Kopīgs darbs izlīdzina simtiem gadu vecus strīdus un pārestības.
2020. gadā apritēs 200 gadu, kopš Kurzemes muižnieki saziedoja līdzekļus, lai Mītavas pils dienvidaustrumu cokolstāvā izveidotu Kurzemes hercogu kapenes, kas tur atrodas vēl šobaltdien. Pils kapenēs no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un Bīronu dinastijas pārstāvji. 21 no tiem mūža mājas ir alvas sarkofāgos, bet deviņi guldīti koka zārkos.
Senāk kapenes atradās baznīcā
Līdz 1737. gadam Kurzemes hercogu pīšļi, tostarp mūmijas, glabājās atsevišķā kapeņu baznīciņā, kas tika uzcelta 1582. gadā. Taču 1737. gadā pēc Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona rīkojuma, atbrīvojot vietu jaunās, vēl tagad stāvošās Jelgavas pils būvei, tika uzspridzināta un nojaukta 14. gadsimtā būvētā Livonijas ordeņa pils. Reizē ar to no Pils salas pazuda arī kapeņu baznīciņa.
Saglabājušās vēstures liecības par to, ka sešus gadus lepnie sarkofāgi atradās pagaidu novietnē – šķūnī. 1743. gadā, kad uz Jelgavu no Dancigas tika atvests tur mirušā hercoga Ferdinanda sarkofāgs, pils saimnieki saņēmās un ievietoja sarkofāgus divās nelielās velvētās cokolstāva telpās jaunuzceltās pils dienvidu korpusā. Diezgan ātri – divos gados jeb no 1738. Līdz 1740. gadam – trīs Jelgavas pils korpusi bija uzmūrēti, atlika iekšdarbi, kas uz 20 gadiem aizkavējās Bīrona nežēlastībā krišanas dēļ.
Tomēr divās minētajās dienvidu korpusa telpās sarkofāgiem bija par šauru. Tādēļ, kā uzsver mākslas vēsturnieks un Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, Kurzemes bruņniecībai jeb vācu muižnieku pēctečiem, kas Vācijā ir apvienojušies sabiedriskā organizācijā, vēl joprojām ir svarīgs vēstures fakts, ka 1820. gadā Jelgavas pilī ar tās atbalstu tika izveidotas jaunas, vēl šodien pastāvošās Kurzemes hercogu kapenes.
Ar Kurzemes bruņniecības atbalstu 2005. gadā sākās kapenēs novietoto sarkofāgu atjaunošana. Virmo doma, ka līdz kapeņu 200. gadadienai varētu tikt atjaunots 21 alvas sarkofāgs.
“Nav tik svarīga restaurācijai nepieciešamā nauda, to mēs paši varētu atrast. Ļoti svarīga ir vācu bruņniecības jeb muižnieku pēcteču līdzdalība šajā darbā”, uzsver I.Lancmanis.
Bīskapa svētība
Pirmdien, kad Liepājas bīskaps Hans Martins Jensens, klātesot Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājam baronam doktoram Nikolasam fon Bēram, LLU pārstāvjiem un pilsētas mēram Andrim Rāviņam, Jelgavas pils kapenēs iesvētīja nesen Rundāles pils muzejā atjaunotos Kurzemes prinču Vladislava Ludviga Frīdriha (1647–1648) un Leopolda Kārļa (1693–1697) sarkofāgus, I.Lancmanis teica: “Tur lejā, kapenēs, valda pavisam cita noskaņa, kas atšķiras no augstskolas pozitīvās, trauksmainās gaisotnes. Tur lejā mēs uz brīdi iegrimstam senā vēsturē un varam būt lepni un laimīgi, ka varam pielikt roku tās veidošanā. Laika ritums ir nežēlīgs, un viss ir pakļauts iznīcībai – gan cilvēka dzīve, gan vēl jo vairāk lietas, ko cilvēks veido. Tajā pašā laikā ir daži simboli, par ko mēs esam atbildīgi. Ļoti priecājos, ka mūsu muzejam kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir lemts rūpēties par šo vienu ārkārtīgi koncentrēto Kurzemes un Zemgales vēstures daļu. Ļoti priecājos, ka Latvijā dzīvojošo cilvēku ieinteresētībā ir pievienojusies arī Kurzemes bruņniecība. Šķita, ka tā strāva, ko pārstāv doktors Nikolass fon Bērs, ir tālu, tālu prom no mūsdienu reālās dzīves.”
