Zīmola «Jelgava» produkti Latvijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma klāstā nav tikai padomju laiku sentimentam, uzsver a/s «Rīgas miesnieks» vadītājs Janeks Kalbins
Ražotnē Jelgavā ik mēnesi top 500 tonnu gatavās «Rīgas miesnieka» produkcijas – gaļas izstrādājumi un pelmeņi. No kopēja apjoma ne vienu vien smago mašīnu piekrauj ar kūpinājumiem, tie veido 35 – 40 procentus. Kopš 2013. gada 1. marta bijušais Jelgavas Gaļas kombināts pievienots «Rīgas miesniekam», uzņēmums lepojas ar nozares līdera statusu, savā paspārnē ņemot aptuveni trešdaļu gatavās gaļas produkcijas tirgus Latvijā.
Lai izskaustu jebkādu iespēju produkcijā nonākt kādam svešķermenim vai mikrobam, ražošanas telpās gan darbinieki, gan viesi stingro kontroles pasākumu dēļ drīkst ienākt tikai īpašā tērpā, cepurē, zilajās vienreiz lietojamajās čībās. Jānoņem rotaslietas, ja tādas ir, vai jāvelk cimdi, ja nav vēlēšanās šķirties no laulību gredzena. Rokas jādezinficē ar spirtu pirms došanās katrā nākamajā telpā. Tāpat īpašos ar dezinfekcijas līdzekli pildītos paklājos pirms katra sliekšņa jānoslauka kājas. «Piesardzība ražošanā ir vissvarīgākā – ražojam taču ēdienu,» stingrās dezinfekcijas normas pamato a/s «Rīgas miesnieks» vadītājs igaunis Janeks Kalbins.
Četrreiz mazāk benzopirēna, nekā prasa ES
Jelgava ir vienīgā no Ziemeļeiropas pārtikas grupas «HKScan» ražotnēm Baltijas valstīs, kur top salami tipa desas. Tās nonāk veikalos ne tikai Latvijā, bet arī pie kaimiņiem Baltijā, tiek eksportētas uz Krieviju. Auksti kūpinātās salami tipa desas ir «dzīvas», norāda Jelgavas ražotnes vadītājs Prīts Dreimanis, kurš kopā ar J.Kalbinu iepriekš strādājis koncerna gaļas izstrādājumu ražotnē Rakverē, Igaunijā. «Salami ražošana līdzinās jogurta tapšanas procesam, jo desa savas īpašības iegūst, pateicoties īpašu piena baktēriju kultūrai. Baktēriju uzdevums ir fermentēt gaļu, lai tā būtu baudāma bez termiskas apstrādes, par ko parūpējas procesi desas iekšienē,» P.Dreimanis skaidro.
Salami nogatavināšana ilgst aptuveni 20 – 30 dienu, atsevišķām šķirnēm nepieciešamas pat 45 dienas. Laboratorijā pārbaudot desu paraugus, nosaka, vai nav nepieciešams ilgāks nogatavināšanas laiks. Lai desas iegūtu latviešiem tīkamo dūmu garšu, aromātu un tumšāku nokrāsu, tās tiek kūpinātas dūmos, bet tikai neilgu laiku, «jo desas nogatavina baktērijas, nevis dūmi». Šādi nogatavinot, desu derīguma termiņš ir aptuveni 90 dienu.
«Esam pārliecināti par savu produkciju, jo pastāvīgi to kontrolējam. Arī izmantotie tehnoloģiskie procesi nepieļauj kaitīgo vielu līmeņa paaugstināšanos – to saturs ir minimāls, daudz zemāks nekā ES plānotie divi mikrogrami benzopirēna uz kilogramu,» pamato ražotnes vadītājs. Tāpēc «Rīgas miesnieka» vadībai jaunā regula, kas izraisījusi asu mājražotāju un tradicionālo kūpinājumu cienītāju pretreakciju un kam jāstājas spēkā septembrī, galvassāpes nerada. P.Dreimanis skaidro, ka pārbaudes zinātniskajā institūtā «Bior» notiek divreiz gadā, turklāt viena tiek veikta īpaši skrupulozo Krievijas prasību dēļ. Šādās pārbaudēs starmeši krīt uz Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieka izvēles kārtā izraudzītu produktu. Nevienā no līdz šim veiktajām pārbaudēm produktos benzopirēna līmenis gan nav pārsniedzis pat 0,5 mikrogramus uz kilogramu, atzīst P.Dreimanis. Dabiskos dūmos Jelgavā kūpina lielākoties desas – pilndūmu, auksti kūpinātas, vārītas –, kā arī izstrādājumus no svaigas un vārītas gaļas. Nelielā kūpināšanas laika dēļ Jelgavas ražojumus gan nevar uzskatīt par tradicionāliem kūpinājumiem.
Igauņiem cieņā cīsiņi, latviešiem – kūpinājumi
Ražošanas procesā modernajā uzņēmumā joprojām nepieciešams daudz roku darba – starp ražošanas telpām un kamerām jāstumj ratiņi, kuros iekārtas simtiem smaržīgu dažāda kalibra desu sarkanos un brūnos toņos. Vienā no stendiem nazi gaida metrus trīs garas tievas desas, kuras pēcāk sagriež sprīdi garos «cigāros».
