Rīgā risinās dramatiski teijāteri – dažādi politiskie spēki «žņaudz» cits citu ar «kompramatiem», likumprojektiem un tribīnes runām.
Rīgā risinās dramatiski teijāteri – dažādi politiskie spēki «žņaudz» cits citu ar «kompramatiem», likumprojektiem un tribīnes runām. Rīgā lemj likumus un lēmumus. Tas notiek Rīgā… Tikmēr mēs, jelgavnieki, – it kā piederam provinciāļu kategorijai. Mēs it kā neko nedz ietekmēt, nedz lemt spējam, Jelgavā it kā kopš hercoga Jēkaba laikiem nekas dižs nenotiek…
Taču patiesībā jelgavniekam nebūt nav jānokar deguns – mūsu ietekme un pārstāvniecība lielajā politikā ir visai jūtama – viss pašreizējās Latvijas «politikas spektrs» neiztiek bez jelgavnieku padoma. Ar jelgavniekiem citu «nerīgas» pilsētu starpā var sacensties vienīgi rēzeknieši, kuriem arī ir visai varena pārstāvniecība Saeimā un izpildvarā (septiņi Saeimas deputāti no Rēzeknes!). Arī jelgavnieki ar izcilām personībām ir pārstāvēti gan izglītībā, gan lauksaimniecībā, gan visu iespējamo spektru lielajās un mazajās partijās.
Trīs Jelgavas «ceļinieki» Saeimā
Par Saeimas deputāta, jelgavnieka Jāņa Bunkša kompetenci pašvaldību lietās neviens nestrīdas – izcils speciālists, un arī politiskie konkurenti atzīst, ka J. Bunkšs Saeimā ir viens no viszinošākajiem visos jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību reformu, pašvaldību budžetu un tamlīdzīgām lietām. Viņš ir sirdīgi pētījis citu valstu pieredzi un pats ir darbojies gan pašvaldību, gan izpildvaras, gan likumdevējvaras frontē, un vienmēr viņa amats ir bijis saistīts ar pašvaldību. J. Bunkšs ir beidzis LLA Mehanizācijas fakultāti, bijis Valsts reformu ministrijas parlamentārais sekretārs, pašvaldību lietu valsts ministrs, pirms Ulda Ivana viņš bija mūsu pilsētas mērs, bet tagad – 6. Saeimas deputāts. Protams, viņš darbojas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.
Lai gan pēdējās pašvaldību vēlēšanās «Latvijas ceļam» Jelgavā diezin ko neveicās, lielajā politikā jelgavnieki no šīs partijas ir vareni «izsitušies» – Saeimā ir trīs jelgavnieki no partijas «Latvijas ceļš» – jau pieminētais Jānis Bunkšs, Jānis Ābele un Andris Tomašūns. Jānis Ābele beidzis LLA Agronomijas fakultāti, lauksaimniecības zinātņu kandidāts, bijis Humanitārā institūta direktors. Viņa vaļasprieks esot tūrisms un ceļošana. J. Ābele vienmēr ir labā noskaņojumā, sirsnīgs un atsaucīgs. Viņš nav intrigants!
A. Tomašūns ir varen populārs Jelgavā – viņš vēsturē paliks kā Spīdolas skolas pamatu licējs, arī Saeimā viņš sparīgi darbojas izglītības jomā. A. Tomašūns nebrauc uz Rīgu ar limuzīnu.
«Latvijas ceļa» politikas druvā kā partijas konsultants darbojas arī jelgavnieks Arnis Lapiņš. Viņa darbības lauks ir ideoloģija, runāšanās ar presi – visai nozīmīga loma…
Jelgavnieku «kreisā fronte»
Līdzīga loma kā liberālim A. Lapiņam ir arī jelgavniekam Pēterim Miļūnam – bet gluži pretējā politiskā spektra spārnā. P.Miļūns ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) atbildīgais sekretārs un aktīvi piedalās partijas ideoloģijas un tēla veidošanā.
LLU pasniedzējs un jelgavnieks Arnis Mugurēvičs ir pašā «sociķu» augšgalā – LSDSP priekšsēdētājs. Agrākos laikos LSDSP gāja kā pa celmiem – netika nedz 5., nedz 6. Saeimā, taču tagad, spriežot pēc visvisādiem reitingiem, LSDSP (iespējams, kopā ar Jura Bojāra LSDP) «sociķi» 8. Saeimā būs vismaz tikpat ietekmīga partija kā jebkurš no šābrīža «trim lielajiem valdību veidojošajiem vaļiem».
Nepakļāvīgais Grinovskis
Formāli LZS biedrs, bet pēc būtības pilnīgs disidents ir LLU profesors Ervids Grinovskis. Viņa domas ir Latvijas lauksaimniecība, viņa sapnis ir zemkopības plauksme, viņa idejas ir Latvijas valdības protekcionisms zemkopībai, kas nepavisam nesaskan ar vairuma valdošo politiķu domām, jo latvju valdošo politiķu vairākums svēti tic ārzemju padomdevējiem, kas apgalvo, ka, virzoties uz Eiropas savienību, nav labais tonis iestāties par savu uzņēmēju atbalstu. E. Grinovskis ir arī Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un izceļas ar to, ka nav kautrējies stāstīt par savas partijas biedru finansiālām neglītībām, piemēram, pārmērīgu zvanīšanu uz ārzemēm uz Saeimas budžeta rēķina.
«Zemsaviešu» frontē sparīgi strādā arī jelgavnieks Kārlis Boldišēvics, kas ir LZS, KDS, LDP frakcijas konsultants, parlamentārās izmeklēšanas komisijas Unibankas un Krājbankas lietā konsultants un visai ietekmīgs cilvēks šajā valdību veidojošajā partijā.
