Šis gads iesācies ar ievērojamu cenu kāpumu. Kļuvusi lielāka maksa par elektrību, pamazām kāpj degvielas cena. Sadārdzinājums skars arī vairākas citas jomas, to skaitā namu apsaimniekošanu un komunālos pakalpojumus.
Šis gads iesācies ar ievērojamu cenu kāpumu. Kļuvusi lielāka maksa par elektrību, pamazām kāpj degvielas cena. Sadārdzinājums skars arī vairākas citas jomas, to skaitā namu apsaimniekošanu un komunālos pakalpojumus. Par to (un ne tikai) – “Ziņu” korespondenta Andreja Janava saruna ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) direktoru Juri Vidži.
Sāksim ar “sliktajām ziņām”: vai un kā iedzīvotājus skars energoresursu sadārdzināšanās?
Zināmā mērā skars gan, kaut vai sakarā ar elektroenerģijas tarifu celšanos, kaut gan iedzīvotāji to manīs tikai pēc pāris mēnešiem, jo mēs sūtām rēķinus par patērēto komunālo elektrību tikai par iepriekšējo ceturksni. Tomēr jārēķinās, ka nedaudz dārgāki kļūs visi remonta darbi, jo, piemēram, palielinās transporta izmaksas, minimālā mēnešalga. Liftu apkalpošana kļuvusi dārgāka jau kopš 1. janvāra. Mūsu klienti zina, ka ieņēmumus un izdevumus katrai mājai uzskaitām atsevišķi un dodam atskaiti. Līdzekļus administrācijas uzturēšanai – maksu par apsardzi, siltumenerģiju, atkritumu izvešanu u.c. – patlaban neplānojam paaugstināt. Domāju, ka, uz kaut kā ietaupot, arī turpmāk iekļausimies līdzšinējās summās.
Kā būs ar izmaksām, kas saistītas ar māju teritorijas apkopšanu?
Tās mazliet palielināsies. Pirmkārt to ietekmēs minimālās algas paaugstināšana (izmainījies sētnieku atalgojums). Tajā pašā laikā, cik zinu, nekustamā īpašuma nodokli nav paredzēts palielināt. Starp citu, sētnieki algas pielikumu ir ļoti pelnījuši, jo viņu darbs beidzamajā laikā ievērojami uzlabojies.
Vai energoresursu padārdzināšanās ietekmēs avārijas dienesta darbu?
Šogad plānojam nedaudz pārorientēt avārijas dienesta apmaksas principus. Tie varētu būt šādi. Būs mazs “finanšu foniņš”, konstanta maksa (mazāka nekā līdz šim) – lai uzturētu avārijas dienestu dežūrrežīmā, lai to māju iedzīvotājiem, kur būs maz izsaukumu un māja sakārtotāka, vajadzētu mazāk maksāt –, pārējās izmaksas aprēķināsim proporcionāli izsaukumiem. Paredzu, ka būs mazliet grūtāk nekā tagad, jo vajadzēs ieviest stingrāku uzskaites sistēmu. Piemēram, tāpat kā līdz šim ikreiz konkrētai personai būs jāparakstās par izsaukumu, apliecinot, ka pēc tā tiešām bijusi nepieciešamība. Tā varēsim novērst pārpratumus, piemēram, izsaukums bijis pārsteidzīgs vai nevajadzīgs. Tas neattieksies uz gadījumiem, ja dienestu būs izsaukuši māju vecākie, jo arī pārējos izsaukumus noteikti ar viņiem saskaņosim. Līdz šim diemžēl ir gadījumi, ka nama iemītnieks izsauc avārijas brigādi, un mēs, protams, nespriedelējam, bet steidzamies palīgā, piemēram, salabot kanalizāciju virtuvē vai pilošu krānu, taču vēlāk rodas pārpratums… Remonta darbi varētu maksāt mazliet vairāk – gan pašu veiktie, gan tie, ko pērkam no citām firmām (tikai par to daļiņu, ko veido jau minētā cenu celšanās). Taču maksa par atkritumu izvešanu, patērēto ūdeni nemainīsies, par ventilācijas un dūmvadu tīrīšanu arī, visticamāk, ne, jo mums jau noslēgti līgumi. Jārēķinās, ka dārgāks kļūs dažādu veidu remonts un profilakse.
