Viņnedēļ Jelgavas tipogrāfijā strādāja Austrijas, Igaunijas un pašu valsts speciālisti, uzstādot un regulējot divas «Heidelberg» firmas iespiedmašīnas.
Viņnedēļ Jelgavas tipogrāfijā strādāja Austrijas, Igaunijas un pašu valsts speciālisti, uzstādot un regulējot divas «Heidelberg» firmas iespiedmašīnas. Nozīmīgo ieguvumu sakarā «Ziņas» par pašreizējām iespējām un tālākām perspektīvām iztaujāja uzņēmuma vadītāju Rodiju Trankali.
Pirms diviem gadiem notikušās privatizācijas izpirkšanas summas lielāko daļu uzņēmuma apsaimniekotāji, SIA «Jelgavas tipogrāfija», ir nomaksājuši, kaut norēķiniem atvēlēti septiņi gadi. Jau saimniekošanas sākumā mērķtiecīgi izstrādātas uzņēmuma tālākās attīstības iespējas. Vispirms uzmanība pievērsta iespieddarbu pirmapstrādei, kas nodrošinātu kvalitāti arī drukāšanas procesā. Iegādāta samērā laba datortehnika, ar ko sagatavot attiecīga līmeņa maketu. Nākamais solis – formu sagatavošana drukāšanas procesam. Šinī jomā aizpagājušā nedēļā iegādāts jauns eksponēšanas rāmis, kas nodrošina kvalitatīvu iespiedplašu sagatavošanu. Tālāk seko drukāšanas process, ko ietekmē iespiedtehnikas parametri. Šinī ziņā tipogrāfijā pieņemts kardināls lēmums – pirkt tikai jaunas vai mazlietotas, bet kvalitatīvas mašīnas. Jaunā «Heidelberg» firmas divkrāsu A2 («Zemgales Ziņu») formāta iespiedmašīna un uzņēmumā no Somijas saņemtā mazlietotā šīs pašas firmas mazliet mazāka formāta iespiedmašīna tipogrāfijas attīstībā nozīmē pamatīgu soli. Jaunā drukas mašīna, pēc R. Trankaļa vārdiem, aizstās trīs līdzšinējās ofseta iespiedmašīnas, par procentiem 70 kāpinot ražošanas jaudas, samazinot izmaksas un produkciju padarot reizes divas kvalitatīvāku. Tas paaugstinās arī uzņēmuma prestižu pārējo uzņēmumu vidū un ļaus no otrā desmita pacelties uz augstāku vietu Latvijas tipogrāfiju vidū, kaut arī pārējie tehnoloģiju attīstības ziņā nestāv uz vietas. Naudas izteiksmē novembrī iegādātās tehnikas vērtība pārsniedz 580000 vācu marku. Biznesa plāns, līzinga darījumu uz pieciem gadiem kārtojot, izstrādāts, nodrošinot uzņēmumam zināmu aizmuguri. Bet reāli, pārliecināts par uzņemtā kursa pareizību, R. Trankalis domā, ka aiznākamajā gadā tehnikas klāstu varētu papildināt jau pieckrāsu iespiedmašīna. Bet pirms tam jāpanāk kārtīga iespiestās produkcijas pēcapstrāde, kur pagaidām ir liels roku darba īpatsvars. Respektīvi, jāuzlabo sietuves darbs, nodrošinot precīzu iespieddarbu sagriešanu, locīšanu un kvalitatīvu līmēšanu.
Modernizētās iespiedtehnikas iespējas sabalansēt ar atbilstoša līmeņa speciālistu skaitu ir samērā grūti. Tipogrāfijas darbinieki vajadzīgās prasmes apguvuši analogos Igaunijas un pašu valsts uzņēmumos, jo citviet gluži vienkārši tādu iespēju nav. Arī no poligrāfijas vidusskolas varētu vēlēties kvalitatīvāku jauno speciālistu sagatavošanu. Diemžēl pagaidām skola netiek līdzi straujajām pārmaiņām tehniskās attīstības jomā. Ar mērķi nodrošināt tipogrāfijām jaunākās tehnoloģijas pārzinošus iespiedējus, maiņas meistarus un citus darbiniekus pie mācību jautājuma risināšanas ķērusies poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valde.
