Izstāde “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem”, ko 18. janvārī atklās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, izsludināta gan kā virtuāla, gan pastāvīga ekspozīcija. “Tas nebūs viens un tas pats,” apgalvo Vēstures nodaļas galvenais speciālists Marjuss Zaļeckis. “Tiesa, virtuālā ekspozīcija vēlāk tiks iekļauta pastāvīgajā, bet atklāšanas pasākumā būs pieejama virtuālā. Pastāvīgā būs muzeja pirmā stāva zālē, un tajā tiks iekļauta arī virtuālā ekspozīcija.”
M.Zaļeckis vērš uzmanību uz to, ka virtuālajā ekspozīcijā būs pieejamas īpašas brilles, kas pie mums ir vēl kaut kas nebijis. “Tās ļaus aplūkot karadarbības ainas 360 grādu leņķī,” lepojas muzeja speciālists.
Lai gan izstādes “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” atklāšanas datums gandrīz sakrīt ar vēsturisko Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākumiem Tīreļpurvā, izstāde tomēr aptvers daudz plašāku laika amplitūdu.
“Nosacīti ekspozīciju varam iedalīt četros posmos,” turpina M.Zaļeckis, “sāksim ar 1658. gadu, kad zviedru karaspēks sagūstīja hercogu Jēkabu Ketleru”. Tas notika Krievijas–Zviedrijas–Polijas kara laikā, kad zviedri iebruka Jelgavas pilī un saņēma gūstā hercogu Jēkabu un viņa ģimenes locekļus. Tālāk seko tā saucamais hercoga gūsts, kad Jēkabs Ketlers un viņa ģimenes locekļi tika noturēti Zviedrijā līdz 1660. gadam.
Virtuālajā variantā var paklausīties sarunas, kas ierakstītas maksimāli autentiskā variantā. “Protams, par gluži autentiskām tās nevar dēvēt, jo muzeja apmeklētāju ērtības labad tās visas skan latviešu valodā, lai gan realitātē lietota zviedru, vācu, angļu un krievu valoda (jau nākamajos vēsturiskās apskates posmos).”
Lai uztaisītu trešo sižetu – “Jelgavas Tirgus laukums” –, nācies rīkoties gandrīz vai ar puzles metodēm. “Tas ir līdz šim kas nebijis, kad vairs neeksistējošais Tirgus laukums virtuālajā realitātē uzbūvēts pa perimetru kā tajos laikos, kad to gleznoja izcilais gleznotājs Johans Valters. Tomēr šajā veidā caur mūsu “brīnumbrillēm” iespējams sajust klātbūtnes efektu,” bilst M.Zaļeckis.
Iespējams vērot arī Jāņa Goldmaņa (latviešu politiķis un Krievijas Valsts domes deputāts no Kurzemes guberņas 1912. – 1917. gadā, ievērojamākais sasniegums Latvijas labā – latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs 1915. gadā, vēlāk arī Latvijas Republikas Saeimas deputāts, kā arī zemkopības un apsardzības ministrs) un nākamā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes sarunu.
Vēl viens sižets, kā skaidro M.Zaļeckis, galvenokārt “action”un spriedzes dēļ, veltīts Otrajam pasaules karam. Tas gan ir visai drūms sižets, jo parāda Jelgavas nopostīšanu 1944. gadā. Ekspozīcijas autori nav centušies uzsvērt vācu vai padomju karaspēka “nopelnus” mūsu pilsētas vēsturiskās sejas zaudēšanā. “Skaidrs, ka pilsētu postīja abas karojošās puses, tāpēc virtuālajā realitātē redzam gan krievu, gan vācu tankus,” skaidro muzeja speciālists. “Vēsture vispār ir diezgan interpretējams jēdziens. Sevišķi par senākiem laikiem mēs patiesību varam uztvert bieži vien ar krietnu intuīcijas piedevu.”
Paralēli izstādei “Kari un karavīrs cauri Jelgavas laiku lokiem” 18. janvārī pulksten 15 Ģederta Eliasa muzejā tiks atklāta vēl viena virtuālā izstāde – “Jelgavas novada tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas”.
“Abas izstādes top vienā projektā, tāpēc arī to atklāšana paredzēta vienlaikus,” stāsta muzeja direktora vietniece Marija Kaupere. “Tas ir pirmais nopietnais mēģinājums virtuālo ekspozīciju veidošanā. “Ceram, ka tas piesaistīs apmeklētājus, ne tikai jelgavniekus, bet arī tūristus. No tā, ka virtuālā realitāte varētu izkonkurēt īstos muzeja eksponātus, mēs īpaši nebaidāmies – par autentisku priekšmetu jau nekas interesantāks nevar būt. Un ne jau visu muzeja ekspozīciju mēs parādām virtuāli, intrigu cenšamies saglabāt.”
