Jūlija sākumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde no Valsts policijas Zemgales pārvaldes pārņēmusi kriminālprocesu, kurā tiek izvērtēts, kā privātuzņēmuma īpašumā pārgāja savulaik pašvaldībai piederošais Jelgavas tirgus. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, kas nozīmē, ka policistiem pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, kas izdarīta lielā apmērā vai arī organizēta grupā. Sods par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem un var paredzēt arī mantas konfiskāciju.
Nav zināms, vai noslēgsies pirms vēlēšanām
Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte paskaidro, ka kriminālprocesa pārņemšana saistīta ar to, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde specializējas šādu lietu atklāšanā un ātrākā izmeklēšanā. Uz jautājumu, vai šis Kriminālprocess varētu nonākt līdz tiesai vai izbeigts līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, Valsts policijas pārstāve atturējās atbildēt.
“Ziņas” jau rakstīja, ka 2016. gadā ar Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa atbalstu par tolaik vēl pašvaldībai pilnībā piederošā uzņēmuma SIA “Jelgavas tirgus” investoru un vairākumdaļu īpašnieku kļuva Vladimiram Šalajevam piederošais vienas personas uzņēmums “ERA2KTT”, kura pamatkapitāls bija 3000 eiro un kurš dibināts pāris mēnešu pirms domes rīkotā konkursa par investora piesaisti Jelgavas tirgum.
Piecas reizes 160 vai 800?
Konkursā prasītajā termiņā “ERA2K TT” veica piecus maksājumus pa 160 tūkstošiem eiro “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā. Kopā tam vajadzētu būt 800 tūkstoši eiro, kas bija prasītā summa konkursa nolikumā par investora piesaisti tirgum. Spriežot pēc firmas gada pārskata par 2016. un 2017. gadu, “Jelgavas tirgū” ieguldītā nauda aizņemta no uzņēmuma īpašnieka V.Šalajeva. Tās izcelsme “Zemgales Ziņām” un citiem medijiem netika atklāta. Publiski pieejamā informācija par V.Šalajevu ir skopa. Viņš bijis saistīts ar dažādiem investīciju projektiem Jelgavā, tostarp tādiem kā pilsētas iedzīvotāja karte, Jelgavas lidosta un “Pilsētas pasāža”. Arī pasāžas projektu pavadīja skandāli gan par zemes iegūšanu, gan būvniecības procesu, par ko savulaik ziņoja mediji.
Par to, kā pašvaldībai piederošais tirgus nonācis tieši šī uzņēmuma vairākumdaļu īpašumā, A.Rāviņš LTV raidījumam “De facto” 2019. gadā teica, ka vairs neatceras. 2016. gadā tika izveidota “Jelgavas tirgus” meitaskompānija “Termināla tirgus”. Tās mērķis bija pārcelt tirgu uz jaunu vietu uz pašvaldībai piederošas zemes Zemgales prospektā 19A un Sporta ielā 2B pie dzelzceļa stacijas. Tur arī bija domāts izveidot autoostu, kino un lielveikalu. 2017. gadā “Jelgavas tirgus” valdes locekļi V.Šalajevs un A.Rāviņš nolēma atbrīvot no darba ilggadējo Jelgavas tirgus direktoru Valdi Labanovski, kurš sabiedrībai atklāja, ka 2016. gadā 160 tūkstoši eiro, kas no V.Šalajeva firmas “ERA2KTT” ienāca Jelgavas tirgus pamatkapitālā, pēc domes vadības rīkojuma viņam bija jāpārskaita tālāk firmai “Termināla tirgus”. “Nedomāju, ka šī nauda tika ieguldīta, lai būvētu jaunu tirgu. Tā tika maksāta, lai iegūtu kontroli pār pašvaldībai piederošu uzņēmumu.” Pastāv aizdomas, ka 800 000 eiro “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā tā arī netika ieguldīti, bet 160 tūkstoši eiro piecas reizes griezti uz riņķi. Šādas finanšu afēras iespējamību gan vēstulē “Zemgales Ziņām” kategoriski noliedza pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, kas ir tagadējā pašvaldībai piederošo SIA “Jelgavas tirgus” kapitāldaļu turētāja.
Pienāktos līgumsods
Asi ap Jelgavas tirgu notikušo ir vērtējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrs Juris Pūce 2019. gadā sacīja, ka “fakti ir diezgan kliedzoši, un daži no tiem norāda uz, šķiet, acīmredzamu atsevišķu Jelgavas pilsētas pašvaldības un arī citu amatpersonu kopīgu darbību ar nolūku tirgu faktiski slēpti privatizēt, atdot, neizmantojot likumā paredzētās atsavināšanas procedūras”. Viņš piebilda, ka pieņemtie lēmumi nav devuši nekādu ieguvumu Jelgavas pilsētas budžetā. No Jelgavas domes priekšsēdētāja pieprasīti paskaidrojumi.
Vēl medijos tiek piezīmēts, ka 2017. gadā, kad veikta daļa no finanšu darījumiem, kas saistās ar SIA “Jelgavas tirgus”, šo uzņēmumu atteicās apkalpot banka “Swedbank”, un uzņēmums bija spiests meklēt sev jaunu apkalpojošo banku.
Savukārt pa šo laiku pašvaldībai piederošais 6423 kvadrātmetru zemesgabals esošajā tirgus teritorijā, uz kura atrodas arī tirgus paviljons, pārdots SIA “Kulk”. Pēc neoficiālas informācijas, par to jau samaksāta puse zemes vērtības jeb 82 tūkstoši eiro.
Pārdošanas līgums paredzēja, ka tirgum jau līdz 2020. gada 1. jūlijam bija jānojauc uz pārdodamās zemes esošās ēkas. Pretējā gadījumā paredzēti līgumsodi. Pašvaldības pārstāvis Vilis Ļevčenoks gan vēl 2019. gadā teica, ka ar jauno zemes īpašnieku izdosies vienoties un par iestrēgušo tirgus pārcelšanu uz jauno vietu sodi nebūšot jāmaksā.