Attiecības ar pārējām tipogrāfijām, precīzāk, konkurentiem, R. Trankalis raksturo kā samērā labas. Direktora izpratnē pastāv nerakstīts likums nelīst iekšā tai lauciņā, kur nepienākas. Ja kāda tipogrāfija iespiež, piemēram, šprotu etiķetes, mēs tās nedrukāsim. To sirdsapziņa neļauj tīri koleģiālu apstākļu dēļ. Protams, ja pasūtītājs pats atnāk, sakot, ka citviet, piemēram, nav apmierinājusi kvalitāte, ir cita lieta. Bet tipogrāfija uz attiecīgām pārstrādes rūpnīcām reklāmas aģentus nesūta. Jelgavas tipogrāfijas «lauciņš» ir reklāmas bukleti, brošūras mīkstā iesējumā, etiķetes, protams, arī avīzes. 65 – 70 procentu pasūtījumu nāk no Rīgas, kur tipogrāfijai izveidots savs birojs. Galvaspilsētas uzņēmumu iespējas it kā ir lielākas, bet tanī pašā laikā arī dārgākas, kam daudzu klientu skatījumā ir sava nozīme. Reizēm bijuši jāpiedzīvo arī kuriozi, kad Jelgavas uzņēmēji, noniecinādami pašu tipogrāfijas iespējas, dodas uz Rīgu, bet tur kādā reklāmas aģentūrā, kas sadarbojas ar Jelgavas tipogrāfiju, vien nonāk. Pēc pasūtījuma izpildes jūtas varen apmierināti, lai gan pirms tam vietējam uzņēmumam nav ticējuši. Citādi ar daudzo firmu klāstu un savstarpējo konkurenci, kad katra cenšas gādāt tikai par savas preces noietu, R. Trankalis ir visai apmierināts. Reizes, kad pasūtītājus neapmierina izpildījums, esot retas. Savukārt darba nodošana reklāmaģentūrām līdzinās augstākās proves eksāmenam, jo šīs firmas nevēlas zaudēt nevienu klientu. Bet tas salīdzinājumā ar nesolīdajiem pasūtītājiem, kas atļaujas nenorēķināties, nebūtu nekas. Lai gan tipogrāfijas galvenokārt piekopj priekšapmaksas taktiku, jelgavnieku īpatnība ir, kā direktors saka, – cilvēcīga klientu izpratne. Reizēm tiek pieprasītas garantijas vēstules, bet pastāvīgajiem pasūtītājiem pieļauta pat īslaicīga kreditēšana un norēķināšanās iespējama pēc produkcijas realizācijas. Pilnīgi bezcerīgu parādu it kā nav, bet summa ir iespaidīga. Lai neiekristu ļaunprātīgo nemaksātāju tīklos, Poligrāfiķu asociācija (tajā apvienojušās aptuveni 25 no vairāk nekā pusotra simta valsts tipogrāfiju) ieviesusi tā dēvēto melno sarakstu. Solidarizējoties arī pārējās tipogrāfijas neņem pretī kolēģu parādniekus.
Pēc privatizācijas uzņēmumā nodarbināti 36 cilvēki, izpirkšanas laika noteikumi septiņus gadus paredz nodarbināt 42 strādājošos, taču pašlaik darbinieku skaits tuvojas sešiem desmitiem. Par spīti jaunajām tehnoloģijām, poligrāfijā teiciens, ka modernizācija izēd no darba vietām cilvēkus, nedarbojas. Uzņēmuma apgrozījums no septiņiem tūkstošiem latu mēnesī pirms privatizācijas pakāpeniski izaudzis līdz 40 tūkstošiem, bet kampaņu laikā pat vēl vairāk, kas savulaik licies pilnīgi neticami. Jaunās mašīnas cerīgāku vērš arī strādājošo noskaņojumu un ikdienai piešķir jaunu stimulu. Kā atzīst direktors, algas nav lielas, bet darba slodze ir pamatīga. «Bet visi saprot, ka aiz muguras Jelgavā stāv trīs ar pusi tūkstoši bezdarbnieku,» norāda R. Trankalis un atzīst, ka pašlaik kolektīvs slodzes dēļ jūtas noguris.
Savukārt klientiem tipogrāfijas vadītājs vēlas atgādināt savlaicīgi domāt par Ziemassvētku apsveikumiem, lai pasūtījums nav jāizdara pēdējās dienās, tādējādi radot stresu gan sev, gan tipogrāfijas ļaudīm.
