Jelgavas rajonā ir Latvijā mazākais skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko likmi (2,2 audzēkņi), un tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā Ozolnieku un Jelgavas novads vissāpīgāk izjutīs finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešanu, ko turklāt pavadīs vairāk nekā 50 procentu samazinājums izglītības sistēmai.
Jelgavas rajons līdz šim mērķdotācijās pedagogu un administrācijas atalgojumam saņēma vairāk nekā 362 tūkstošus latu mēnesī, savukārt jaunie aprēķini liecina, ka nākamajā mācību gadā Jelgavas novads varēs rēķināties ar nepilniem 130 tūkstošiem latu, bet Ozolnieku novads – ar gandrīz 34 tūkstošiem latu mēnesī. No šīs summas vēl tiks atvilkts sociālais nodoklis un 15 procentu, kas paredzēti administratīvo darbinieku atalgojumam (pērn tie bija 30 procentu). To pārrēķinot likmēs un pieņemot, ka pedagogu darba samaksa nebūs mazāka par 250 latiem, iznāk, ka Jelgavas novada skolas varēs rēķināties ar 353 likmēm. Tas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā pagājušā mācību gada 733 likmes, skaidro Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, paužot bažas par vairāku skolu pastāvēšanas iespējām.Aprēķina koeficientusMeklējot atbildi, kāpēc Jelgavas rajonā izveidojusies tik dramatiska finansiālā situācija, IZM norāda uz aprēķiniem, tādējādi, analizējot vairākus komponentus, piemēram, klašu piepildījumu un to komplektu skaitu, kā arī skolu tīkla izkārtojumu un administratīvās izmaksas, iegūts efektivitātes koeficients, kas Jelgavas rajonam ir viszemākais valstī (0,54), informē izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe. Savukārt Jelgavai tas ir visaugstākais valstī – 0,73.Jābūt vismaz 180 skolēniemLai optimizētu skolu tīklu, IZM iesaka sākumskolas izglītību organizēt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, apvienojot klases. Savukārt pamatskolas ar nelielu skolēnu skaitu varētu pārveidot par lielāku skolu filiālēm, tādējādi ietaupot administratīvās izmaksas un pedagoģiskās likmes. Ar 2009. gada 1. septembri plānotais skolēnu skaits uz vienu pedagogu novados ir astoņi, bet republikāniskās pilsētās 10,2 audzēkņi. Tādējādi aprēķini liecina, lai izglītības iestāde laukos varētu veiksmīgi īstenot mācību plānu, tajā jābūt vismaz 180 skolēniem. U.Gāle gan norāda, ka tas nav fiziski iespējams, jo vairums lauku skolu paredzētas maksimums 160 bērniem. «Līdz ar to finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ideja ir pilnībā izgāzusies,» viņš teic. Plānots, ka nākamsezon Jelgavas un Ozolnieku novados zinības apgūs teju 3000 audzēkņu, kas ir par aptuveni 100 mazāk nekā pērn. Arī citiem neklājas viegliLīdzīgi neapskaužamā situācijā nonākuši arī citi novadi. Piemēram, Dobeles rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko stāsta, ka daudzās kaimiņu novada skolās nāksies apvienot klases un vairākas stundas, lai varētu īstenot mācību plānu, kaut tur efektivitātes koeficients ir teju 0,6 (aptuveni 3,8 audzēkņi uz vienu pedagoģisko likmi). Savukārt vislabāk Latvijā klājas Jelgavas pilsētas skolām, kur ir astoņi skolēni uz vienu likmi. Jāpiebilst, ka Lietuvā šis skaits ir vidēji 11, bet Igaunijā – 13.
