«Zemgales Ziņas» jau daudzkārt rakstījušas par nelikumībām Jelgavas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmuma finansiāli saimnieciskajā darbībā.
«Zemgales Ziņas» jau daudzkārt rakstījušas par nelikumībām Jelgavas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmuma finansiāli saimnieciskajā darbībā. Tomēr nelikumības pieļāvušās amatpersonas palikušas nesodītas un Jelgavas Domes administrācijas un deputātu aizsegā turpina rīkoties ar pašvaldības mantu un līdzekļiem. «Ziņas» uzsāk jaunu pētījumu par nelikumīgiem darījumiem mazuta piegādē Jelgavas Siltumtīkliem, kas nesuši un, iespējams, vēl nesīs nākotnē būtiskus zaudējumus pašvaldībai.
Mazuta lieta Nr. 2 – 168/7
13. jūnijā Zemgales apgabaltiesa atsāks izskatīt civillietu akciju sabiedrības «Oiltra» prasībā pret Aldi Masteiko, Iju Masteiko, SIA «MORA PLUS», Jelgavas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmumu par Ls 67 696,80 piedziņu 1999. gada 3. marta cesijas līguma, kuru noslēdza Aldis Masteiko SIA «SOTIS 2» vārdā un «Mora Plus» direktore Ija Masteiko, atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī SIA «MORA PLUS» pretprasībā par 2000. gada 2. februārī starp SIA «SOTIS 2» un a/s «Oiltra» noslēgtā parāda saistību prasījuma tiesību nodošanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
1998. gada 15. decembrī Aldis Masteiko kā SIA «SOTIS 2» direktors un «pircējs» parakstīja kontraktu Nr. K 05/98 ar a/s «Oiltra» direktora I.Skibunova personā par 5000 tonnu mazuta piegādi līdz 1999. gada 31. decembrim. SIA «SOTIS 2» juridiskā adrese kontraktā norādīta Jāņa iela 12, Rīga. «Pārdevējs» (a/s «Oiltra») apņēmās mazutu piegādāt līdz Krievijas un Latvijas robežai. Preces cena līgumā noteikta 50 ASV dolāri par tonnu. No kontrakta var noprast (taču tas skaidri neizriet), ka «pircējs» maksā arī akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī izdevumus, kas saistīti ar preces transportēšanu pa Latvijas dzelzceļu.
Savukārt 1999. gada janvāra sākumā Jelgavas Siltumtīklu (STU) direktors Genādijs Dupužs noslēdza līgumu LV 99-02 ar Aldi Masteiko par 5000 tonnu mazuta piegādi līdz 1999. gada 31. decembrim. Papildus maksai par piegādāto mazutu – 87 ASV dolāri par tonnu – Jelgavas Siltumtīkli apņēmās veikt akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, kā arī segt izdevumus par dzelzceļa pakalpojumiem Latvijas Republikā «saskaņā ar LR noteiktajiem tarifiem un normām». Turklāt Jelgavas Siltumtīkliem bija «jānokārto visas formalitātes» un «jākārto preces muitošana». Saskaņā ar līgumu mazuta «piegādātājs» STU ir SIA «SOTIS 2», kuras juridiskā adrese ir Rīgā, J.Asara ielā 13 un kuras vārdā kā firmas viceprezidents līgumu parakstījis Aldis Masteiko.
1999. gada 15. janvārī tika noslēgts jauns kontrakts Nr. K 02/99 starp A.Masteiko, kas (saskaņā ar kontraktu) kā «pircējs» un direktors pārstāvēja SIA «SOTIS 2» un a/s «Oiltra» direktora I.Skibunova personā par 5000 tonnu naftas piegādi Jelgavas dzelzceļa stacijā. «Pircējs» apņēmās samaksāt akcīzes nodokli, PVN, kā arī izdevumus, kas saistīti ar preces transportēšanu pa Latvijas dzelzceļu. Preces cena tika noteikta 56 ASV dolāri par tonnu.
No LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieces L.Saltumas sniegtās izziņas izriet, ka Uzņēmumu reģistra (UR) žurnālā nav izdarīts reģistrācijas ieraksts par Alda Masteiko pārstāvības tiesībām SIA «SOTIS 2». Līdzīgu izziņu ir sniedzis Uzņēmumu reģistra Informācijas nodaļas vadītāja vietnieks O.Ceriņš, vienīgi ar papildinājumu, ka UR žurnālā nav izdarīts ieraksts par Alda Masteiko pārstāvības, tai skaitā arī paraksta, tiesībām. Bet saskaņā ar UR 1994. gada 31. oktobrī reģistrēto «SOTIS 2» statūtu 10. pantu – sabiedrības pārvaldi realizē prezidents.
Pagaidām neiztirzāsim, kādā veidā STU rīkoja «konkursu» par mazuta piegādi uzņēmumam, kāda loma tā «rezultātu» apstiprināšanā bija Domes Pārraudzības padomei, tai skaitā tajā ietilpstošajiem Jelgavas Domes deputātiem un padomes priekšsēdētājam Aigaram Ozolam. Vienīgi konstatēsim faktu, ka STU noslēdza līgumu par mazuta piegādi ar personu, kuras tiesības pārstāvēt SIA «SOTIS 2» ir vairāk nekā apšaubāmas. Turklāt A.Masteiko šajā darījumā darbojās kā starpnieks, kas par saviem pūliņiem (attiecīgā līguma un kontrakta noslēgšana) saņēma solīdam biznesam neiedomājamu peļņu. Savukārt STU, «nespējot» konkursā atrast īsto piegādātāju – šajā gadījumā a/s «Oiltra» – zaudēja jeb pārmaksāja 31 ASV dolāru par katru piegādāto mazuta tonnu. Sareizinot 31 ar līgumā minēto mazuta daudzumu, iegūstam rezultātu: 155 000 ASV dolāru. Šā darījuma «praktiskā» puse, protams, atspoguļojas tarifā, pēc kura Jelgavas iedzīvotājiem jāmaksā STU par piegādāto siltumenerģiju.