Bijušie Rakveres gaļas kombināta darbinieki J.Kalbins un P.Dreimanis novērojuši atšķirības patērētāju kaprīzēs starp abām valstīm un arī Lietuvā. «Tās ir nacionālās īpatnības,» pasmaida P.Dreimanis. Par apliecinājumu J.Kalbins demonstrē vienu un to pašu uzkodu desu – Latvijas tirgum paredzētā ir kastaņbrūna, kamēr igauņu tirgum domātā ir ozolzīles tonī. «Tā kā nu jau divus gadus dzīvojam Latvijā, arī paši esam sākuši cienīt salami,» piebilst uzņēmuma vadītājs.
Kopumā pēc kūpinājumiem – sākot no desām un beidzot ar šķiņķi – latvieši veikalos sniedzoties ievērojami biežāk nekā ziemeļu kaimiņi. Igauņi vairāk iecienījuši maigās vārītās desas un cīsiņus. Lietuviešu garšas kārpiņas ļoti līdzinoties latviešu, savukārt analizēt plašās Krievijas pircēju vēlmes esot gandrīz neiespējami.
Pleskavas apgabalā un Sanktpēterburgā patērētāji kopš padomju laikiem atceras un labprāt iegādājas «Jelgavas» produktus. «Paralēli paturējām abus zīmolus – «Rīgas miesnieks» un «Jelgava» –, lai arī uzņēmums ir viens,» skaidro J.Kalbins. Viņš uzņēmumu apvienošanu dēvē par «tehnisku jautājumu», jo «nebūtu prāta darbs uzturēt divas juridiskas personas. Saglabājām gan zīmolu, gan produktus, kā arī radām jaunus ar «Jelgavas» vārdu, jo redzam tam potenciālu un ne tikai «veco laiku» pieredzes dēļ».
Lai gan, reorganizējot Jelgavas Gaļas kombinātu, kura pirmsākumi meklējami 1935. gadā, daļa darbinieku palika bez darba atlaišanas vilnī, kopumā kopš apvienošanas auguši ne tikai pārdošanas apjomi, bet arī strādājošo skaits, pašlaik to ir 130. «Jaunie un spējīgie aizbrauc, bet šī problēma nav tikai mūsu uzņēmumā,» J.Kalbins īsi komentē jautājumu par darbinieku aizplūšanu uz ražotnēm valstīs, kuras vilina ar lielāku atalgojumu.
Roku darbs un «personalizēti» produkti
Arvien palielinās eksporta apjomi no Jelgavas, tostarp notiek aktīva sadarbība starptautiskajā grupā. Jelgavā atrodas mazākā no grupas ražotnēm Baltijā, to pārspēj gan putnu gaļas produktu ražotne «Tallegg» Tallinā, gan cūkgaļas pārstrādes rūpnīca «Rakvere Lihakombinaat». Pēdējā ir «Rīgas miesnieka» tiešā īpašniece. Salīdzinoši mazie apjomi Jelgavā dodot iespēju vairāk izmantot roku darbu un ražot latviešiem «personalizētus» produktus, piemēram, frikadeles, kas sākušas ceļu pie patērētājiem pagājušā gada nogalē. Pamata izejmateriāls – gaļa – lielākoties nāk no Igaunijas, kur tiekot pilnībā kontrolēts pilns process no cūku audzēšanas līdz cūkgaļas sadalīšanai, tomēr neliela daļa tiek iegādāta Latvijā un citās ES valstīs.
Plānots, ka jauni produkti tirgū tiks pieteikti arī šogad, sākoties gaļas uzvaras gājienam grilēšanas sezonā. Jaunumi vispirms tiekot piedāvāti lielveikalu ķēdēm, un produkti, kurus tās atzīst par labiem, sāk ceļu pie patērētājiem. Visa produkcija, pirms nonāk veikalos, nokļūst loģistikas centrā Rīgā. Tā kā Jelgavas Gaļas kombināts jau pirms apvienošanas bija modernāk aprīkots nekā «Rīgas miesnieka» vecā ražotne galvaspilsētā, visa ražošana tika pārcelta uz Jelgavu, tajā ne tikai papildinot iekārtu klāstu, bet arī uzbūvējot un aprīkojot pelmeņu ražošanas cehu.
Februāra sākumā pāragri vētīt pagājušā gada finanšu rezultātus, uzņēmumam esot lielas grupas sastāvdaļā, kurš turklāt kotēts biržā, skaidro J.Kalbins. «Var sacīt tā – uzņēmums ir stabils, ar tendenci uz pieaugumu,» vērtē vadītājs.
Savukārt 2012. gadā «Rīgas miesnieks» strādājis ar 25,125 miljonu latu apgrozījumu un 248,77 tūkstošu latu zaudējumiem, savukārt nu jau reorganizētais Jelgavas gaļas kombināts apgrozījis 8,99 miljonus latu, gadu noslēdzot ar 434,17 tūkstošu latu peļņu. ◆
