Lai gan sociālās palīdzības administrēšanai izmantotā informācijas sistēma nodrošina datu iegūšanu par ģimeņu (personu) ienākumiem un materiālo stāvokli no dažādām valsts informācijas sistēmām un reģistriem, šī iespēja visos gadījumos nav izmantota vai arī iegūtais nav ņemts vērā. Iekšējo kontroles procedūru nepilnību dēļ Jelgavas pilsētas pašvaldības Sociālais dienests no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim prettiesiski izlietojis pašvaldības budžeta līdzekļus vismaz 12 103,24 eiro apmērā, liecina Valsts kontroles sniegtā informācija.
Revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti Valsts kontrole secinājusi, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība nav nodrošinājusi kvalitatīvu sociālās palīdzības sistēmas izveidi, kas atbilstu likumā noteiktajiem sociālās palīdzības pamatprincipiem, nodrošinot, ka sociālā palīdzība tiek sniegta krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm vai personām, kuru ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis nav pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai.
Secināts, ka ir radīts risks, ka dzīvokļa pabalsts un pārējie pašvaldības noteiktie sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti arī tādiem iedzīvotājiem, kuru materiālais stāvoklis neatbilst likumā paredzētajiem priekšnoteikumiem sociālās palīdzības piešķiršanai.
Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam maznodrošinātas personas statusa mērķim pašvaldība nav nodrošinājusi šā statusa ieviešanu, jo nav noteikusi citu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kas ir lielāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālo stāvokli, bet nav pietiekams personas pamatvajadzību nodrošināšanai, tā ierobežojot šo personu tiesības saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus. Piemēram, atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa samaksai līdz 90 procentu apmērā, tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, bet no 2015. gada tiesības saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu cenu.
Saistošajos noteikumos nosakot ierobežojumus pabalsta medicīnas pakalpojumu apmaksai saņemšanai, ierobežotas ģimeņu, kuru ienākumi nav pietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai, tiesības saņemt līdzvērtīgu sociālo atbalstu.
Valsts kontrole Jelgavas pilsētas pašvaldībai sniegusi 10 ieteikumu, kurus ieviešot sociālā palīdzība tiktu sniegta tikai tām ģimenēm, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nav pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai, tā garantējot arī pašvaldības budžeta līdzekļu tiesisku izmantošanu. Kā arī tiktu nodrošināta vienota attieksme pret visām personām, kas atrodas vienādos vai līdzīgos apstākļos, sniedzot tām iespēju saņemt vienādu atbalstu sociālās situācijas risināšanai.
Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novados.
Kopumā Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.
Revidenti norāda, ka sociālās palīdzības politika valstī tiek veidota, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Piemēram, Valsts statistikas pārskatā 2013. gadā ir neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 000 eiro apmērā.
Lai gan ir iespējams piešķirt maznodrošinātās ģimenes statusu, 37 pašvaldības Latvijā to nav ieviesušas. Pašvaldībās, kurās ieviests šāds statuss, ģimenēm ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni nav vienādu tiesību saņemt maznodrošinātā statusu. Piemēram, ģimenei, kuras uzkrājumos ir gandrīz 50 000 eiro, piešķirts dzīvokļa pabalsts. Šādu pabalstu saņēmusi arī ģimene ar pieciem nekustamajiem īpašumiem un kāda ģimene ar četriem nekustamajiem īpašumiem. Trūcīgās personas statuss piešķirts arī ģimenei, kurai pieder divas automašīnas, un tā izsniegusi kādam aizdevumu 80 000 eiro apmērā, turklāt šai ģimenei arī pieder kapitāla daļas divos uzņēmumos.
Kļūdas nav konstatētas tikai Liepājas pašvaldībā, kur tās Sociālais dienests izmanto visas savas iespējas un ir nodrošinājis kontroli pār pieņemto lēmumu tiesiskumu. ◆
Pašvaldības komentārs
Turpmāk rūpīgāk pārbaudīs palīdzības lūdzējus
Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldei (JSLP) līdz nākamā gada janvārim dots uzdevums izpildīt vairākus ieteikumus, kas būtu ņemami vērā, organizējot sociālo palīdzību.
JSLP vadītāja Rita Stūrāne uzsver, ka persona, kas aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju un pretendē uz sociālās palīdzības saņemšanu, ar savu parakstu apliecina, ka sniegusi patiesas ziņas par saviem ienākumiem un atļauj izmantot valsts un pašvaldības datu reģistros pieejamo informāciju. Sīki pārbaudīt katras personas ienākumus un sociālo stāvokli liedz datu bāžu pieejamības ierobežojums. JSLP joprojām nav pieejamas vairākas datu bāzes, kas uzrādītu visus personas iespējamos ienākumu avotus, piemēram, joprojām nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēma, līdz ar to var rasties situācija, ka izvērtējums par personas patiesajiem ienākumiem nav pilnīgs.
R.Stūrāne norāda, ka iekšējās kontroles procedūras nodrošināšanai JSLP Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļā plānots darbā pieņemt darbinieku, kas izlases veidā pārbaudīs klientu sniegto ziņu patiesumu.
Viens no VK priekšlikumiem bija izvērtēt iespēju Jelgavas pašvaldībā noteikt citu maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kas ir lielāks par trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni, bet nav pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai. R.Stūrāne atzīmē, ka šis punkts bijis jau iepriekš plānots un 2014. gada nogalē Dome akceptēja izmaiņas Jelgavas pilsētas saistošajos noteikumos, kas tiks publicēti pēc VARAM atzinuma. Izmaiņas paredz, ka maznodrošinātas ģimenes statusu varēs saņemt arī ģimenes ar bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās klātienē un ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 180 eiro. Tas pats attieksies arī uz ģimeni, kurā nav darbspējīga vecuma personu un ienākumi attiecīgi nepārsniedz 228 eiro, savukārt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, kā arī politiski represētajam pensionāram – 257 eiro.
JSLP prognozē, ka Jelgavā uz maznodrošinātas ģimenes statusu 2015. gadā var pretendēt 3300 ģimeņu jeb 8400 personu.
JSLP izvērtēs VK revīzijas ziņojumā minētos gadījumus par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanas lietderību, ņemot vērā izmaksāto summu apmēru un ar izpildu lietām saistītās izmaksas.
R.Stūrāne šaubās, ka, ieviešot visus VK ieteikumus, sociālā palīdzība tiks sniegta tikai tām ģimenēm, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nav pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai, tā nodrošinot arī pašvaldības budžeta līdzekļu tiesisku izmantošanu.
R.Stūrāne: «Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība, taču valstī nav pamatota aprēķina, cik vienai personai būtu nepieciešami finanšu līdzekļi tās pamatvajadzību apmierināšanai. Katrai personai pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir atšķirīgs (piemēram, veselības aprūpe jaunietim vai pensionāram), līdz ar to visiem visas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt.
Tāpat MK «Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu» paredz, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi. Normatīvajos aktos nav skaidrojuma, kas tiek saprasts ar vārdu «uzkrājums», kā arī sociālajam dienestam nav iespēja pārbaudīt šo informāciju, ja vien persona, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, pati nenorāda, ka viņai, viņasprāt, ir uzkrājums.»
