Jaunās sieviešu basketbola līgas kārtējā spēlē ceturtdienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā, «Jelgavas» komanda galotnē ar 60:62 piekāpās turnīra tabulas kaimiņienēm «TTP 2». Līdzīgā veidā piedzīvoti arī daļa iepriekšējo zaudējumu, un jelgavnieču komanda ar vienu uzvaru turnīra tabulā pašlaik astoņu komandu konkurencē atrodas septītajā vietā.
Situāciju gan var skatīt arī salīdzinoši – pirms dažiem gadiem Latvijas Sieviešu basketbola līgas amatieru grupā mūsējām nereti nācās samierināties ar pārdesmit punktiem mīnusā, toties šosezon Jaunajā sieviešu līgā vērojamā līdzvērtīgā cīņa var priecēt gan komandu, gan līdzjutējus. Arī ceturtdienas mača 40 minūtes faktiski aizritēja punkts punktā. Otrās trešdaļas beigu daļā mājinieces ieguva pat sešu «acu» pārsvaru, tomēr līdz puslaika signālam tas jau bija sadeldēts – 25:25. Pēc trešās trešdaļas uz tablo jelgavniecēm labvēlīgais 40:39, un arī nepilnu minūti pirms spēles beigām vēl cerīga vadība – 58:54. Taču tad pretinieces realizēja trīspunktnieku un pēc mūsējo nervozitātes izraisītiem pārkāpumiem – arī trīs soda metienus.Divus punktus vēl izdevās atgūt (60:60), un abu komandu treneres pārtraukumā steidza skaidrot pēdējo sekunžu taktiku, ko gan precīzāk šoreiz realizēja rīdzinieces.«Izšķirošos brīžos, kā šodien galotnē, diemžēl meitenes laukumā nobīstas uzņemties atbildību,» pēc spēles rezumēja G.Vaščenko. «Grūti pateikt, kāpēc tā sanāk. Varbūt pietrūkst gribasspēka,» spriež mača rezultatīvākā basketboliste (18 punktu) Zane Neilande.– Oktobrī tiki atzīta par līgas vērtīgāko spēlētāju, pēc tam, šķiet, tik spoži vairs nav gājis.Tā ir, pirmās trīs spēles sanāca labi, bet pēc tam nezinu, kas notika. Varbūt mazliet pagurums iestājās.– Vai ar to domā mācīšanos Rīgā un spēlēšanu Jelgavā?Ne tikai. Kopš septembra, kad aizgāju mācīties uz 49. vidusskolu Rīgā, trenējos sešas dienas nedēļā un spēlēju trīs komandās. Jaunatnes līgā tā ir «Jugla», tad vēl Latvijas Sieviešu basketbola līgā pie «Latvijas Universitātes» un «Jelgavā». «LU» komandā gan spēlēt laukumā vēl tikpat kā netieku, savukārt Jelgavā kopā ar komandu neiznāk trenēties, bet tikai spēlēt.– Pārsvarā esi Rīgā, bet Jelgavas komandu tomēr nepamet.Nevaru tā pamest – gribas uzspēlēt kopā ar savējām. Jaunajā sieviešu basketbola līgā esam pirmo gadu – kamēr komandas iepazīstam. Domāju, līdz sezonas beigām veiksies arī labāk. – Vai nav pārāk sarežģīti pie dažādiem treneriem un metodēm?Drīzāk jau interesanti. Manas pirmās treneres Jelgavā bija Linda Skuja un Gundega Vaščenko, tad – Harijs Zelčs. «Juglas» komandai trenere ir Daiga Jansone, «Latvijas Universitātei» – Rūdolfs Rozītis. Patlaban vēl skolas izlase direktora Jura Liepiņa vadībā gatavojas startam VEF Rīgas skolu superlīgas turnīrā. Tas gan tāds īslaicīgs projekts – atklāšana un pirmās spēles nākamajā otrdienā 49. vidusskolas zālē.– Ja nav noslēpums – kāpēc nomainīji Jelgavas 1. ģimnāziju pret Rīgu?Tā paša basketbola dēļ, ar ko saistās mani nākotnes plāni. Gribu tikt studēt un spēlēt kādā Amerikas koledžā.– Koledža gan nav tikai basketbols, bet arī mācības – kā tev ar tām un jo īpaši ar angļu valodu?Vidējā atzīme – 7,3 balles. Angļu valodā tikko kārtoju studijām nepieciešamo SAT eksāmenu. Desmitajā datumā būs vērtējums, domāju, vajadzētu būt normāli. – Sestdien «Jelgavai» spēle Tartu, tas nozīmē, ka brīvdienās atkal nebūsi mājās.Dzīvoju skolas internātā, un ir arī gadījies, ka mēnesi netieku mājās. Bet šoreiz uz Tartu nebraukšu, jo «Juglas» mačs ar «Rīdzeni» Jaunatnes līgā svarīgāks – pašlaik esam trešajā vietā un turnīra tabulā līdzās.
