Vakar pie Jelgavas pils remontdarbu rakumos atklātās sensācijas apskatīt ieradās muzeju speciālistu un zinātnieku delegācija, lai spriestu par interesanto atklājumu tālāko likteni.
Vakar pie Jelgavas pils remontdarbu rakumos atklātās sensācijas apskatīt ieradās muzeju speciālistu un zinātnieku delegācija, lai spriestu par interesanto atklājumu tālāko likteni.
23. oktobrī izrakumus Lielupes krastā pie Jelgavas pils kāpnēm apmeklēja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis ar speciālistu un zinātnieku grupu, lai novērtētu atradumus 13. oktobrī atrakto čuguna delfīnu (nevis zivi) un vasarā atraktās kolonnas, kā arī pašu izrakumu vietu zem zemes atrasto velvju zāli vecajai viduslaiku pilij, kurai virsū uzbūvēta tagadējā pils.
Jau minēts, ka sensacionālais atradums mainījis priekšstatus par vecās pils atrašanās vietu. Konkrēti atradumi ir jau no agrīnā baroka laika piebūves viduslaiku pils kompleksā.
Izrakumus vajag turpināt zinātniskos izpētes nolūkos. «Ziņām» sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Jelgavas pilsētas inspektore Gunta Skulte, Noteikti varētu atrast vēl daudz vērtīgu priekšmetu, taču tam nepieciešams finansējums. Tāpat atrakto daļu nākotnē vajadzētu nostiprināt un sagatavot kā muzeju un apskates objektu. Bez kolonām un delfīna veida rotājumiem vēl tika atrasti veci, unikāli kamīna podiņi. Kultūrkapitāla fonds rīko projektu konkursu, kurā iesniegsim arī šīs vēsturiskās vietas pētīšanas un publiskas apskates objekta izveides projektu. Ļoti ceru, ka Kultūrkapitāla fonds, kura kultūras mantojuma padomē darbojas arī Lancmaņa kungs, to atbalstīs. LLU vadība šajā lietā ir ļoti ieinteresēta, varētu gaidīt kādu atbalstu arī no pilsētas vadības.
Šodien bieži nevietā lieto jēdzienus «sensacionāls» un «unikāls», komentē Imants Lancmanis, tādēļ grūti izteikt, cik patiesi nozīmīgs ir šis atklājums.
Noteikti vecās velves vajadzētu labiekārtot publiskai apskatei, iekonservēt un restaurēt atradumus. Ir domāts, kā izbūvēt ieeju no tagadējās Jelgavas pils gaiteņiem. Šī būtu ļoti unikāla vēsturiska apskates vieta. To var salīdzināt ar vecajām Luvras velvēm Parīzē, ko atrada, rokot un izbūvējot moderno stikla piramīdas ieeju Luvrā. Atraktā vieta ir Ketlera laikā celtais pils korpuss. Spriežot pēc atrasto detaļu veidojuma un noformējuma, tās saglabājušās vēl no hercoga Jēkaba laikiem.
Latvijā šis ir vienīgais atklātais tik lielu metāla detaļu pielietojuma gadījums. Čuguna pilastri no vecākas pils reiz tika atrasti Rundālē, savukārt tagadējie Jelgavas atradumi ļaus precizēt informāciju arī par iepriekšējiem atradumiem.
Ļoti žēl, ka 30. gados, kad tika veikti rakšanas darbi pie Jelgavas pils, nekas netika nedz izmērīts, nedz aprakstīts vai kā citādi fiksēts, bet vienkārši visu aizbēra. Tāda tolaiku attieksme ļoti izbrīna. Patlaban projektā paredzēta 30000 latu liela summa, un šim gadījumam tā nav liela. Ļoti ceru, ka Kultūrkapitāla fonds atbalstīs vismaz pirmo etapu konservāciju. Kā apskates objektam Jelgavas pilij un hercogu kapenēm, šī vieta pievienojusies ar vēl skaļāku piesaisti nekā Rastrelli vārds. Šī ēka, kuras velves atraktas, aplūkojama vecajās gravīrās. Tajās vecā viduslaiku pils kā garš korpuss redzama pāri Lielupei, skatoties no Rīgas puses.
Izrakumi noteikti būtu jāturpina, jo atradumu biežums ļauj minēt, ka ap šo vietu varētu būt īsts priekšmetu depozīts, kur, būvējot Bīrona pili, vienuviet sagrūstas vecās pils detaļas un priekšmeti, saka I.Lancmanis, piebilstot, ka mēģināšot uzrakstīt vēl trešo grāmatu par Jelgavas pili.
