Vakar, kad Jelgavas ielas piepildīja skolēni ar ziedu pušķiem un pēc vasaras brīvlaika atsvaidzinātiem prātiem nodrošinājušies studenti, reti kurš iedomājās savu skatu pavērst uz mūsu pilsētas stadiona pusi.
Vakar, kad Jelgavas ielas piepildīja skolēni ar ziedu pušķiem un pēc vasaras brīvlaika atsvaidzinātiem prātiem nodrošinājušies studenti, reti kurš iedomājās savu skatu pavērst uz mūsu pilsētas stadiona pusi. Izrādās, tagadējā sporta bāze «Daugava» sagaidīja jau astoņdesmito 2. septembri.
Sports Jelgavas sadzīves un kultūras apritē ienāca 19. gadsimta otrajā pusē. Vienlaicīgi pilsētā sāka veidoties sportisko nodarbību vietas: peldētava Lielupē, airētāju laivu piestātne, slidotavas ziemā un pat koka velotreki. Tomēr Pirmā pasaules kara un bermontiādes notikumu gados šīs sporta nodarbību vietas izputēja.
Jaunajā brīvvalstī Jelgavas sporta censoņiem nācās gan atjaunot iepriekšējās sporta bāzes, gan ķerties pie jaunu izveides. Divdesmito gadu sākumā attīstību turpināja arī futbols un vieglatlētika, kuru pirmie soļi Jelgavā jau bija iemīti pirms Pirmā pasaules kara. Pasākumus toreiz rīkoja 1899. gadā dibinātā Kurzemes Riteņbraucēju biedrība (KRB) un brīvvalstī darbību iesākusī Latvijas Jaunatnes savienība.
Kā liecina to dienu preses izdevumi, vieglatlēti sacentušies Langervaldes parkā pie Valdekas muižas un «Villa Medem» dārzā (tagadējais Uzvaras parks), bet futbols spēlēts uz zirgu tirgus laukuma (šodien tur atrodas Jelgavas 2. ģimnāzijas skolas ēka un sporta komplekss), kā arī Grebnera parkā pie tagadējā Tehniskā liceja. Par šiem treniņiem laikraksts «Zemgalietis» rakstīja: «.. uz zirgu tirgus laukuma sportsmeņu pulciņi, kuri vingrinājās šķēpa un diska mešanā, skriešanā un lēkšanā..»
Izpratni par sava sporta laukuma ieguvi izrādīja KRB, kurā līdztekus pedāļu minējiem bija arī futbola vienība un pulcējās vieglatlētikas cienītāji.
Laikraksts «Zemgalietis» 1922. gadā (nr.122., 2. jūnijā) iedaļā «Vietējās ziņas» atzīmē, ka «.. pavasarī KRB biedri iesniedza lūgumu pilsētas valdei sporta laukuma piešķiršanas dēļ, bet lūgumu noraidīja». Taču «kurzemnieku» neatlaidība vainagojās ar panākumu, kuru jau 4. augustā aprakstīja «Zemgalietis»: «.. KRB sapulce nolēma jaunā sporta laukuma ierīkošanu nodot valdes pilnīgā rīcībā ar noteikumu, ka valde agrāko izstādes laukumu pie dzelzceļa stacijas, kuru Latvijas Lauksaimniecības Ekonomijas biedrība laipni atļāvusi izlietot sporta vajadzībām, drīzumā savestu kārtībā, ieturot pēc iespējas vislielāko ekonomiju.»
Kārtības darbi ritējuši visai raiti, jo jau 20. augustā «Zemgalietis» rakstīja: «Šodien, 20. augustā, pulksten vienos dienā uz KRB jaunā sporta laukuma Aleksandra prospektā 9 notiks sacīkste futbola cīņā starp KRB un Rīgas 1. sporta biedrību.» Šo spēli vadīja starptautiskais sporta inženiertienesis (tā toreiz rakstīja avīzes) Hāns. Ar 6:4 uzvarēja viesi.
Par šodienas pilsētas stadiona dzimšanas dienu varam uzskatīt 1922. gada 2. septembri (svētdienā), «kad KRB uz šī laukuma sarīkoja sporta svētkus, pie tam izdalīja 27 goda zīmes». («Zemgalietis», nr. 200., 7. septembris.)
Pasākumā sacentušies vieglatlēti, kuru vidū vairākās disciplīnās uzvarējis J.Lapiņš (piemēram, 60 metru skrējienā, uzrādot laiku 8,1 sekunde), F.Roze lēcis 5,14 metru tālu, J.Zīverta raidītais šķēps sasniedzis 37,80 metru atzīmi, bet J.Kocers (vairāk pazīstams kā ātrslidotājs) 3000 metru veicis 10 minūtēs un 41,9 sekundēs. Riteņbraucēji sacentušies «lēnbraukšanā» un «ar kavēkļiem» (veiksmīgākais bija J.Brants). Savukārt «vienrocīgajā raušanā» (svara stieņa) nepārspēts palicis A.Briģis. Franču cīņā uzvarējis A.Švēde, futbola spēlē KRB ar 2:0 pārspējusi 1. Rīgas skautu pulciņu.
Jāmin arī kungi no KRB vadības, kas veiksmīgi prata atrisināt sporta laukuma ieguves un labiekārtošanas lietas, – biedrības priekšsēdētājs Jānis Belovs, kasieris H.Netelhorsts, kā arī vieglatlētu (R.Upenieks) un futbola (A.Buģis) pulciņu vadītāji. Par to, kā viņiem izdevās no lauksaimnieku ekonomistiem iegūt sporta laukuma vietu, vēsture pagaidām klusē. Taču jāpiebilst, ka šiem kungiem līdztekus mīlestībai uz sportu bijis arī zināms ķēriens uz biznesu, kā diemžēl dažkārt pietrūkst vienam otram mūsdienu sporta darbiniekam.
Tā pirms 80 gadskārtām pirmos soļu spēra mūsu pilsētas stadions, kas pašlaik ir trešais vecākais Latvijā pēc Ventspils un Rīgas Arkādija parka («Lokomotīves») stadioniem. Turklāt tas ir arī viens vecākajiem Baltijā un gadu gaitā vairākkārt mainījis savu īpašnieku vārdus (1924. gadā KRB pārdēvēts par 1. Jelgavas Sporta biedrību). Pēc pasaules kara stadions ticis paplašināts (pagarināja skrejceļu). Zīmīgi, ka tas ir piedzīvojis visas valsts varas maiņas.
Kaut arī stadiona svētku dienā netika «šauti» šampanieši, neskanēja kvēlas runas un mūsdienu mūzikas ritmi, ar vasaras svelmē krietni padzeltējušo futbola laukumu un pelēcīgajiem vieglatlētikas sektoriem tas joprojām pacietīgi turpina kalpot mūsu sporta saimei.