Vai NĪP darbu ir ietekmējušas izmaiņas saistībā ar iemītnieku dzīvesvietas deklarēšanu?
Pieņemtais likums ir mazliet īpatnējs, manā skatījumā tam ir gan pozitīvā, gan arī negatīvā daļa. Labi, ka nu reiz beigusies birokrātija ar dažādu izziņu izsniegšanu. Līdz tam ļoti daudz cilvēku pie mums nāca tieši pēc kaut kādām izziņām, kas bija iesniedzamas valsts un pašvaldību iestādēs. Tagad ir datu bāze, kas vajadzības gadījumā pieejama jebkurai pašvaldības iestādei vai aģentūrai, teiksim, Sociālo lietu pārvaldei, bāriņtiesai, Skolu valdei u.c. Trakāk ir gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki sūdzas, ka kāds bez viņu ziņas it kā uz mutiskas vienošanās pamata deklarējis savu dzīvesvietu viņa miteklī. Nedod Dievs, ja tā rīkojies kāds noziedznieks! Tomēr kopumā mūsu pārvaldei tagad atliek vairāk laika tiešajiem darbiem. Arī iedzīvotājiem ir ērtāk – nevajag lieki skraidīt pēc nu par nevajadzīgām kļuvušajām izziņām.
Šā gada laikā visām bezpeļņas organizācijām jāpārreģistrējas par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Ko tas nozīmē NĪP?
Pērn darbu iespaidoja mūsu jomā nepilnīgie normatīvie akti. Vajadzētu vienotu likumu. Arī šajā ziņā jau ir iestrādes, izveidota mājokļu attīstības konsultatīvā padome – sabiedriska organizācija, kurā dažādas organizācijas apspriež namu apsaimniekošanas jautājumus. Esmu gandarīts, ka iedzīvotāji mums vairāk uzticas, jo redz reāli izdarīto. Ir arī, protams, neapmierinātie, īpaši tie jelgavnieki, kuru mājas ir sliktākā stāvoklī. Tur vairāk jāiegulda līdzekļi. Esam nosiltinājuši gala sienas daudzām ēkām, par to neņemot papildu samaksu, nomainījuši stikla blokus fasādēm. Iesaistījāmies vērienīgā vācu projektā, kas ir gan izdevīgs, taču paredz pašu iemītnieku lielāku atbildību, ņemot kredītus. Tādēļ ir svarīga iedzīvotāju kompetence, vairs nepietiek ar “īso kursu” (noklausīties 20 stundu programmu), lai katrs sevi pasludinātu par “profesionālu namu apsaimniekotāju”. Jelgavnieki lielākoties saprot: jo vairāk viņi zinās, jo sadarbība ar NĪP būs auglīgāka. Piemēram, sevi pozitīvi apliecinājusi māju vecāko institūcija, esam izdarījuši to, ko paredzējis likums par dzīvokļu īpašumu – iedzīvotāju apvienošanos, savu pilnvaroto personu izvirzīšanu –, jo ne jau katram iemītniekam ir laiks visu zināt un koriģēt. Februārī sākušās mūsu gadskārtējās pārskata sapulces, ar māju iedzīvotājiem pārrunājam izdarīto un darāmo. Neviens cits nelems par to, kas veicams, ja ne paši iemītnieki. Bet viņiem ir vajadzīga virzība gada garumā, un tāpēc ir labi, ja ir pilnvarotās personas.
Es cerīgi skatos uz 2004. gadu, kaut gan paredzama reorganizācija par SIA. Uzskatu, ka tas neko būtiski nemainīs: neesmu viendienītis, kas savu amatu iekārojis tikai uz mirkli, tāpēc arī iepriekš esam strādājuši tā, lai mūsu piedāvāto māju apsaimniekošanas modeli iedzīvotāji pieņemtu. Tas ir noticis, un tāpēc iesāktais jāturpina.
