“Ziņas” bez saskaņošanas ar domi skolā neielaiž.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve ir noslēgusies, un 30. jūlijā Būvniecības valsts kontroles biroja komisija lēma par objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ir noslēgusies projekta “Mācību vides uzlabošana Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā” daļa, kas paredz Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju un jauna aprīkojuma iegādi, nodrošinot skolā mūsdienīgu un rosinošu mācību vidi.
Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un sakārtots stadions. Skolai izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija un ūdensvads, gāze, elektrība, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara.
Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot tematiskas telpu grupas, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām atradīsies virtuve, ēdamzāle un garderobe, bet no jauna izveidoti gan meiteņu, gan zēnu mājturības kabineti, kur būs šujmašīnas, virtuves aprīkojums, kokapstrādes un metālapstrādes iekārtas. Tāpat ierīkota plaša un moderna bibliotēka, sava vieta atrasta arī skolas muzejam, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Arī “Ziņas” vēlējās savus lasītājus iepazīstināt ar atjaunoto skolu, vienojās ar ģimnāzijas direktores vietnieku administratīvi saimnieciskajā darbā Artūru Strodu par interviju un nelielu ekskursiju pa skolu trešdienas, 31. jūlija, rītā. Diemžēl, ierodoties Mātera ielā 44, mūs ar fotogrāfu gaidīja pārsteigums – skolas direktore Inese Bandeniece atteicās sniegt jebkādu informāciju par skolu un izrādīt telpas, jo, lai gan ēka ir nodota ekspluatācijā, skola vēl faktiski neesot tās saimniece – atslēgas tikšot nodotas 1. augustā. Uz jautājumu, kas tad pašlaik saimnieko skolā, direktore atbildēja, ka celtnieki un apsardze, jo arī viņa un citi skolas darbinieki skolā drīkstot ienākt tikai ar caurlaidēm. Eiropas projekti esot “jūtīga” tēma, un man kā žurnālistei būtu vajadzējis zināt, ka šādos gadījumos vizīte un informācijas iegūšanas iespēja vispirms jāsaskaņo ar Jelgavas domes Sabiedrisko attiecību pārvaldi, bet informāciju par projektu varot sniegt tikai domes Projektu vadības sektora vadītāja Ineta Vintere.
Turpretī domes sabiedrisko attiecību un mārketinga galvenā speciāliste Ilze Neimane savā atbildē raksta: “Atgādinu, ka Jūsu redaktorei nosūtīts aicinājums skolu apmeklēt piektdien, 2. augustā, pulksten 16, kad norisināsies Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas darbu noslēguma pasākums. Tā laikā paredzēta arī ekskursija pa skolu.” Tiesa, pašvaldības izdevumam gan nebija jāgaida līdz piektdienai, lai tiktu pie skolas apskates un fotografēšanas.
Ēka, kurā atrodas Jelgavas Valsts ģimnāzija, būvēta pēc arhitekta Valda Zebauera projekta un ekspluatācijā nodota 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā nopostīti apmēram 95 procenti pilsētas, bet šī ēka nebija pārāk cietusi un tika atjaunota. Tā kā skola līdz šim vērienīgus remontus nebija piedzīvojusi, tā glabāja 20. gadsimta 30. gadu vēstures liecības, ko rekonstrukcijas gaitā tika lemts maksimāli saglabāt – kur iespējams, atjaunot, bet atsevišķās vietās izveidot no jauna pēc analoģijas. Piemēram, saglabāti čuguna radiatori, kas nu izvietoti vietās, kur tie eksponējas – gaiteņos, nišās, zālē. Tāpat atjaunots grīdas flīzējums pie zāles un centrālo kāpņu laukumos, zāles un gaiteņa galu logu vitrāžas, zāles griesti ar ģipša ornamentiem un lustras, kādreizējās sporta zāles egles šaurdēļu grīda, centrālās kāpnes un kāpņu margas. Restaurēti arī pieci Jelgavas mākslinieka Andreja Zvejnieka sienu gleznojumi, kas gan ir 20. gadsimta 80. gadu mākslas darbi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija starpstāvu pārsegumu nomaiņa. Atsedzot konstrukcijas, atklājās, ka virs klasēm starp stāviem ir nevis dzelzsbetona konstrukcijas, kā bija norādīts dokumentos, bet koka. Konstrukciju nomaiņas saskaņošana, tostarp dažādas ekspertīzes un pati nomaiņa prasīja apmēram pusgadu, kas nozīmēja visa projekta īstenošanas laika pagarinājumu un arī papildu izmaksas. Defekti atklājās arī citviet, piemēram, aktu zāles jumta starpsijās nebija metāla stiegrojuma, bet tikai betons, aktu zāles balkona sijas bija deformētas, skolas iekštelpu kaļķa apmetums izrādījās sliktā stāvoklī un darbu laikā sāka masveidā drupt nost, nācās pastiprināt skatuves un 2. un 3. stāva kolonnas, demontēt 4. stāva torņa konstrukciju, kas nebija droša.
Skolas pārbūve veikta, pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu “Mācību vides uzlabošana Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā”. Projekta kopējās izmaksas ir 13 628 570,25 eiro.