Savstarpēji noslēgtie līgumi sāka «darboties», un Latvijā ripoja mazuta cisternas ar galapunktu Jelgavas dzelzceļa stacijā, līdz biznesa partneriem radās domstarpības par naudas lietām. 1999. gada 24. augustā mazuta faktiskais piegādātājs a/s «Oiltra» vērsās ar pretenziju SIA «SOTIS 2» par summu 197 943,22 ASV dolāru. Pretenzijā norādīts, ka saskaņā ar 1998. gada 15. decembrī ar SIA «SOTIS 2» noslēgto kontraktu
Nr.K 05/98 «Oiltra» 1999. gada pirmajā ceturksnī veikusi mazuta piegādi STU. Taču partneris nav uzskatījis par vajadzīgu kontraktā noteiktajā laikā un apjomos norēķināties. 1999. gada 1. jūlijā parāds par piegādāto mazutu bija 107 577,84 ASV dolāru. Soda nauda no parāda atlikuma 1999. gada 15. augustā ir 90 365,38 ASV dolāri. «Oiltra» lūdza parādu un soda procentus pārskaitīt divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 7. septembrim, pretējā gadījumā draudot iesniegt prasību tiesā.
Savukārt «SOTIS 2» direktors K.Blaus 1999. gada 14. oktobrī savā atbildes vēstulē uz «Oiltra» pretenziju raksta: «SIA «SOTIS 2» dalībniekiem, direktoram K.Blaus un prezidentam A.Zavadskim nekas nav zināms par 1998. gada 15. decembrī noslēgto kontraktu
Nr.K05/98, ko SIA «SOTIS 2» vārdā parakstījis A.Masteiko kungs. Viņš veica uzņēmējdarbību SIA «SOTIS 2» vārdā, neatskaitoties SIA «SOTIS 2» dalībnieku kopsapulcē, kā arī neiesniedza preču pavadzīmes rēķinus grāmatvedībā, kā arī A.Masteiko kungs nebija pilnvarots slēgt līgumus, atvērt rēķinus bankā un prezidenta vārdā parakstīties. SIA «SOTIS 2» preču pavadzīmju rēķinus par mazuta piegādi Jelgavas pilsētas pašvaldības Siltumtīklu uzņēmumam noformēja un parakstīja A.Masteiko kungs, turklāt viņš izmantoja zīmogu, kas bija nereģistrēts. Siltumtīklu uzņēmums samaksu par mazutu uz oficiālo SIA «SOTIS 2» bankas kontu nav veicis».
Lai saņemtu naudu no Jelgavas Siltumtīkliem, A.Masteiko Latvijas Unibankas Jelgavas filiālē atvēra norēķina kontu, izmantojot to pašu nereģistrēto zīmogu. Uz šo kontu tika pārskaitīti 83 657,87 lati. Konts tika reģistrēts uz SIA «SOTIS 2» vārda, taču uzņēmuma prezidentam un direktoram par to nekas nebija zināms. Naudas ādere tomēr izsīka, jo Jelgavas Siltumtīkli tikai G.Dupužam zināmu iemeslu dēļ pārtrauca maksāt A.Masteiko par a/s «Oiltra» piegādāto mazutu.
Taču ar to mazuta lieta nebūt nebeidzās. A.Masteiko «SOTIS 2» vārdā noslēdza līgumu ar savu dzīvesbiedri Iju Masteiko kā «MORA PLUS» direktori par Jelgavas Siltumtīklu parādu nodošanu par kopējo summu 286 458,59 ASV dolāri. «MORA PLUS» ir uzņēmums, kurā 55% pieder A.Masteiko, bet 95% – I.Masteiko. Pēc būtības A.Masteiko nodeva Siltumtīklu parādus pats sev, tiesa, šajā gadījumā darījums bija saskaņots ar firmas direktori. Dzīvesbiedru savstarpējais līgums paredzēja, ka 76% no summas, kas ienāks no Jelgavas Siltumtīkliem, tiks pārskaitīti mazuta faktiskajam piegādātājam a/s «Oiltra». «MORA PLUS» ieguva tiesības arī uz visām soda naudām, kas saskaņā ar A.Masteiko un G.Dupuža noslēgto līgumu jāmaksā Siltumtīkliem.
Savukārt «SOTIS 2» prezidenta A.Zavadska personā noslēdza līgumu ar a/s «Oiltru» par Siltumtīklu parādu nodošanu 286 458,59 ASV dolāru apjomā. Tātad patlaban no Jelgavas Siltumtīkliem 286 458,59 ASV dolārus par to pašu piegādāto mazutu «gaida» gan a/s «Oiltra», gan arī SIA «MORA PLUS». Turklāt daļa no naudas par mazutu «izgaisusi» A.Masteiko bankas kontā. Kā šis darījums tiks ierēķināts apkures tarifā, nav zināms.
Turpinājums sekos
