Par īpašu izrāžu trūkumu Jelgava nevar sūdzēties – ir gan pašiem savi teātri, gan regulāras citu trupu viesizrādes. Ceļojošie aktieri arī agrāk labprāt braukuši caur mūsu pilsētu un rādījuši te savu māku. Kā tas notika, mēģinās restaurēt šāvakara teatralizētais uzvedums Jelgavas pils pagalmā (pulksten 22.30).
Toreiz gan ceļojošos aktierus sauca par komediantiem, nerriem vai pat vienkārši par bandām, stāsta uzveduma «Jelgaviņa virpuļdancī no seniem laikiem līdz mūsu dienām» režisore Lolita Truksne. Īpaši daudz tādu bijis Vācijā, Anglijā, Holandē, bet savā zemē viņiem peļņas nepietika. Tad viņi klīda no pilsētas uz pilsētu, no zemes uz zemi. Tā kā galvenais ceļš no Rietumeiropas uz Pēterburgu veda caur Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, klejojošie komedianti te uz pāris dienām mēdza apstāties.
Kālab gan šādā reizē pilsētā, ko toreiz sauca par Mītavu, nesniegt kādu izrādi? – šāda doma šķiet pilnīgi loģiska un saprotama. Ceļojošajiem komediantiem (kas tomēr skan ausij tīkamāk nekā bandīti) daudz neko nevajadzēja – bija jāmeklē tikai vieta, kur jumts virs galvas, vienalga, šķūnis vai krogs. Tur viņi demonstrēja akrobātiku, ekvilibristiku un žonglēšanu, dejoja, izrādīja lustīgas pantomīmas ar marionetēm, kādu jautru komēdiju vai bēdīgu traģēdiju, kamēr vietējie skatītāji priecājās.
«Izrādē, ko rādīsim piektdienas vakarā, nepretendējam uz vēsturisko faktu precīzu interpretāciju,» uzsver režisore L.Truksne, «gribējās parādīt kaut nedaudz no katra posma 750 gadu senās pilsētas dzīvē.»
Ceļojošo komediantu trupas sastāvā būs Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un Jelgavas Jaunā teātra aktieri, kā arī ļoti muzikāli trubadūri (par skaņu atbildīgs Guntis Šveicers). Režisore priecājas, ka izdevusies sadarbība ar deju ansambļiem «Lielupe» un «Benefice», tērpus, maskas un scenogrāfiju veidojusi Ilze Ungure. ◆
