Popularizējot poļu kultūru Jelgavā un veicinot poļu tautības jelgavnieku nacionālās identitātes saglabāšanu, šonedēļ pilsētā tiek svinētas Poļu kultūras dienas. Pasākumu cikls atklāts ar atvērto durvju dienu Poļu valodas klubā. Vēl nedēļu Sabiedrības integrācijas pārvaldē skatāma Polijas Vēstures muzeja veidota un Polijas Ārlietu ministrijas atbalstīta izstāde “Neatkarības sievietes”. Savukārt līdz svētdienai bistro “Silva” iespējams nobaudīt poļu nacionālos ēdienus. Taču centrālais pasākums, atzīmējot Latvijas un Polijas neatkarības trīsdesmitgadi un arī Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas 30. jubileju, būs svētku koncerts. Tas skanēs sestdien, 30. novembrī, pulksten 14 Jelgavas Kultūras namā.
Svarīgi dzirdēt valodu
Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa dibināta 1989. gada 15. martā. To izveidojušas Ita Kozakeviča, Jadviga Radziņa un Felicija Visocka. Kopsapulcē kultūras namā “Rota” par pirmo biedrības priekšsēdētāju tika ievēlēta J.Radziņa. Apmēram pēc gada uz biedrības rīkotajiem poļu valodas kursiem atnāca Marija Kudrjavceva, kura uzreiz arī tika ievēlēta valdē. Kad J.Radziņa nolēma nolikt savas pilnvaras, par biedrības vadītāju tika ievēlēta M.Kudrjavceva, kura savus pienākumus pildīja līdz 1994. gadam. Togad M.Kudrjavceva kļuva par Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju un amatu Jelgavas biedrībā atstāja. Pēc četriem gadiem vēlēšanās Rīgā viņa kļuva par savienības priekšsēdētāja vietnieci un šos pienākumus pilda joprojām. Tad viņa atgriezās arī pie Jelgavas Poļu biedrības vadības.
Būt biedrībā poļiem ir dažādas motivācijas. Kādam ir svarīgi valodu dzirdēt, pat ja pats runā tikai latviski. Ir ģimenes, kurās vecāki runā poliski un vēlas, lai arī bērni runātu. Gan bērni, gan pieaugušie apmeklē Poļu valodas klubu, kurā apgūst valodu, kultūru, vēsturi. Mācīties gribētāju netrūkst – nupat uzņemtas divas jaunas grupas. Valodu mācīties nāk tādi pieaugušie, kam ir poļu izcelsme, bet kuri poliski nerunā. Nāk arī citu tautību interesenti, kuri valodu apgūst no nulles. Neviens netiek atraidīts – valodas klubā gaidīti ir visi. Cilvēki zvanot un interesējoties arī par biznesa valodas grupām, taču biedrība šādas nodarbības nepasniedz – nepietiekot laika.
Ne tikai ņemt, bet arī dot
Jelgavas Poļu biedrībā ir virs 90 biedriem, no kuriem aktīva ir apmēram puse. Otra puse biedrībā vairāk darbojas pasīvi, apmeklējot pasākumus. M.Kudrjavceva atzīst, ka biedrības vadīšana prasa daudz laika un darba, tāpēc ir labi, ja talkā nāk aktīvi palīgi.
Biedrībā darbojas bērnu poļu folkloras ansamblis “Sloviček” un pieaugušo ansamblis “Stokrotki” (mākslinieciskā vadītāja Edīte Bergmane). Bērnu ansamblis pastāv jau trešo gadu, uzstājas pilsētas un citos pasākumos, uz skatuves būs redzams arī biedrības jubilejas koncertā. Pieaugušo ansambli savulaik izveidoja pat 18 dziedātāju, no kuriem šodien daļa jau zem zemes. Daļa biedrības aktīvistu dzied arī Jelgavas katoļu baznīcas korī.
Vai biedrībā darbojas arī vidējā paaudze? M.Kudrjavceva teic – tie ir darba cilvēki, kas pieslēdzas, kad var. Palīgi ir – arī gatavojoties jubilejas koncertam. Kāds raksta scenāriju, kāds veido plakātus. Prieks, ka vairāku biedrības biedru darbs ir novērtēts un viņi saņēmuši apbalvojumus kā brīvprātīgie. Mazliet gan ir rūgtums, ja cilvēks biedrībā ir gatavs tikai ņemt, nevis kaut ko dot arī pretī.
