Laikā, kad biedrība “Jelgavas attīstībai” ir apstrīdējusi Jelgavas domē būvatļauju, ko pašvaldības būvvalde izdeva SIA “Jelgavas tirgus” jauna tirgus celšanai pie dzelzceļa stacijas un turpinās sarunas, kādam vajadzētu izskatīties jaunajam tirgum, “Ziņu” rīcībā nonākusi informācija, kas izraisa šaubas par legālu naudas izcelsmi, ar kuru 2016./2017. gadā Vladimira Šalajeva uzņēmums “ER2KTT” kļuva par tirgus vairākuma daļu īpašnieku.
Agrāk naudas tīrību nevērtēja
Savulaik “Ziņas” rakstīja, ka V.Šalajeva vienas personas uzņēmums, kura pamatkapitāls bija 1500 eiro, pārskaitot nezināmas izcelsmes naudu – 800 tūkstošus eiro –, kļuva par “Jelgavas tirgus” vairākuma daļu īpašnieku. Tolaik gan valsts, gan pašvaldību finanšu lietās naudas legālas izcelsmes jautājumiem īpaša uzmanība netika pievērsta. Tagad tā tiek vērtēta ievērojami pamatīgāk, jo pastāv bažas, ka Latvijas ekonomikā tiek mēģināts iepludināt naudu, kas saistīta ar Krievijas uzņēmējiem, pret kuriem ir vērstas ES sankcijas, kā arī cita veida “netīros” finanšu līdzekļus. Publiski pieejamā informācijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iztrūkst norādes par V.Šalajeva uzņēmuma “Termināla tirgus” patiesā labuma guvējiem, kas mūsdienās ir administratīvs pārkāpums vai pat krimināls noziegums, par ko soda ar brīvības atņemšanu. Jāpaskaidro, ka SIA “Termināla tirgus” ir 2016. gadā izveidots uzņēmums, kura mērķis ir attīstīt jaunā Jelgavas tirgus projektu.
Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Veinberga mierina, ka pašvaldībai ir zināmi SIA “Termināla tirgus” patiesā labuma guvēji. “Tomēr tā ir privāta kapitālsabiedrība, un iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai var tikai kapitālsabiedrības valde. Pašvaldība ir informējusi SIA “Termināla tirgus” valdi par nepieciešamību reģistrēt Uzņēmumu reģistrā patiesā labuma guvējus,” piebilst E.Veinberga.
Gluži privāts šis uzņēmums tomēr nav, jo viens no “Termināla tirgus” dibinātājiem bija arī uzņēmums SIA “Jelgavas tirgus”, kurā Jelgavas pašvaldībai pieder 48,43 procenti kapitāla daļu.
160 tūkstoši ir dokumentāli apstiprināta summa
Vēl sarežģītāk ir izsekot, kas noticis ar 800 tūkstošiem eiro, ko uzņēmums “ER2KTT” ir vai tomēr nav ieskaitījis SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā. Par šo naudu pietiekamas skaidrības trūkst arī ilggadējai SIA “Jelgavas tirgus” revidentei Inesei Jegorovai. 2017. gada revīzijas ziņojumā par uzņēmuma darbību zvērinātā revidente ir atzīmējusi: “Bilancē uzrādīta “Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā” 800 tūkstošu eiro vērtībā, kas ir šī ieguldījuma iegādes izmaksas. Mums nebija iespējams iegūt informāciju par ieguldījuma bilances vērtību 2017. gada 31. decembrī, jo netika sniegta asociētā uzņēmuma finanšu informācija. Šī iemesla dēļ nebija iespējams noteikt, vai ieguldītajai bilances summai ir nepieciešami labojumi, kādi varētu tikt konstatēti, ja mums būtu asociētā uzņēmuma finanšu informācija.”
Ar to ir pateikts, ka no grāmatvedības dokumentiem nav skaidrs, kur minētie 800 tūkstoši eiro palikuši – tie joprojām atrodas SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā vai arī ar šo naudu ir kas darīts.
