Pēc divtūkstoš kilometru gara autobrauciena no Parīzes vakar Jelgavas pilī tika saņemts Francijas karaļa Luija XVIII portrets, ko pagājušās nedēļas nogalē Parīzē Latvijas vēstniecībā LLU Jelgavas pils muzejam dāvināja Burbonu karaliskās dinastijas institūts.
Pēc sagatavošanas portrets tiks novietots LLU Jelgavas pils muzejā. Pirmo reizi to interesentu apskatei paredzēts nodot 16. maijā Muzeju naktī, kad Jelgavas pilī ar lekciju “Versaļa Jelgavā. Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē” viesos tiek gaidīts mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka 1814. gadā tapusī Luija XVIII ģīmetne ir vienīgais Latvijā esošais kādas valsts karaļa portrets. Portreta autors ir Fransuā Žerārs, un tas ir viens no viņa 1814. gadā tapušā oriģināla atkārtojumiem.
Uzturējās Jelgavā un Blankenfeldē
LLU Pils muzeja vadītāja Ginta Linīte stāsta, ka ar Krievijas cara Pāvila I labvēlību Lielās franču revolūcijas laikā Krievijas impērijā un tieši Jelgavā kopumā piecus gadus patvērumu guva revolucionāru nonāvētā Francijas karaļa Luija XVI brālis un troņmantinieks Luijs XVIII. Emigrācijā viņš pavadīja 23 gadus. Bet kronēts tika 1814. gadā, kad krievu karaspēks, kas divos gados bija sakāvis neveiksmīgā Krievijas iekarotāja Napoleona armiju, iegāja Parīzē. Karaļa tronī Luijs XVIII atradās līdz savai nāvei 1824. gadā.
Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII Jelgavā ieradās 1798. gada 20. martā. Toreiz Jelgavas pilī līdz ar viņu apmetās 200 personu – emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji. Jelgavā tie uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk Luijs XVIII ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī, kā arī Vilces pagastā Blankenfeldes muižā līdz 1807. gadam.
Francijas valsts institūcijas norobežojas
Dāvinājumu Jelgavas pils muzeja vadītājai G.Linītei pasniedza Burbonu karaliskās dinastijas institūta ģenerālsekretārs Lorāns de la Rosjērs (Lorant de la Rosier). Tas notika Latvijas vēstniecībā Francijā, klātesot Latvijas vēstniekam Francijā Imantam Lieģim un citiem viesiem. Pasākums norisinājās konferences “Kultūra, arhitektūra un tūrisms” laikā, ko organizēja Baltijas Arhitektūras centrs. Dāvinājumā nav iesaistītas Francijas valsts institūcijas. Muzeja vadītāja G.Līnīte atzīst, ka Francijā karaļi nav populāri. Tādēļ vēl jo vairāk Burbonu karaliskās dinastijas pārstāvji, kas pērn viesojās Jelgavā un par godu Luijam XVIII un priesterim, viņa biktstēvam Heinriham Esekam Edžvordam de Firmontam Jelgavas pils Dienvidu ieejā atklāja piemiņas plāksnes, jutās gandarīti, ka pie mums Francijas karali piemin. Toreiz Burbonu karaliskās dinastijas institūts uzdāvināja Jelgavas pils muzejam gleznojumu, kas ir tieša mākslinieka Ž.Š.Tardjē (Tardieu) 1817. gadā publiskotās gleznas kopija (gleznā attēlotas Luija XVIII galma svinības Jelgavā 1799. gadā), oriģināls glabājas Francijā.
Burbonu karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973. gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbonu nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Tāpat institūts organizē dažādus pasākumus, pieminot svarīgākos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar karalisko dinastiju.
Nupat saņemtais Francijas karaļa Luija XVIII portrets ir jau trešais Burbonu karaliskās dinastijas institūta dāvinājums Jelgavas pilij.
