Ko iesākt pilsētniekam ar loterijā laimētu vai dāvanā saņemtu govi? Interesants jautājums.
Ko iesākt pilsētniekam ar loterijā laimētu vai dāvanā saņemtu govi? Interesants jautājums. Taču par to pavisam nopietni vajadzējis padomāt jelgavniekam Konradam Kalveitim, jo viņš trešdien savā īpašumā ieguva televīzijas attiecību šova «Ferma» galveno balvu – melnraibu govi, kas ir viņa pirmais nopietnais laimests dzīvē.
Konrads vēl pirms gada «Ziņās» izlasījis, ka jaunajā TV 3 realitātes šovā «Ferma» piedalīsies arī jelgavniece. Tādēļ tīri aiz intereses pievērsies šai televīzijas spēlei. Skatītājiem izsludinātajā prognožu spēlē Konrads uz labu laimi piezvanījis un izteicis savu prognozi. Kad tā piepildījusies, radies azarts mēģināt vēlreiz. «Kādēļ gan otrreiz neizvēlēties mūsu pašu Lieni?» viņš nodomājis un ķēries pie telefona klausules. Un atkal trāpīts mērķī! Intriga auga, un nākamajās reizēs jau Konrads talkā ņēmis papīru un zīmuli, sīki rēķinājis un domājis, kas varētu būt nākamās nedēļas saimnieks. Visas astoņas prognozes jelgavniekam bijušas veiksmīgas. Turklāt divas reizes Konrada īpašumā nonākusi arī nedēļas balva – pārtikas grozs ar Jelgavas Gaļas kombināta produkciju. Līdz šim jelgavnieka prognozes nesušas veiksmi, bet kāds būs galarezultāts? Konrads domā, ka uzvarētājas godā varētu būt Una.
Kad skatītāju prognožu spēle bija galā, Konrada mājās atkal skanēja balss no TV 3, tikai šoreiz zvanītājs paziņoja, ka jelgavnieks ieguvis galveno balvu – govi. Ko nu? Tas tiešām bijis pamatīgs pārsteigums. Kur Jelgavā pilsētas privātmājā likt piecgadīgu raibaļu? Atliek zvanīt draugam. Un Konrads sazvana savu labu paziņu Lielvircavas pagastā Dominiku Lipsku un uztic viņai savu stāstu. Dominikas kundze bijusi ļoti laipna un gatava raibaļu uz laiku izmitināt savā lopu kūtī. Ragainei jurģi tikšot svinēti nākamnedēļ, bet tikmēr tā vēl padzīvos Zooloģiskā dārza lauku sētā.
Kad trešdien jelgavnieks ieradās Zooloģiskajā dārzā, viņu laipni sagaidīja «Fermas» latviešu komanda un, protams, pati raibaļa. Viņa ar apbrīnojamu mieru un interesi uzlūkoja savu jauno saimnieku. Jau pirmajā mirklī abi sadraudzējās. Konrads gotiņai pakasīja aiz ragiem, viņa atbildēja, ar savas garās mēles vēzienu nogaršojot Konrada kaklasaiti un pazelējot uzvalka svārku apakšmalu. Lai arī govs jau bijusi ar savu vārdu Rometa, jaunais saimnieks ragaini nosaucis Blesītes vārdā pieres baltā plankumiņa dēļ. Daudz nedomādams, viņš meties paslaukt raibaļu un pēcāk ar saldo pienu pacienājis visus klātesošos. «Piens viņai ļoti salds un garšīgs, visvairāk tas garšoja Goiko. Govi slaukt es iemācījos bērnībā, kad astoņus gadus gāju ganu gaitās,» stāsta Konrads. Lai arī pašlaik raibaļa nedodot vairāk par astoņiem litriem dienā, viņš uz to atsaka: «Govij piens nav tesmenī, bet gan uz mēles. Ko dosi viņai ēst, to arī saņemsi pretim.» Konradaprāt, Blesīte laukos ātri vien iedzīvošoties un spēšot dot arī savus 20 litrus piena dienā. Kad gotiņa atkopsies, Konrads cer to pārdot labiem cilvēkiem un ļoti tic, ka tā patiesi ir Laimes govs! Jau tagad jelgavniekam nemitīgi zvanot draugi un paziņas, apsveicot ar laimestu un gribot apskatīt ragainīti klātienē.
Konrads Kalveitis dzimis, audzis un visu mūžu dzīvojis Jelgavā. Strādājis par hidromelioratoru, bet tagad ir pensionārs un daudziem pazīstams kā LLU vīru kora «Ozols» prezidents un liels ceļotājs.
Lai jums izdodas, Konrad, arī turpmākās prognožu spēlēs!
