No 40. Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferences Rīgā mūspuses vidusskolēni atgriezušies ar labiem rezultātiem – godalgoti desmit Jelgavas jauniešu un viens Dobeles novadā izstrādāts darbs.
Jauniešu intereses dažādas
Pirmās pakāpes apbalvojumu ieguva trīs darbi: Jegavas 4. vidusskolas 11. klases audzēknes Lauras Hofmanes «Celaiņu apguve mājturības un tehnoloģiju stundās» (skolotāja Aija Pridāne), Jelgavas Valsts ģimnāzijas vienpadsmitklasnieku Rimanta Šveicara pētījums «Pensijas uzkrājumu veidošanas aktualitāte skolu jauniešiem Jelgavā» un Rainera Viniarska pētījums «Barības vielu izmantošanās griķu sējumos» (skolotāja Ilze Rumbeniece), informē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra pārstāve Alise Gubene.
Ar otrās pakāpes diplomu apbalvots Jelgavas 5. vidusskolas 11. klases skolnieču Jeļizavetas Bļinovas un Polīnas Lovkovas darbs «Galvenās vērtības vidusskolas un augstskolas jauniešu skatījumā» (skolotāja Regīna Baltušīte), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vienpadsmitklasnieka Kristera Puncula pētījums «Hibrīdkara izpausmju, formu analīze un jaunas definīcijas izveidošana» (skolotāja Gunita Smiltāne).
Vairums darbu apbalvoti ar trešās pakāpes diplomu. To saņēmuši Valsts ģimnāzijas vienpadsmitklasnieki Valērija Kravale par darbu «Konceptuālisms Latvijas fotomākslā (1973–2016)» (skolotāja Daina Blūma) un Endijs Koškins par pētījumu «Pusvadītāju materiālu izmantošana robota izveidē» (skolotāja Baiba Daģe), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas desmitklasnieki Jānis Ēriks Grūtups un Matīss Ozols par darbu «Uzņēmējdarbība: Jelgavas vidusskolēnu skatījums», kā arī Margarita Anškina un Sintija Turkopole par darbu «Uzņēmuma «Audimas» ienākšana Latvijas tirgū» (skolotāja Inta Jorniņa), Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas divpadsmitklasnieks Artūrs Mazurs par darbu «Dzesēšanas iekārta ar Peltjē elementu» (skolotājs Aivars Kaķītis).
Panākumi valsts konferencē arī Dobeles Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēkņiem Anetei Spurei un Kristam Safranovičam par pētījumu «Ķirbju un burkānu termiskās apstrādes ietekme uz karotinoīdu daudzumu jogurtā un tā patikšanas pakāpes novērtējums» (skolotāja Gita Heistere). Ozolnieku novada skolēnu darbi netika godalgoti, bet Jelgavas novada jauniešu darbi valsts konferencei netika virzīti.
Izcīna budžeta vietu
Visvairāk godalgu no konferences mājās pārveduši Jelgavas Valsts ģimnāzijas jaunieši. Sajūtas par sasniegto kā nu kuram. Rimants stāsta, ka pēc labajām atsauksmēm Zemgales reģiona konferencē prognozējis augstus rezultātus arī valsts līmenī, taču tie izrādījušies pat labāki, nekā cerēts. Līdzīgas sajūtas arī Endijam, kurš atzīst, ka pēc pilsētas konferences kāpies pašvērtējums. Savukārt Rainers nav domājis, ka iegūs kādu vietu, bet Valērijas galvenais mērķis bija uzrakstīt darbu, lai tas tiktu ieskaitīts skolā, tālāk viņa nemaz nevēlējās tikt virzīta. Pašai sasnieguma sajūtas nav, bet vismaz skolai prieks, teic meitene.
Rimants darbu izstrādāja ekonomikas sekcijā, un iegūtā pirmā pakāpe viņam ļaus Latvijas Universitātē studēt ekonomiku budžeta grupā. Puisis par nākotnes plāniem vēl nav drošs. Šobrīd galvā šaudās domas par uzņēmējdarbību, iespējams, arhitektūru, tomēr iegūtā budžeta vieta būs kā «drošības spilvens». Pētot brīvprātīgā pensiju līmeņa aktualitāti jauniešu vidū, Rimants secinājis, ka Jelgavas jaunieši ir zinoši par pensiju sistēmu kā tādu, taču 18–19 gadu vecumā veidot pašiem savus uzkrājumus viņiem nav aktuāli. Tomēr aptaujātie apsver iespēju nākotnē veidot uzkrājumus, tāpat kā Rimants.
Pētījums attīsta prātu
Savukārt Rainers, kura vecākiem ir saimniecība Svētes pagastā, jau pirms pāris gadiem izlēmis, ka lauksaimniecība būs viņa dzīves ceļš. Puisis pētījis griķus, par kuriem daudzi nemaz nezinot, ka tos audzē arī Latvijā. Turklāt griķi tiek audzēti arī viņa ģimenes saimniecībā, tāpēc gribējis par tiem uzzināt vairāk. Rainers izpētījis, ka tos audzēt ir efektīvāk nekā kviešus, – viņa pētījuma rezultāti atšķiras no grāmatās publicētajiem.
Valērija darbā aptvērusi vairāk nekā 40 gadu plašu padomju un mūsdienu Latvijas periodu, daudz laika pavadot Nacionālajā bibliotēkā. Jauniete secinājusi, ka konceptuālā māksla Latvijā tikai tagad turpina savu attīstību, kamēr pasaulē tā jau ir beigusies. Valērija uzskata, ka mākslu nav iespējams ielikt kādā rāmī, tāpēc, viņasprāt, būtu jāmaina pētnieciskā darba forma. Viņa uzskata, ka darbs kā tāds skolā ir nepieciešams, jo, daudz lasot tematisko literatūru, tas nāk par labu izaugsmei. Pēc vidusskolas viņa plāno studēt laikmetīgo fotogrāfiju Amsterdamā – Latvijā šādas iespējas nav. Ja neizdosies iestāties, Valērija labprāt paceļotu. Viņa gribētu studēt arī Amsterdamas konservatorijas folkmūzikas fakultātē.
Nākotni saistīt ar inženierzinātnēm un robotiku ir izlēmis Endijs. «To, ka rakstīšu darbu saistībā ar elektroniku vai robotiku, zināju uzreiz. Ilgi mēģināju izdomāt, kādu robotu taisīt, līdz nonācu pie sevis balansējoša robota. Gribēju pierādīt, ka jebkuru robotu var uztaisīt mājās pats. Nav arī jābūt priekšzināšanām, jo mūsdienās visu var atrast internetā. Vajag tikai gribēšanu un laiku,» tā Endijs, kurš ik pa laikam mājas apstākļos izgatavo kādu robotu. Šobrīd top tāds, kurš regulē istabas apgaismojumu.
Uzteic arī pedagogus
Par ieguldījumu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības veicināšanā konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas pateicības rakstus saņēma Spīdolas ģimnāzijas pedagoģe I.Jorniņa, Valsts ģimnāzijas skolotājs Jānis Ķusis un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Dace Pētersone-Gūtmane.
Konferencē skolēni savus darbus prezentēja 24 sekcijās. Kopumā Latvijas konferencei tika pieteikti 397 darbi, kurus izstrādājuši 478 skolēni. Vispirms skolas audzēkņu pētījumus vērtē pašas, labākie tiek virzīti pilsētas konferencei, kurai seko reģiona un valsts konference.