Sievietes – likteņu ietekmētājas
Biedrība rīko arī dažādas izstādes. “Gribas, lai bez dziesmām un dejām ir vēl kas,” teic M.Kudrjavceva. Piemēram, šobrīd Sabiedrības integrācijas pārvaldē skatāma izstāde “Neatkarības sievietes”, kuru izveidojis Polijas Vēstures muzejs ar Polijas Ārlietu ministrijas atbalstu. Izstāde iepazīstina ar sievietēm politikā, zinātnē, izglītībā, ekonomikā un militārajā jomā – atsevišķu cilvēku, vietējās un visas poļu sabiedrības likteņu ietekmētājām. Izstādē eksponēti arī trīs nozīmīgu Latvijas poļu sieviešu likteņstāsti, kurām pēdējā gadsimtā bijusi nozīmīga loma Latvijas un Polijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Tās ir pirmā sieviete farmaceite Staņislava Dovgjallo; dzejniece, pirmā Polijas Ārlietu ministrijā atbildīgā amatā nodarbinātā sieviete, Juzefa Pilsudska sekretāre Kazimira Illakoviča un pirmā Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja viena no Latvijas atmodas līderēm I.Kozakeviča. Savukārt pērn tika sarīkota pirmā neatkarīgās Polijas valsts vadītāja J.Pilsudska 150 gadu jubilejai veltīta ekspozīcija. M.Kudrjavceva gan vēlētos lielāku sabiedrības un skolu ieinteresētību izstāžu apmeklēšanā.
M.Kudrjavceva teic, ka biedrība cenšas rīkot labāk mazāk pasākumu, taču lai tie ir kvalitatīvi. Tomēr par poļu biedrības aktivitāšu trūkumu sūdzēties nevar. Piemēram, visas Jelgavas biedrības tika aicinātas lasīt Ādama Mickēviča dzeju savā valodā. Pasākumi ir arī Ziemassvētku un Lieldienu laikā. Janvārī kopā ar bērniem tiek rīkots pasākums vecvecākiem, savukārt pirms gavēņa poļi cep pončikus. Turklāt biedrība piedalās arī Latvijas Poļu savienības rīkotajās aktivitātēs un citu Jelgavas tautību biedrību pasākumos. Jubilejas koncertā ir gaidītas arī visas Latvijas poļu biedrības, kas darbojas Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā, Krāslavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Tukumā… Kopumā darbojas 16 Latvijas Poļu savienības nodaļu.
Katram pa ozolam
Pieminot Katiņas upurus, Jelgavas Poļu biedrība 2008. gadā sāka piedalīties projektā “Neaizmirsīsim Katiņu”. Tā mērķis bija, pēc Polijas iniciatīvas, visā pasaulē iestādīt vairāk nekā 20 tūkstošus ozolu, godinot Otrā pasaules kara laikā masveidā nogalinātos poļu virsniekus un inteliģences pārstāvjus. Nogalināto piemiņu glabā arī pieci ozoli, kas iestādīti Svētbirzī pie akmens Katiņas upuriem. Lai arī kāds jaunais ozoliņš nav spējis iedzīvoties, biedrība uzrauga, lai vieta nepaliktu tukša, stādot vietā jaunu.
Jelgavas Poļu biedrība iesaistās arī labdarības pasākumos. Tā jau vairāk nekā 20 gadu biedrībai īpaša ir Pasienes baznīca – biedrība piedalījusies līdzekļu vākšanā tās atjaunošanai.
Nozīmīgs Jelgavas Poļu biedrības rīkots pasākums sadarbībā ar Varšavas apvienību ir sporta nometne. Jau septīto gadu šovasar simt dalībnieku – 80 bērnu un 20 palīgu – darbojās Zaļeniekos. Nākamgad parafiādē iecerēts pulcēt piecas grupas, tai skaitā no Elblongas. Pasākuma laikā bērni dodas arī ekskursijā – ja projektu apstiprinās, nākamreiz bērni iepazīs Kurzemes pilis. Parafiādē aicināts piedalīties ikviens interesents, kuru saista poļu valoda un kultūra.
Savukārt reģionālajām parafiādēm seko ielūgums piedalīties parafiādē Varšavā, kur satiekas pusotrs divi tūkstoši jauniešu. Divas nedēļas pirms tās jaunieši piedalās atpūtas nometnē pie jūras vai kalnos. Programmā iekļautas gan sporta aktivitātes, gan pasākumi, saistīti ar kultūru un reliģiju.
Vidēji ik pēc diviem gadiem tiek rīkotas ekskursijas uz Poliju – paši izplāno maršrutu un dodas ceļā. Piemēram, divas dienas pavadītas Varšavā, dodoties pa Friderika Šopēna pēdām, Mikolaikos izbraukts ar kuģi pa kanāliem. Vienmēr maršrutā tiek iekļautas baznīcas.
Interesanti, ka saikne starp Jelgavu un Poliju meklējama vairāku gadsimtu senā pagātnē – pilsētas tiesības Jelgavai piešķīris tieši Polijas–Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs, uzsver M.Kudrjavceva.
