Starptautiskā mājokļu sanācijas iniciatīvas enerģijas taupīšanas projekta ietvaros piešķirti pirmie aizdevumi. Jelgavnieki no iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus ar kredītu pagaidām atteikušies.
Starptautiskā mājokļu sanācijas iniciatīvas enerģijas taupīšanas projekta ietvaros piešķirti pirmie aizdevumi. Jelgavnieki no iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus ar kredītu pagaidām atteikušies.
Kā informē Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Adriāna Hincenberga, banka Vācijas atbalstītā mājokļu sanācijas projekta ietvaros piešķīrusi 11 aizdevumu. Kreditēto projektu vidū ir namu siltināšana Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū un Ventspilī 1,4 miljonu latu apmērā. Jelgavā namu apsaimniekošanas uzņēmumam – Nekustamā īpašuma pārvaldei – nav izdevies panākt vienotu iedzīvotāju nostāju un projekta piedāvātās iespējas paliks neizmantotas. Kāda Brīvības bulvāra daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji izlēmuši, ka viņiem būtu izdevīgāk ņemt alternatīvu kredītu – valsts mājokļu siltināšanas programmas aizdevumu, kas neprasa kompleksu mājas siltināšanu.
“Ziņas” jau rakstīja, ka projekts pašvaldībām, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām un dzīvokļu īpašniekiem kā fizisku personu grupai piedāvā saņemt kredītu daudzdzīvokļu māju kompleksai siltināšanai ar izdevīgiem nosacījumiem. Projektam atvēlēti kredītresursi piecu miljonu eiro apmērā. Sākotnēji valstī tika saņemti 127 pieteikumi aizdevumiem ar atvieglotiem noteikumiem, tostarp sešu namu iedzīvotāju pieteikumi no Jelgavas. Izvērtējot to atbilstību kritērijiem, otrajai kārtai tika atlasīti 47 projekti. Pašlaik līdztekus 11 apstiprinātajiem kredītiem vēl 11 projekti atrodas izstrādes stadijā, savukārt 25 projektu realizētāji no ieceru īstenošanas atteikušies.
Tas galvenokārt saistīts ar grūtībām projekta uzsākšanai saņemt 75 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, kas nepieciešama, pretendējot uz aizdevumu bez nekustamā īpašuma ķīlas. Iedzīvotājiem ir grūti vienoties par aizdevumu, jo daļai cilvēku ienākumi ir pārāk niecīgi un nestabili, lai varētu uzņemties papildu finanšu saistības. Traucē arī iedzīvotāju zemais zināšanu līmenis par apsaimniekošanas jautājumiem. Joprojām daļa dzīvokļu īpašnieku neapzinās, ka mājas kopīpašuma daļas uzturēšana ir viņu pienākums. Nereti iedzīvotāji, kas gribētu veikt uzlabojumus, atturas no balsošanas par aizdevuma ņemšanu, jo nav pārliecināti, ka pārējie mājas iemītnieki godprātīgi veiks maksājumus.
