieku stadionu, bet pēc 15 gadiem uzcēla Sporta namu, kad uzņēmuma sporta dzīvi vadīja Rolands Baranovskis. Liela daļa ražošanas, sabiedrisko un dzīvojamo ēku bija uzceltas uzņēmuma kapitālās būvniecības iecirkņa priekšnieka Arvīda Siliņa vadībā (1962.–1981. g.). Līdztekus tiešajiem pienākumiem viņš noorganizēja arī sabiedriski tehnisko sporta klubu «Ozolnieki». Šie ir tikai daži no uzņēmuma darbiniekiem, kuri daudzu gadu garumā veikuši ievērojamus darbus savos amatos.
Vienīgais priekšnieks ar īsto papīru
Nevar nepieminēt arī vadošos uzņēmuma darbiniekus – direktorus un galvenos inženierus. Pēc J.Ieviņa direktors bija Nikolajs Rožkovs (1963.–1966. g.). Nozīmīgs devums gan uzņēmuma, gan Ozolnieku ciema izaugsmē ir direktoram Jānim Bedeicim (1967.–1980. g.) – interesanti, vienīgajam no uzņēmuma direktoriem ar hidromeliorācijas inženiera diplomu. J.Bedeicis ne tikai pievērsa uzmanību uzņēmuma vadīšanai, bet arī centās palīdzēt vienkāršajiem cilvēkiem, kā pašvaldības deputāts bija atvērts un pretimnākošs. Pēc viņa pāragrās aiziešanas mūžībā direktora amatu pārņēma Jānis Melders, kurš pirms tam 13 gadu vadīja uz meliorācijas uzņēmuma ražošanas bāzes izveidoto Jelgavas Remontmehānisko rūpnīcu (tā atradās Ozolniekos). Viņš raksturots kā vadītājs, kurš «atrodas ciešā kontaktā ar kolektīvu, daudz strādā pie uzņēmuma ražošanas bāzes nostiprināšanas, dzīvokļu un sadzīves objektu celtniecības». J.Melders vadīja uzņēmumu līdz tā likvidācijai 1994. gadā.
Ikviens no galvenajiem inženieriem bijis ne tikai savas nozares augsta līmeņa speciālists, bet interesanta personība, kam varētu veltīt īpašu rakstu. Pēc Ā.Šīrona galvenā inženiera amatu ieņēma Kārlis Ūders (1954.–1963. g.), Gunārs Barups (1964.–1973. g.), Zigrīds Bērziņš 1973.–1980. g.), Rihards Bulderbergs (1980.–1991. g.), Uldis Ameriks (1991.–1994. g.).
Tagad ir jauni saimnieciskie un politiskie apstākļi, bet svarīgākais jautājums – kā saglabāt un uzturēt to, ko iepriekšējās melioratoru paaudzes atstājušas Ozolnieku ciemā, novadā un valstī.
Lai atminētos kopā pavadītos gadus, 28. novembrī Ozolnieku tautas namā tiek rīkots Ozolnieku meliorācijas 65. gadadienai veltīts pasākums, uz kuru aicināti bijušie darbinieki ar ģimenēm. Pulksten 15 notiks svinīgs brīdis pie Melioratoru akmens, bet 15.30 – svinības tautas namā. Pasākuma organizētāji lūdz interesentus savu dalību pieteikt līdz 20. novembrim pa tālruņiem 26525350, 63050144 vai e-pastā: [email protected]. ◆