Anonīms “Ziņu” avots liecina, ka viengabalaina summa 800 tūkstoši eiro SIA “ER2KTT” darījumos ar SIA “Jelgavas tirgus” finanšu dokumentos nav nekad parādījusies. Proti, 800 tūkstoši eiro “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā tika ieskaitīti piecās vienādās daļās pa 160 tūkstošiem eiro. Tālāk šī nauda tika skaitīta uz SIA “Termināla tirgus”. To, ka šāda summa – 160 tūkstoši eiro – vismaz vienu reizi tiešām parādījās darījumos starp SIA “Jelgavas tirgus” un SIA “Termināla tirgus”, apliecina arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegts publiski pieejams finanšu dokuments, uz kura pamata tika palielināts SIA “Termināla tirgus pamatkapitāls.
Vairākas aizdomīgas sakritības
Anonīmais “Ziņu” avots izsaka bažas, ka šis nezināmas izcelsmes naudas 160 tūkstošu eiro iespējamais riņķa dancis varēja būt finanšu afēra. Proti, viena un tā pati summa piecas reizes gāja uz riņķi – no viena V.Šalajeva uzņēmuma uz otru. Tādā gadījumā 800 tūkstošu eiro ieskaitījuma SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā nav nemaz bijis. Ar publiski pieejamiem finanšu dokumentiem to pierādīt nevar, tādēļ šo aizdomīgo gadījumu ir lūgts izmeklēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā. Protams, šaubas par finanšu afēru varētu kliedēt paši SIA “Jelgavas tirgus” pārstāvji. Tiesa, privātpersonām nav tāda pienākuma atklāt savus finanšu līdzekļus, taču nav arī aizliegts to darīt. V.Šalajevs kā “Jelgavas tirgus” vairākuma daļu īpašnieks varēja iesniegt bankas izziņu, ka 800 tūkstoši eiro ir legāli iegūta nauda tirgus attīstīšanai.” Diemžēl saziņa ar SIA “Jelgavas tirgus” vairākuma daļu īpašnieku V.Šalajevu “Ziņām”, tā īsti neuzsākusies, aprāvās jau vairāk nekā pirms gada.
“Ziņu” avots piebilst arī to, ka 2017. gadā aprāvās ilgstošā un bankas pozitīvi vērtētā SIA “Jelgavas tirgus” sadarbība ar kādu skandināvu banku. Bankas publiskus paskaidrojumus par saviem klientiem nesniedz, taču “Ziņu” avota norādītais laiks, kad pārtrūka šī sadarbība, sakrīt ar to, kad tika veikti aizdomīgie un arī revidentei I.Jegorovai neskaidrie darījumi.
Atpakaļceļa uz veco tirgu nav
Projekts par jaunā tirgus būvi pie dzelzceļa stacijas attīstās. Turklāt to paātrina tas, ka daļa vecā tirgus Uzvaras ielā 56 jau ir pārdota. Publikācijā “Ziņās” 2018. gada novembrī pilsētas mērs un “Jelgavas tirgus” mazākuma daļu turētājs Andris Rāviņš apstiprināja, ka vecā tirgus teritorijas daļa (6423 kvadrātmetri) gar Driksu ir pārdota. Tiesa, darījums nav pabeigts, jo par pirkumu samaksāta tikai daļa no prasītās naudas. Līdz ar to darījums nav fiksēts Zemesgrāmatā un neparādās publiskos dokumentos. Anonīmais “Ziņu” avots papildina, ka saskaņā ar pirkuma līgumu līdz 2020. gada 1. jūlijam diviem vecā tirgus paviljoniem (katrs 600 kvadrātmetru platībā) jābūt nojauktiem. Ja tas nenotiek, tad līgums atļauj šos paviljonus labticīgajam pircējam nojaukt pašam un atlikušo naudu vairs nemaksāt. “Ziņu” avots uzsver, ka sarežģījumu šajā gadījumā rada tas, ka paviljoni ir ietverti SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitāla daļā, kas pieder pašvaldībai. Tādā gadījumā ir jāsamazina SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitāls. Tā vai citādi vecā tirgus nojaukšanas termiņš rada spriedzi arī jaunā tirgus attīstībā. To varēja manīt jaunā Jelgavas tirgus sabiedriskās apspriešanas sapulcē, kur piedalījās SIA “Jelgavas tirgus” direktors Andris Vaišļa. Toreiz viņš vairākkārt atkārtoja frāzi: “Tirgus negaida.” Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš teic, ka biedrība uztur pretenzijas saistībā ar būvvaldes izsniegto būvatļauju. Viņaprāt, jaunais tirgus būtu vajadzīgs ne tikvien ātri, bet arī pietiekami labā kvalitātē.
