Uz Jelgavas novada Domes vēlmi pirkt juridiskos pakalpojumus no nesen dibināta uzņēmuma, kas turklāt pieder pašreizējiem novada pašvaldības juristiem, reaģējusi gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), gan korupcijas uzraugi. Ministrija aicina paskaidrot šīs ieceres lietderību, izsakot arī bažas par nesaimniecisku līdzekļu šķērdēšanu. Savukārt KNAB sācis pārbaudi saistībā ar iespējamiem amatpersonu likumpārkāpumiem. Novads gan visus pārmetumus noraida, uzsverot, ka juridisko pakalpojumu pirkšana ļaušot pat ietaupīt
Kā ziņots, novada pašvaldības oficiālajā izdevumā aprīļa sākumā necilā rāmītī bija ievietots sludinājums par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Konkursā pieteicās tikai viens pretendents – šogad 9. martā dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Tā piedāvātā līgumcena ir 276 000 latu, līgums tikšot slēgts uz pieciem gadiem, tādējādi mēnesī juridiskajiem pakalpojumiem tērējot 4600 latu. Uzņēmuma dibinātāji ir Aldis Jēgeris un Dzintars Lagzdiņš, kas abi līdz pat 11. janvārim bija vienīgie novada pašvaldības Juridiskās nodaļas darbinieki, kam tagad pievienojies vēl viens – jurista palīgs. Tēriņos ierēķina darbiniekus, kam nemaksā algasJelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune apgalvo, ka ar šo ārpakalpojumu pašvaldībai izdosies pat būtiski ieekonomēt. Pēc viņa teiktā, Juridiskajā nodaļā esot piecas štata vietas, bet divi juristi pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Nodaļas gada izmaksās budžetā iekļautas arī viņu teorētiskās algas, kaut gan tās netiek maksātas, un juridiskos pakalpojumus novadam nodrošina trīs juristi. Z.Caune saka – pašvaldība aprēķinājusi, ka nākamos piecus gadus pašu nodaļas izmaksas veidotu ap 350 000 latu (nepilni 6000 latu mēnesī), tajās iekļaujot telpu izmantošanas, ar tiesvedības procesiem saistītos un citus tēriņus. Tādējādi rēķināms, ka ārpakalpojums ar 276 tūkstošu latu izmaksām ļautu ieekonomēt vairāk par 70 tūkstošiem latu. Deputāti tādai novada iecerei esot piekrituši.
Bažījas, vai juristi būs sasniedzamiRAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma gan secina «Ziņās» iepriekš jau vēstīto – novada izmaksas sadārdzināsies, ja juridiskie pakalpojumi tiks nodrošināti kā ārpakalpojumi, salīdzinot ar izmaksām, ja šos darbus veiktu Jelgavas novada pašvaldības Juridiskā nodaļa. Domes sniegtajos datos redzams, ka patlaban nodaļas darbiniekiem algās mēnesī tiek izmaksāts mazāk par 2000 latiem. Tā secināms, jo nodaļas vadītāja atalgojums noteikts robežās no 406 līdz 1157 latiem, jurista alga paredzēta robežās no 303 līdz 825 latiem, savukārt jurista palīga alga dokumentos redzama amplitūdā no 220 līdz 502 latiem.«Lūdzam sniegt viedokli par to, vai ir izvērtēti visi lietderības apsvērumi par juridisko pakalpojumu kā ārpakalpojumu pirkšanu kā alternatīvu tam, ka tos nodrošina pašvaldības amatpersonas (darbinieki),» teikts RAPLM vēstulē.Ministrija aicinājusi sniegt skaidrojumu ne tikai par finanšu līdzekļu izlietojuma jautājumiem, bet arī par iespējām faktiski nodrošināt pašvaldības darba juridisko kvalitāti un lēmumu tiesiskuma pārbaudi gadījumā, ja juridiskie pakalpojumi tiks pirkti no privātā sektora. RAPLM Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičuls «Ziņām» teic, ka šī situācija ir klasisks piemērs tam, ka pašvaldības funkciju deleģēšana privātajam sektoram nav izdevīgāka, jo tādējādi tiks vairākkārt pārmaksāts, turklāt šie juristi nebūs vienmēr sasniedzami.Korupcijas apkarotāji vētīs amatpersonu darbuValsts sekretāre L.Straujuma arī norāda, ka saskaņā ar likumu pašvaldībām aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās iestādes amatpersonas vai darbinieka pienākumos. Likums arī paredz, ka pašvaldībām ar finanšu līdzekļiem un mantu jārīkojas lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu izlietojumu. Šajā gadījumā par to varot šaubīties.Saistībā ar minētajiem faktiem pārbaudi sācis arī KNAB. Tās laikā tiks izvērtēta pašvaldības amatpersonu darbības atbilstība likuma prasībām, informē KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