I.Lancmanis uzsvēra arī kādu vairākkārt svinīgajā pasākumā paustu domu, proti, veco sarkofāgu atjaunošana ir nevis fiziska nodarbe, bet gan misija, kas saistās ar sabiedrības izlīgumu: “Šajā gadījumā ir skaista izlīdzināšanās starp Kurzemes un Zemgales hercogiem un muižniecību, kur attiecības vienmēr ir bijušas visai asas. Šī ir arī īpatna izlīdzināšanās starp vācu muižniecību un latvietību.”
Vācu muižnieki nodeva hercogisti
Savukārt barons Nikolass fon Bērs sarkofāgu iesvētīšanā runāja par apmēram 400 gadu veciem notikumiem: “Vēstures zinātnieki apgalvo, ka nav korekti prātot, kā būtu, ja būtu, tomēr laiku pa laikam šāds jautājums rodas. Ketleru dinastijas jaunākā atvase princis Leopolds Kārlis pēc sava brāļa Frīdriha Vilhelma nāves 1711. gadā būtu varējis pārņemt Kurzemes hercoga titulu, un varbūt Kurzemes hercogistes liktenis tad būtu pavērsies citādi – ja vien viņš vēl tajā brīdī būtu bijis dzīvs.”
No vēstures zināms, ka 1795. gadā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par pakļaušanos cariskajai Krievijai un hercogs Pēteris atteicās no Kurzemes hercogistes troņa. Vēsturnieks Andris Tomašūns Kurzemes hercogistes likvidēšanu saista ar politisko korupciju, vācu muižnieku pakļāvību Krievijas impērijai. Var piebilst, ka Polijas nemieru iespaidā 1794. gadā Kurzemē notika tautas sacelšanās, kas vācu muižniekus darīja bažīgus.
Lūžņu kaudzi pārvērš mākslas priekšmetā
Sarkofāgu iesvētīšanā tika sveikti vai pieminēti Rundāles pils muzeja restauratori, kas jau kopš 2005. gada strādā ar sarkofāgiem, kas dažkārt sākumā izskatās kā metāllūžņu kaudzīte, bet darba gaitā pārvēršas mākslas priekšmetā. Daira Līdaka ar Jelgavas pils hercogu kapeņu izpēti un atjaunošanu nodarbojas jau kopš 1973. gada, kad pēc Rundāles pils muzeja iniciatīvas tās atvērtas. Jāpaskaidro, ka pirms tam divas reizes kapenes tika izlaupītas un apgānītas. Pirmo reizi 1919. gadā, kad piecus mēnešus Latvijā valdīja boļševiki un plosījās sarkanais terors, kas saistījās ar nežēlīgu naidu pret muižniekiem un aristokrātiju. Otro reizi Otrā pasaules kara beigās, kad pils tika daļēji sagrauta un pamesta. 1946. gadā kapenes aizmūrēja, un līdz pat 1973. gadam tām neviens netika klāt.
D.Līdaka piezīmē, ka restauratoriem ļoti palīdz tas, ka īsi pirms Pirmā pasaules kara 1913. gadā kapenēs veikta inventarizācija, tostarp fotografēti sarkofāgi. Tādējādi restauratoriem ir paraugi, pēc kā atjaunot izpostīto. Smalkajā restauratora profesijā ir vēlama paaudžu pēctecība. Reizē ar D.Līdaku tika sveikts arī viņas dēls Rundāles pils muzeja restaurators Jānis Līdaks.
Restauratoru sveikšana notika nelielajā LLU rektorāta zālē, jo pilī gandrīz viscaur rit remontdarbi. Prorektors Arnis Mugurēvičs, atvainodamies par šaurību, piebilda, ka pašlaik notiek pils vēsturē lielākā atjaunošana pēc Otrā pasaules kara. To, nepārtraucot mācību procesu, plānots pabeigt turpmāko trīs gadu laikā.
