No vairāk nekā 1000 dalībniekiem, kas bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem, lai piedalītos kritušo karavīru atceres sarīkojumā pie Lestenes baznīcas, jelgavnieku skaits bija viskuplākais.
No vairāk nekā 1000 dalībniekiem, kas bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem, lai piedalītos kritušo karavīru atceres sarīkojumā pie Lestenes baznīcas, jelgavnieku skaits bija viskuplākais.
Pie Lestenes baznīcas ierīkotajā kapu laukā pārapbedīti 380 latviešu karavīri. Nākotnē tur paredzēts izveidot Lestenes Brāļu kapus.
Sarkanbaltsarkanie un nacionālo karavīru organizāciju, un Nacionālo Daugavas Vanagu karogi plīvoja goda sardzē pie baznīcas ieejas. Ievadvārdus teica Slokas draudzes mācītājs A.Bēmanis. Viņš uzsvēra, ka 8. maijs Latvijā ir sēru diena, kad 1945. gadā vienu okupācijas varu nomainīja neizsakāmi ļaunākā padomju vara. Tā Latvijai un citām Eiropas tautām atnesa neizsakāmas ciešanas un postu. Pēc 54 gadiem atkal ieskanējās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) dāvātais zvans baznīcas tornī. Pēc zvana iesvētīšanas dzeju lasīja aktrise V.Gribača.
Pie lielā krusta kapu laukā pēc Tautas lūgšanas notika piemiņas dievkalpojums, klātesošie nolika vainagus un ziedus. Dziedāja un dzeju runāja Jelgavas nodaļas jaunie vanadzēni. Kā vienmēr, stalti un iznesīgi uzstājās Ozolnieku vidusskolas jaunsardzes. Iepriecināja Lestenes skolēnu priekšnesums. Veco karavīru ansambļa dziedātajām dziesmām pievienojās daudzie svinīgā sarīkojuma dalībnieki.
Īss atceres brīdis notika arī pie Kurzemes aizstāvju pieminekļa «Rumbās».
