Tāda nu Jelgava šobrīd izskatās, un īstas motivācijas nav ne briesmīgajiem skatlogiem Lielajā ielā 1, kur iebraucējus pilsētā sagaida trīs «humpalu» kleitas, ne baltajām, kārnajām kazām.
Tāda nu Jelgava šobrīd izskatās, un īstas motivācijas nav ne briesmīgajiem skatlogiem Lielajā ielā 1, kur iebraucējus pilsētā sagaida trīs «humpalu» kleitas, ne baltajām, kārnajām kazām.
Par kazām domas dalās. Vieni uzskata, ka labi vien ir: vismaz kaut kas jauns pilsētā parādījies. Un daļēji, protams, viņiem var piekrist, jo Jelgava jau pazīstama ar nemācēšanu izveidot savu tēlu. Pilsētai nav galvenā mākslinieka, bet laikam vajadzētu gan! Tagad tās ainavā arvien vairāk parādās dažādu stilu un materiālu mistrojumi. Iebraucot Jelgavā, pie «Statoil» stāv kaza, turpat gabaliņu tālāk izvietots pilsētas ģerbonis ar brieža attēlu, un vēl mazliet uz priekšu – atkal kaza. Tam esot saistība ar Čaka dzejoli «Pilsētiņa maza, maza..» Bet varbūt tas ir teikts par Jaunjelgavu, nevis Jelgavu? Vai tāpēc abām šīm pilsētām būtu jākļūst par mākslīgu kazu fermu?
To visu varētu saprast un atbalstīt, ja Aleksandrs Čaks būtu jelgavnieks vai ilgu laiku šeit dzīvojis. Ne viens vien latviešu dzejnieks ir rakstījis par mūsu pilsētu. Kāpēc neviens necenšas pilsētas simbolu atrašanai izmantot, piemēram, Guntas Micānes skaisto dzejoli «Jelgava pusnaktī»?
Ja ceļa posmā no «Statoil» līdz centram jau «ganās» divas kazas (nevar gan būt īsti drošs, ka tā centrā tiešām ir kaza, varbūt āzis?), tad nākamajai būtu jāstāv pie «Lido», vēl vienai – kaut kur pie Slimnīcas ielas un tā līdz pilsētas robežai. Pēc pāris gadiem uz katra ielas stūra daiļosies pa baltai kazai, Jelgava būs nosaukta Čaka vārdā un no pilsētas ģerboņa ikvienam pretim raudzīsies kazas mīlīgais purniņš.
Jelgavas pieminekļu inspektore Gunta Skulte atzīst:
– Protams, jāpriecājas, ka pilsētā rodas kaut kas jauns, taču tas varēja būt pārdomātāks. Jelgavai ir interesanta vēsture un simboli, ko varētu apspēlēt. Turklāt pirms nopostīšanas pilsēta bija ļoti skaista. Tūristiem arī šodien pārsvarā tiek stāstīts par pagātni, tāpēc jo izdevīgi būtu izmantot tā laika simbolus. Vienreiz tāpat būs jāizlemj, kā piesaistīt tūristus un radīt Jelgavas seju.
Kādam noteikti liksies, ka nav ko uztraukties divu kazu dēļ. Var jau būt, bet šī ir mūsu pilsēta, un gribas, lai tā veidotos tikpat skaista un pārliecinoša ar savu izskatu un vēsturi kā Liepāja, Cēsis, Sigulda. Tieši ar kultūras vēsturi un dabu mūsu pilsētas varētu piesaistīt gan cilvēkus, gan resursus, jo diez vai ko kardināli jaunu latviešiem tuvākajā laikā izdosies atrast.
