Visā Latvijas teritorijā sāktas pārbaudes stādaudzētavās, augļu dārzos, piemājas saimniecībās un citviet, lai konstatētu augļkokiem bīstamo slimību bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora). Pastiprinātas pārbaudes notiks pērn konstatēto slimības perēkļu buferzonās, tostarp – Jelgavas un Ozolnieku novadā, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Dace Ūdre.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Aija Čonka «Ziņām» skaidro, ka jūlijs un augusts ir tipiskākais laiks, kad bakteriālā iedega var izplatīties.
«Pagaidām summārā gaisa temperatūra šķiet šīs slimības izplatībai par vēsu. Tomēr, ja uznāks karstāks laiks, viss var pēkšņi mainīties. Tāpēc jau šai slimībai ir tāds nosaukums – tā izplatās strauji, kā ugunsgrēks,» teic A.Čonka.
VAAD aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret VAAD inspektoriem un sniegt atbalstu iespējami inficēto augu apskatei. Aizdomu gadījumos par iespējami inficētiem augiem speciālisti aicina informēt tuvāko VAAD reģionālo nodaļu vai zvanīt uz dienesta uzticības tālruni.
Lai gan pēc aicinājumiem ziņot par aizdomām, ka augļukoki varētu būt inficēti ar šo slimību, dienesta speciālisti parasti saņemot ļoti daudz zvanu no iedzīvotājiem, A.Čonka uzsver, ka lielajā ziņojumu apjomā var gadīties arī ļoti būtiska informācija, tāpēc ir svarīgi, ka cilvēki par savām aizdomām pastāsta.
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80 procentiem no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
2014. gadā Latvijā bakteriālā iedega konstatēta astoņās vietās, kur piemēroti fitosanitārie pasākumi un noteikta trīs kilometru buferzona, – piemājas dārzā Sesavas pagastā Jelgavas novadā (iepriekšējā gada perēklī), apstādījumos gar dzelzceļu Ozolnieku pagastā Ozolnieku novadā (iepriekšējā gada perēklī), apstādījumos gar dzelzceļu Olainē, komercdārzā Vilces pagastā Jelgavas novadā (iepriekšējā gada perēklī), Slampē (iepriekšējā gada perēklī) pilsētas ceļmalas apstādījumos, Rumbulā, Stopiņos, Stopiņu novadā piemājas dārzā, Medzes pagastā, Grobiņas novadā piemājas dārzā, piemājas dārzā Mellužos Jūrmalā.
Pērn VAAD inspektori kopumā veica 1593 pārbaudes (par 448 pārbaudēm vairāk nekā 2013. gadā), noņemti 1066 augu paraugi, no tiem 27 paraugos konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemti desmit lēmumu par fitosanitāro pasākumu piemērošanu un kopumā 242 koku iznīcināšanu, tajā skaitā 122 ābeļu, 52 bumbieru, 52 vilkābeļu, 15 krūmcidoniju un viena pīlādža, kā arī 580 metru vilkābeļu dzīvžoga, 27 metru korinšu dzīvžoga un 84 vilkābeļu sējeņu iznīcināšanu.
Labvēlīgos apstākļos baktērija ātri izplatās un ir grūti ierobežojama, un inficētie augi dažu sezonu laikā aiziet bojā. Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību inficētie un iespējami inficētie augi.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007. gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
