Novadnieku skatījums. Jolanta Knope, Sesavas pagasta Rudeņu saimniece: Baiba nekad nav lepna un iedomīga.
Novadnieku skatījums
Jolanta Knope, Sesavas pagasta Rudeņu saimniece:
Baiba nekad nav lepna un iedomīga. Viņa spēj runāt visiem saprotama valodā gan ar augsta ranga politiķiem, diplomātiem, gan ar vienkāršām lauku sievietēm. Esmu pārliecināta, ka augstie tituli Rīgā, Strazbūrā vai Briselē viņu neapreibinās.
Voldemārs Strīķis, LLU profesors:
Baiba Rivžu pazīstu kopš 1968. gada, kad viņa pēc Jelgavas 2. vidusskolas absolvēšanas iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā jaundibinātajā Ekonomikas fakultātē. Tolaik viņa bija mūsu labākā studente, kas nu kļuvusi par labāko kolēģi. Ja Baiba kļūtu par Eiroparlamenta deputāti, manuprāt, ieguvums būtu liels. Pirmkārt, viņa būs labi informēta Latvijai svarīgajos ES politikas jautājumos. Otrkārt, Baiba nav tas cilvēks, kas turēs sveci zem pūra, viņa mūs iemācīs likt šo informāciju lietā jeb, kā tēlaini saka, iedos makšķeri, ar kuru varēs noķert ne vienu vien zivi. Treškārt, viņa spēs izvērtēt Eiroparlamentā risināmās problēmas un dot savu ieguldījumu Eiropai.
Juris Cīrulis, Zaļenieku pagasta Mežacīruļu saimnieks:
Īstena latviešu sieva. Ārkārtīgi inteliģenta, gudra un sparīga. Runā īsi un skaidri. Ja ko pasaka, tad tas ir kā naglai uz galvas.
Irēna Baraškina, Ekonomikas fakultātes lektore doktorante:
Ļoti lielas darbaspējas. Turklāt veiksmīgi prot plānot laiku. Prot atrisināt konfliktus tā, ka apmierināti ir visi. Kad Baiba Rivža kļuva par Ekonomikas fakultātes dekāni, fakultāte strauji gāja uz augšu. Viņas vadībā iesaistījāmies ES projektos, uz Jelgavu brauca pirmie ārzemju vieslektori. Baiba Rivža izstaro gaismu un dzīvesprieku.
Anketa
Darbs: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore ekonomikas habilitētā zinātņu doktore, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente.
Ģimene: Tā ir mans balsts. Ar Pēteri iepazināmies studiju laikā. Jo grūtāk dzīvē gājis, jo vairāk Pēteris mani atbalstījis. Vecākā meita Laura ir LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes studente, bet jaunākā Sandija beidz Jelgavas Valsts ģimnāziju un domā studēt LLU ekonomiku.
Dzīves moto: Darba kabinetā ik pa laikam pārlasu profesora Edgara Imanta Siliņa grāmatu “Lielo patiesību meklējumi”. Kad vajag saņemties, atceros krievu klasiķa Kozma Prutkova teicienu: “Laiks dara savu, bet ko dari tu?”
Saruna brīdi pirms vēlēšanu starta
Kādēļ jūs piekritāt Zaļo un zemnieku savienības piedāvājumam balotēties Eiroparlamenta vēlēšanām?
Eiroparlaments Latvijai ir pilnīgi jauns pavērsiens, kas izsaka mūsu piederību šai pasaules daļai un prasa no mums zināmu pilsonisko iniciatīvu – aktīvu domāšanu un rīcību. No otras puses, man Eiropas lietās jau ir zināma pieredze. Jau sešus gadus kā Latvijas pārstāve esmu Eiropas Padomē Augstākās izglītības un zinātnes komisijā, kā arī eksperte Eiropas Komisijas zinātnes programmās. Kāpēc piekritu tieši Zaļo un zemnieku savienības aicinājumam, tas ir, 9. sarakstam? Viss mans zinātniskais darbs un lielā mērā arī sabiedriskās aktivitātes saistītas ar laukiem. Šīs partijas, manuprāt, vispamatīgāk aizstāv laucinieku intereses, kā arī iestājas par izglītību. Vēlēšanu listē esmu ierakstīta kā pirmā, kas, protams, ir liela atbildība. Interesanti, ka Latvijā tikai divas partijas no šespadsmit kā pirmo kandidatūru nominējušas sievieti.
Kādēļ politikā neiesaistījāties jau agrāk?
Varbūt tā bija mana un pat visas inteliģences kļūda, ka valsts politikā esam palikuši kritizētāja un malā stāvētāja pozīcijās. Mēs bieži sakām, ka politiķi nenovērtē zinātniekus, izglītību, orientējas uz īstermiņa, nevis ilgtermiņa mērķiem, bet, lai kaut ko pozitīvi mainītu, mums pašiem arī jāiet politikā.
Kā jūs, būdama deputāte, saglabāsiet saikni, piemēram, ar savu universitāti, labi iesākto lauku sieviešu mikrokredītu kustību un vēlētājiem?
Zaļie un zemnieki īpaši uzsvēruši atgriezeniskās saites nozīmi starp Eiroparlamentu, Saeimu un Latvijas sabiedrību. Ceru, ka, kļūstot par deputāti, katru nedēļu braukšu mājās un turpināšu strādāt arī Latvijā.
7. jūnijā pulksten 18 Ekonomikas fakultātē Svētes ielā 18 gaidu uz atklātu sarunu un aicinu izmantot šo vienreizīgo mūsu paaudzes iespēju piedalīties Latvijā pirmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, kā arī balsot par 9. – Zaļo un zemnieku savienības sarakstu.
