Zentas Mauriņas simtgades atceres ciklu Jelgavā ievadīja pasākums Zinātniskajā bibliotēkā.
Zentas Mauriņas simtgades atceres ciklu Jelgavā ievadīja pasākums Zinātniskajā bibliotēkā, kur sestdien bija tikšanās ar kādreizējo jelgavnieci, Minsteres universitātes ģermānistikas nodaļas doktoranti Gitu Reinbergu, kura pētījusi izcilo personību un izstrādājusi doktores disertāciju, kā arī ar viešņām no Vāczemes, kas mūsu tautieti pazinušas vaigā.
Iespēja studēt Z. Mauriņas dzīvi un darbību Vācijā G. Reinbergai radusies nejauši, pēc Latvijas universitātes beigšanas piedaloties Katoļu akadēmijas ārzemju dienesta Bonnā izsludinātajā stipendiju konkursā. Projekta ietvaros lasītas lekcijas un saņemta liela atsaucība, atmiņu vēstules no turienes ļaudīm, kas literāti pazinuši personīgi vai citādi uzturējuši kontaktus. Tāpēc nobriedusi doma visu pierakstīt un savāktos materiālus kādreiz apkopot. Šinī nolūkā jau citā statusā turpinātas studijas Bonnas universitātē. Lai izstrādātu disertāciju, nenācies viegli atrast ģermānistikas profesoru, kurš pazītu Z. Mauriņu un viņas daiļradi, jo, laikam ejot, pazinēju loks sašaurinās. Pēc trim Bonnā pavadītajiem gadiem G. Reinberga izvēlējusies Minsteres universitāti un profesora Ernsta Ribata vadībā turpinājusi izstrādāt zinātnisko darbu. Strādājusi Bad-Krocingenā, kur literāte pavadījusi pēdējos 13 mūža gadus, bijusi Šveicē, nodibinājusi kontaktus ar Z. Mauriņas pazinējiem Itālijā, lai iespējami plašāk un dziļāk aptvertu viņas svešumā pavadīto dzīves posmu. Savukārt lielāko šā gada daļu G. Reinberga veltījusi, lai vācu interesentiem noorganizētu ceļojumu uz Latviju pa Zentas Mauriņas šejienes dzīves un darba takām. Nupat augustā vairāk nekā divi duči mūsu tautietes pazinēju no Vācijas un Somijas vecumā no 34 līdz 85 gadiem izbraukājuši Lejasciemu, Grobiņu, Mūrmuižu un Rīgu. Atšķirīga bijusi katra interesenta nonākšana pie Z. Mauriņas. Vienam rakstnieces grāmatas devušas spēku grūtā brīdī, palīdzējušas saņemties, kādam tuviniekam aizejot. Bet kāds bankas darbinieks rakstnieces faksimilizdevumu iepazinis pie klavierskolotājas. Kopš tā laika klavierspēle tā arī palikusi neapgūta, toties pilnībā iepazīta Z. Mauriņas daiļrade. Latvijā bijis arī Maksimiliāna Dītriha izdevniecības direktors Kurts Vīsels, kura vadītajā apgādā klajā nācis vairums mūsu tautietes sacerējumu vācu valodā.
Savukārt pasta darbiniece Heidemarija Grīnbauma no Nirnbergas un universitātes sekretāre Heide-Lori Heringa no Manheimas, kas Latvijā uzkavējušās ilgāk, ar jelgavniekiem klātienē dalījās savos iespaidos par kādreizējiem kontaktiem ar Zentu Mauriņu. Heringas kundzei bija daudz ko stāstīt par sadarbību, veicot literātes sekretāres pienākumus, organizējot priekšlasījumus un sadarbību ar presi.
Pasākuma noslēgumā viešņas bibliotēkai uzdāvināja jau minētajā izdevniecībā simtgades sakarā izdoto grāmatu par mūsu tautieti, kurā apkopoti aculiecinieku apraksti. Tuvākā vai nedaudz tālākā nākotnē uz Latviju tiks pārcelta arī Minsteres universitātes piemiņas istaba. Šim solim piekrišanu devuši visi ārzemēs mītošie Zentas Mauriņas mantinieki.