Pats galvenais Jelgavas «zemsavietis», protams, ir Andris Rāviņš, bijušais Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs. Ja izvirzīšanos izpildvarā vērtē augstāk nekā iekļūšanu Saeimā, tad A. Rāviņš ir vistālāk tikušais jelgavnieks – viņš ir zemkopības ministrs. A. Rāviņam jau pirmajās «ministrēšanas» dienās pār galvu nāca gaužām smagas iepriekšējo valdību un ministru sastrādātas problēmas – labības pārstrādes uzņēmumi diezin ko negribēja maksāt zemniekiem par graudiem. A. Rāviņš, cik nu tas vispār bija labi iespējams, ar abu pušu samierināšanu tika galā.
Zīgerista bastions
Jelgavu par savu bastionu izvēlējies arī «Tautas kustības Latvijai» idejiskais tēvs Joahims Zīgerists. J. Zīgerista māsas zemes īpašums ir Jelgavas rajona Jaunsvirlaukā. 5. Saeimas vēlēšanu dienā tieši Jelgava kļuva par «Latvijas banānu galvaspilsētu», jo uz Jelgavas kultūras nama vēlēšanu iecirkni tika organizēti vesti J. Zīgerista piekritēji. Zīgerista partijas diženākās uguņošanas 18. novembros bijušas Jelgavā, un tajās esot noraudzījušies vairāk cilvēku nekā Jelgavā un Jelgavas rajonā vispār ir iedzīvotāju – ap 100 tūkstošiem ļaužu, kas sabraukuši no visām Latvijas malām. Zīgeristieši paši «kautrīgi» deklarē, ka uguņošanas nav vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa – tā esot strādāšana valdības vietā, lai ļaudīm radītu svētku sajūtu valsts svētkos. Pats Joahims vienmēr ir īpaši gatavojies tieši braucieniem uz Jelgavu – rūpējies, lai viņa ierašanās mūsu pilsētā tiktu pamanīta un pieminēta. Iz Jelgavas nākušais Saeimas deputāts, profesors Imants Liepa bija viens no Gunta Ulmaņa un Ilgas Kreituses konkurentiem cīņā par Valsts prezidenta posteni. Politisko spēku samērs gan jau iepriekš rādīja, ka I. Liepam nav cerību, tomēr zīgeristieši līdz pat šai dienai labprāt pauž, ka I. Liepa būtu bijis reti labs prezidents – ja vien tiktu ievēlēts.
Nacionālās Reformu partijas citadele
Jelgava ir arī Nacionālās Reformu partijas (NRP) citadele. Jelgavas ļoti spēcīgā LNNK nodaļa gandrīz pilnā sastāvā neapvienojās ar «Tēvzemei un brīvībai», bet gan pievienojās Aleksandra Kiršteina NRP. Kas zina, varbūt savu lomu te spēlēja tas, ka viens no NRP līderiem ir Jelgavā dzimušais Saeimas deputāts Aristīds Lambergs… Lai kā Saeimas «tēvzemieši» neizrādītu savu it kā vienaldzību par jelgavnieku nepievienošanos jaunajam «TB» / LNNK veidojumam, bija redzams, ka Jelgavas LNNK «nepievienošanās politika» bija neliels šoks Rīgas nacionālkonservatīvajiem līderiem. Jelgavnieku viedokļa savlaicīgas nesadzirdēšanas dēļ Rīgas «tēvzemieši» neizbēgami cietīs visai jūtamus zaudējumus, jo liela daļa nacionālkonservatīvo jelgavnieku balsu pārceļos uz NRP.
Visur jelgavnieki
Ietekmīgā Demokrātiskā partija «Saimnieks», līdz šim orientēdamās uz citu reģionu vēlētāju piesaistīšanu, Jelgavu ir «palaidusi garām», tāpēc pašlaik šīs partijas vīri no Jelgavas lielpolitikā nav pārstāvēti. Taču – kas zina… Varbūt DPS Jelgavas mēroga aktīvists Viktors Valainis vai arī kāds cits tikai pagaidām ir figūra vienīgi Jelgavas mērogā. Varbūt būs arī valsts mērogā?
Kopš Tautas frontes laikiem populārais Jelgavas politiķis, bijušais Latvijas muitas priekšnieks, Imants Geidāns joprojām nav metis plinti krūmos – lai arī atstumts no lielpartijām, viņš ir pratis saorganizēt sīkpartiju – Nacionālā progresa partiju -, kas, ņemot vērā to, ka uzsāka visai novēlotu priekšvēlēšanu kampaņu, tomēr pamanījās it atzīstami startēt pašvaldību vēlēšanās un iegūt divas vietas Rīgas Domē.
Protams, visi nosauktie jelgavnieki vēl nav visi jelgavnieki, kam ir ietekme ekonomikā un politikā – Satiksmes ministrijā Dzelzceļa departamentu vada Jānis Veidemanis, Rīgas Domē atbildīgā amatā ir Valdis Pavliņš, Pilsonības un imigrācijas departamentā augsts postenis ir Andrim Kalniņam. Skaties, kur gribi – visur jelgavnieki…
Politiķa karjera ir visai īsa, ja viņš aizmirst «dzimto pakalnu». Tāpēc skaties, jelgavniek, ko katrs no nosauktajiem kungiem ir darījis tavā labā! Jelgavas labā, atrodoties tik augstos amatos, var veikt visai daudz – lemjot likumus, pieņemot lēmumus, līdzot ķepuroties bēdīgā stāvoklī nokļuvušiem Jelgavas uzņēmumiem, mudinot ārvalstu investorus ieguldīt naudu Jelgavā…
