Valdība nolēmusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai no 1. septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu. Turpmāk skolas nosaukums būs Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzija.
“Kādu laiku mēs, ar savu veco nosaukumu dzīvodami, jutāmies labi un tā jūtamies arī tagad, taču sabiedrības viedoklis par izglītības kvalitāti ir saistīts ar valsts ģimnāzijas statusu. Kritērijiem atbildām jau piecus sešus gadus, un vajadzēja tikai izveidot dabaszinātņu programmu, uz ko mērķtiecīgi gājām. Valsts ģimnāzijas statuss – tas ir arī neliels papildu finansējums, augstāks koeficients, kas nozīmē, ka varēsim piedāvāt vēl lielāku izglītības dažādību, kā arī individuālu pieeju katram bērnam,” atzīst skolas direktore Ilze Vilkārse. Direktorei gan žēl, ka skolas nosaukuma maiņa nesīs līdzi arī lielu birokrātisku slogu.
Nu Jelgavā līdzās pastāvēs divas valsts ģimnāzijas. “Paralēli ar Jelgavas Valsts ģimnāziju dzīvojam jau daudzus gadus un esam pierādījuši, ka esam divas atšķirīgas skolas. Divas vienādas skolas pilsētā – tas nebūtu interesanti. Jelgavas Valsts ģimnāzijai tuvāks ir dabaszinātņu novirziens, bet mēs esam pazīstami ar savu obligāto franču valodu vidusskolā, humanitāro un sociālo virzienu un komerczinību programmu. Arī mūsu dabaszinību programma vairāk būs saistīta ar vidi,” turpina I.Vilkārse.
Direktore piebilst, ka jau kopš dibināšanas skolai ir reģionāls raksturs un Jelgavai kā reģionālam centram būs izdevīgi, ka pilsētā tagad būs divas valsts ģimnāzijas, kas, ieplūstot finansējumam, ļautu uzlabot materiāli tehnisko bāzi un piesaistīt pilsētas un novadu bērnus – nākamo darbaspēku.
“Pilsētas skolas varēs pulcināt ap sevi stiprus un talantīgus bērnus, kas meklē izaugsmes iespējas. Roku rokā kopā ar Jelgavas Valsts ģimnāziju izglītosim reģiona stipros bērnus. Kāpēc mums viņi būtu jāatdod Rīgai?” retoriski vaicā I.Vilkārse.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai valsts ģimnāzijas statusu lūdza piešķirt Jelgavas dome, jo izglītības iestāde atbilst noteiktajiem kritērijiem, lai pretendētu uz šādu statusu.
10.–12. klasēs izglītības iestādē 2016./2017. mācību gadā bija 227 skolēni, 2017./2018. gadā – 236, kas ir ievērojami vairāk par republikas pilsētās (izņemot Rīgu) noteikto minimāli nepieciešamo skolēnu skaitu valsts ģimnāziju 10.–12. klasēs.
Pēc Valsts izglītības satura centra sniegtās informācijas, Spīdolas ģimnāzijai izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2016. gadā bija 65,3 procenti (valstī 49,9 procenti, Zemgales Plānošanas reģionā 48,6 procenti), 2017. gadā – 63,45 procenti (valstī 49,1 procents, Zemgales Plānošanas reģionā 46,6 procenti). Tādējādi noteiktais kritērijs – vairāk nekā par 10 procentiem valsts mērogā un vairāk par pieciem procentiem reģiona mērogā – ir izpildīts. Tāpat ģimnāzija faktiski jau veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.
Lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, izglītības iestādē 10.–12. klasē vajadzēja būt ne mazāk kā 250 skolēniem Rīgā, 180 skolēniem pārējās republikas pilsētās un ne mazāk kā 120 citviet. Tajā bija jāīsteno vismaz divas dažādas izglītības programmas. Absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos bija jābūt vismaz par 10 procentiem augstākiem nekā valstī vidēji un vairāk par pieciem procentiem augstākiem reģiona mērogā.
Piešķirot Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai valsts ģimnāzijas statusu, tiks palielināta arī valsts ģimnāziju tīkla pieejamība Jelgavā un Zemgales Plānošanas reģionā, norāda Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts ģimnāzijas nodrošina izglītojamajiem vislabākās vispārējās izglītības ieguves iespējas. Vienlaikus valsts ģimnāziju tīkls, tai skaitā republikas nozīmes pilsētās, ir nepietiekami attīstīts, uzskata ministrija.
Līdz šim valsts ģimnāzijas drīkstēja uzņemt skolēnus, tikai sākot no 7. klases, taču nu šis ierobežojums atcelts un valsts ģimnāzijās varēs mācīties no 1. klases.
