Pilsētas Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas arhitekts Jānis Kazlovskis pusgada laikā izstrādājis Jelgavas tirgus rekonstrukcijas projektu, kas drīzumā tiks nodots publiskai apspriešanai.
Pilsētas Domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas arhitekts Jānis Kazlovskis pusgada laikā izstrādājis Jelgavas tirgus rekonstrukcijas projektu, kas drīzumā tiks nodots publiskai apspriešanai.
Pēcatmodas laikā, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, plaši izvērtās kiosku tirdzniecība. Tirgotāju spiediena dēļ tirgus administrācijai nereti bija jāatkāpjas no sanitārajām normām. Taču valsts iestādes, kas veic kontroles funkcijas, arvien striktāk prasa ievērot sanitārās prasības, būvnormatīvus un ugunsdrošības noteikumus. Jelgavas tirgū jau ilgstoši jūtama nepieciešamība pēc dārzeņu un augļu tirdzniecības telpām. Tāpēc tirgus direktors Valdis Labanovskis Tirgus pārraudzības padomē sākotnēji izvirzīja jautājumu par dārzeņu tirdzniecības paviljona būvi, kas vēlāk pārauga par plašāku rekonstrukcijas projektu. Pagājušajā gadā pārraudzības padome nolēma sākt projekta izstrādi. Tagad projekts ir gandrīz gatavs.
Nedienas ar zemes īpašniekiem
– Puse Jelgavas tirgus teritorijas zemes pieder pašvaldībai, otra puse – astoņiem zemes īpašniekiem, un tirgus administrācijas attiecības ar viņiem grūti nosaukt par draudzīgām, – stāsta V.Labanovskis. – Katru gadu īpašnieki par zemes nomu no tirgus saņem ievērojamu summu, bet katram taču gribas dabūt vēl vairāk.
Tā kā visa tirgus teritorija ir sadrumstalota lielākos un mazākos privātos un pašvaldībai piederošos zemes gabalos, nav iespējama kardināla pārbūve vai būvju nojaukšana, uzskata tirgus rekonstrukcijas projekta autors Jānis Kazlovskis. Viņaprāt, galvenais ir panākt, lai pārtiku varētu nodalīt no rūpniecības precēm.
Pašlaik uz pašvaldībai piederošas zemes preces pārdod ap 300 tirgotāju, bet simts to dara uz īpašnieku zemes. Ikdienā sev iztiku pelna tirgotāji 125 rūpniecības preču kioskos, 35 strādā universālveikalā «Rosme». Pārtikas tirgū atrodas 70 kiosku, gaļas paviljonā ir 90 vietu, bet pavasara un vasaras periodā stādu tirgotājiem paredzēts 250 vietu. Maksa par tirgošanās vietām, izņemot gaļas paviljonu, kurā pērn tika uzstādītas jaunas vitrīnas, nav paaugstināta trīs gadus.
Jau vairākus gadus turpinās diskusija par laukuma labiekārtošanu starp Lapskalna ielu un SIA «Berling» ražotni, kuras īpašnieks ir gatavs atbalstīt nepievilcīgā stūra sakopšanu. Taču labie nodomi atduras pret zemes īpašnieka skeptisko, gandrīz naidīgo attieksmi.
Rūpniecības preču tirgus vēl neizzudīs
Tas nenotiks vēl vismaz divus trīs gadus, jo Jelgavā pēdējā laikā atver vai nu «humpalu» vai ekskluzīvu un dārgu apģērbu veikalus, bet tirgū parasti iepērkas vidusmēra ļaudis, uzskata V.Labanovskis. Protams, mūsdienīgs rūpniecības preču tirgus vairs nevar atrasties morāli un fiziski novecojušos koka kioskos.
Tāpēc šogad mērķtiecīgi tiks realizēta mazo veikaliņu rekonstrukcija Uzvaras un Ausekļa ielas stūrī. Projekts paredz, ka ar laiku tajā tiks uzbūvēta divstāvu ēka, tās pirmajā stāvā būs veikaliņi, bet otrajā – administrācijas telpas, kas pašlaik ir divās vietās.
