Skanot putnu dziesmām, Latvijas Dabas muzejā atklāta fotogrāfiju izstāde «Ar vējiem krēpēs». Tajā apskatāmas dažādu autoru fotogrāfijas, kurās redzami Pils salā mītošie savvaļas zirgi. Ar cēlo dzīvnieku ikdienas gaitām izstādes atklāšanā iepazīstināja Einārs Nordmanis – cilvēks, kurš salas zirgus pazīst vislabāk, jo ik dienu ir kopā ar tiem jau astoto gadu.
«Ziema zirgiem ir grūts pārbaudījumu laiks,» izklāstu sāk E.Nordmanis, stāstot, ka ziemā tiem jāspēj sadzīvot ar sniegu. Kaut bargākajā gada laikā zirgi tiek piebaroti ar sienu, ir pavisam normāli, ja tie zaudē 25–30 procentus svara. Pēc garās ziemas ļoti tiek gaidīts pavasaris. Tas gan vienmēr atnāk ar pamatīgiem plūdiem, kad gandrīz visa salas teritorija applūst. Taču ūdens zirgus nebiedē, kamēr vien tiem ir ko ēst. Savukārt vasara ir pārpilnības laiks, bet rudenī līdz ar aukstumu zirgi atkal kļūst rāmāki.
E.Nordmanis stāstījumā pievērsās arī zirgu attiecībām ar cilvēku. Izrādās, makšķerniekiem rūpīgi jāpieskata savas līdzpaņemtās somas. Ir gadījies – kamēr viens visu uzmanību veltījis, lai nepalaistu garām lielo zivi, tikmēr četrkājainais viltnieks klusi pielavījies un gardu muti tiesā somā atrastu sviestmaizi. Diemžēl ik pavasari salā nākas rīkot talkas, lai savāktu ne vien to, ko atnesusi upe, bet arī pašu zivju mīļu atstāto drazu.
Salā zirgiem patīk, tāpēc tie netīko izzināt pasauli. Tomēr ir gadījušās reizes, kad ziņkārīgais Pūpols ar kārumu jāvilina atpakaļ pat no Pasta salas, jo nolēmis doties pastaigā pa pilsētu. Tomēr kopumā zirgiem ir izteikta teritorijas izjūta. Un, ja vien pretējā krastā neuzradīsies pievilcīga zirgu meitene, nevienam ērzelim pārpeldēt upi nenāks ne prātā, kaut tas tādiem stipriniekiem būtu nieks.
Savvaļas zirgi (tarpāni) reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19. gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens no tiem. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kas ar dažādu dabas aizsardzības programmu atbalstu mūsdienās tiek izplatīti Eiropā.
Izstādē, kas pērnā gada pavasarī bija redzama arī Jelgavā, aplūkojamas dažādu autoru radītas fotogrāfijas. Zirgus iemūžinājuši Svetlana Petrova (Sanktpēterburga), Aleksandra Hruščova (Jūrmala), Jana Kovaļova (Rīga), E.Nordmanis (Jelgava) un Dzintars Malkauss (Jūrmala). Izstāde apskatāma līdz 30. aprīlim. ◆
