Vēl šoziem vietām tikai metrus desmit atstatu no sliedēm pie Jelgavas dzelzceļa stacijas uz zemesgabaliem Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a darbdienu rītos stāv novietotās automašīnas. Paši autobraucēji, iekāpjot Rīgas vilcienā, ir devušies uz darbu galvaspilsētā. Taču jau pavasarī šajā vietā varētu sākties būvdarbi, kas šo kārtību izmainīs. Proti, tuvāk sliedēm, kā to paredz SIA “Jelgavas tirgus” iesniegtais būvprojekts, kuram 9. janvārī pašvaldības būvvalde ir devusi atļauju, varētu atrasties jaunā tirgus paviljons. Tiesa, būvatļauja mēneša laikā ir apstrīdama pilsētas domē vai pat tiesā.
Sabiedriskajai apspriešanai nav pielikts punkts
“Ziņas” jau rakstīja par pērn decembrī Jelgavas domē notikušo jaunā tirgus būvieceres sabiedrisko apspriešanu, pēc kuras biedrība “Jelgavas attīstībai”, kā arī citi jelgavnieki iesniedza pašvaldībā vairākus būtiskus priekšlikumus, kāds tad būtu jābūvē jaunais tirgus un kā vajadzētu organizēt transporta kustību tā apkārtnē. Pirmkārt vismaz daļu no sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem neapmierināja paredzētā tipveida būve. Nepatīkami pārsteigts par pašvaldības būvvaldes izsniegto būvatļauju ir “Jelgavas attīstībai” pārstāvis arhitekts Vents Grietēns. “Par priekšlikumiem biedrība vēl nav saņēmusi būvvaldes atbildi, bet jau izsniegusi būvatļauju. Likums prasa, lai atbilde tiktu dota 30 dienu laikā, taču solīdi būtu uz mūsu ierosinājumiem atbildēt pirms būvatļaujas izsniegšanas,” teic V.Grietēns.
Iebildumi pret būvatļauju ir arī domes deputātiem. Gunārs Kurlovičs (Latvijas Reģionu apvienība) secina, ka notikušais rāda, ka pašvaldība sabiedrības ieteikumiem piegājusi formāli. Pēc būtības to sabiedrības priekšlikumi neinteresē.
Deputātam Andrejam Eihvaldam (“Saskaņa”) būtisku iebildumu pret piedāvāto tirgus risinājumu, kurā jau ir ieguldīti ievērojami pašvaldības un ES līdzekļi, nav. Taču deputāts respektē biedrības “Jelgavas attīstībai” priekšlikumus, kas izskanēja jau būvieceres sabiedriskajā apspriešanā. A.Eihvaldam bažas rada risinājums ar gājēju tuneli, kāds tika piedāvāts būviecerē. “No seniem laikiem visās valstīs tirgus piesaistījis dažādus kriminālus elementus, un mani uztrauc iedzīvotāju drošība, pārvietojoties tunelī vakara un nakts stundās,” piebilst deputāts. Tāpat no būvieceres prezentācijas viņam nav radusies pietiekama skaidrība, vai tirgus būs ērts iedzīvotājiem – kādu attālumu vajadzēs mērot apmeklētājiem ar pirkumiem no tirdzniecības vietām līdz automašīnu stāvlaukumam. V.Eihvalds ir nobažījies arī par to, ka ES atbalstītā 6,9 miljonu vērtā projekta “Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā” virsmērķis joprojām nav sasniegts un ka tas var draudēt pašvaldībai ar soda sankcijām.
Būtiskas iebildes par jaunā tirgus paviljona projektu ir arī deputātam Mintautam Buškevicam (ZZS). Viņš uzskata, ka jaunajai Jelgavas tirgus ēkai jāiekļaujas un jāveido pievilcīga pilsētvide. “Dzelzceļa stacija, autoosta (kas domāta tirgum blakus – red.) ir pilsētas vārti, kurus atverot rodas pirmais iespaids par Jelgavu! Bet piedāvātais projekts ir vienmuļš un necils, pilsētu nereprezentējošs,” secina M.Buškevics. Domājot par pilsētvides veidošanu un uzraudzīšanu, viņaprāt, vajadzētu atjaunot pilsētas arhitekta štatu pašvaldībā.
Rāviņš atbalsta būvatļaujas izsniegšanu
Toties iebildumu pret SIA “Jelgavas tirgus” prezentēto būvieceri nav pilsētas mēram Andrim Rāviņam. Viņš atbildē “Ziņām” stāsta, ka tirgus, kā arī satiksmes pakalpojumu attīstības jautājums Jelgavā gaida risinājumu jau vairākus gadus. “Realizējot ES atbalstītus projektus, esam izbūvējuši infrastruktūru satiksmes termināļa izveidei. Šajā vietā nākotnē plānots ne tikai vienotais autobusu un pasažieru dzelzceļa mezgls un tirgus, bet arī jaunas tirdzniecības vietas un kinoteātris,” skaidro A.Rāviņš. “Šāds vienots komplekss uzlabos dažādu pakalpojumu kvalitāti pilsētā un kalpos jelgavnieku ērtībām,” rezumē mērs.