No sarkaniem ķieģeļiem būvētā noliktava rūpniecības preču zonas vidū tiks pārvērsta par plašāku paviljonu, kurā varētu izvietoties vismaz pieci veikaliņi. Paviljona aizmugurē paredzēts atstāt kioskus glītās, taisnās rindās. To izskats tiks izmainīts atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Turklāt jaunie būvnormatīvi paredz, ka ne tikai katrā pārtikas tirdzniecības būvē, bet arī vismazākajā rūpniecības preču veikaliņā jābūt ūdenim un sanitārajam mezglam. Nākotnē plānots palielināt tualešu skaitu tirgotājiem, iekārtojot tās arī katrā pārtikas tirgus paviljonā.
Par šogad sevišķi aktuālu un neatliekamu V.Labanovskis uzskata universālveikala «Rosme» fasādes logu nomaiņu. Tie ir 30 gadu veci un nav ne atverami, ne notīrāmi. Tas prasītu vismaz 15 tūkstošu latu.
Viss pārtikas tirgus – zem viena jumta
Pārtikas tirgus paviljoni paliks savās iepriekšējās vietās, bet tiem, lai veidotos vienots ansamblis, tiks pievienotas pārējās ēkas. Uzvaras ielas pusē, kur pašlaik atrodas uzņēmuma «Anafa» paviljons, ar laiku domāts izvietot specializētus pārtikas veikaliņus. Sabiedriskās tualetes paredzēts kopīgi ar vārtiem iekļaut vienotā ieejas ansamblī.
Iekšējo laukumu, sākot no zivju paviljona, plānots pārsegt ar metāla nojumēm, šo teritoriju pārvēršot par vietu, kur varēs tirgoties visu sezonu. Iespējams, ka kāda laukuma daļa tiks atstāta bez pārseguma – stādu tirgotājiem. Pārtikas tirgus galā būs divstāvīga noliktava dārzeņiem un augļiem.
Driksas upes pusē, ievērojot 10 metru aizsargjoslu, pie paviljoniem tiks izbūvētas nojumes, un tas notiks kompleksi ar krastmalas labiekārtošanu.
Tirgus teritorijā pašlaik atrodas septiņi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas ir pietiekami liels skaits, un turpmāk varētu diskutēt vienīgi par to kvalitāti.
Šogad plānots nomainīt stacionārās saldēšanas kameras un to telpām atjaunot siltumizolāciju.
Protams, arī viens ūdens krāns pie gaļas paviljona sienas ir daudz par maz. Atbilstoši sanitārajām prasībām gaļas paviljonā paredzēts uzstādīt astoņas līdz deviņas izlietnes ar aukstā un karstā ūdens krāniem. Katra tirgošanās vieta ir aprīkota ar elektrību.
Automašīnu īpašnieki palīdzēs labiekārtot pilsētu
Viens no tirgus attīstības visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir automašīnu stāvvietas. To, ka tām jābūt maksas, nosaka Domes lēmums, bet maksa (15 vai 30 santīmu) salīdzinājumā ar to Rīgā ir simboliska. Tirgus direktors plāno Uzvaras ielas posmu pie tirgus pārvērst par automašīnu īslaicīgas stāvēšanas laukumu. Pārējās stāvvietas atrodas uz privātas zemes. V.Labanovskis atgādina, ka visa par automašīnu stāvēšanu iekasētā nauda tiek izmantota stāvvietu labiekārtošanai un kārtības un tīrības uzturēšanai tajās. Tādējādi katrs auto īpašnieks ieguldīs savu artavu pilsētas sakārtošanā.
Tirgus vadība iespēju robežās jau tagad domā par tiem iedzīvotājiem, kas iepirkties ierodas ar automašīnām. Pirms diviem gadiem paplašināta stāvvieta Ausekļa ielā un universālveikala «Rosme» galā, kā arī aizlāpītas bedrītes Ausekļa ielā. Šogad tās remontēt paredzēts Uzvaras ielā.
Par Jelgavas tirgus rekonstrukcijas projekta kopējām izmaksām pašlaik pagrūti spriest, jo vēl ir jāizstrādā katra objekta tehniskais projekts. Salīdzinoši Ventspilī viena tirgus paviljona būvniecības tāme ir pusmiljons latu.
Drīzumā Jelgavas tirgus rekonstrukcijas projekts tiks izskatīts Tirgus pārraudzības padomē, tad tas tiks publiski apspriests, bet lēmums par realizāciju jāpieņem Domei.
