Ap 300 interesentu Ģintermuižas psihoneiroloģiskajā slimnīcā vakar pulcējās Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā, lai iepazītu tās vēsturi un šodienu.
Ap 300 interesentu Ģintermuižas psihoneiroloģiskajā slimnīcā vakar pulcējās Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā, lai iepazītu tās vēsturi un šodienu.
Ģintermuiža veidojusies laika posmā no 15. līdz 16. gadsimtam kā tipiska lauku muiža – ar kungu māju, staļļiem, klēti un citām saimniecības ēkām. Par toreizējo laika posmu pašlaik liecina vienīgi slimnīcas parkā saglabājušies simtgadīgie koki. 19. gadsimta beigās muiža ieplūda pilsētas vidē, un Kurzemes bruņniecība nolēma ēkas izmantot kā ārstniecības iestādi. 1887. gadā vācu mācītājs Ludvigs Katerfelds iekārtoja Tabora namu – patversmi vājinieku aprūpei.
Pašlaik Jelgavas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā 29 hektāru platībā atrodas 16 nodaļu ar 800 gultasvietām un ārstējas slimnieki no deviņiem Latvijas rajoniem.
Psihoneiroloģiskās slimnīcas direktors Georgs Šturms uzsver, ka šo vietu raksturo īpaša aura un cilvēki. Viņš uzskata, ka ir svarīgi saglabāt vides un cilvēka mijiedarbību un ieviest arī ko jaunu – turpināt nodaļu estētisku noformēšanu un radīt pacientiem iespējas zīmēt, gleznot, izgatavot keramikas izstrādājumus.
Savukārt arhitekte Aija Ziemeļniece ir pārliecināta, ka vietām, kurās parādās Eiropas kultūras mantojuma dienu zilais karogs, tiek pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība un piesaistīti starptautisku fondu līdzekļi. Bet par to, ka kultūrvēsturiskus objektus sekmīgi atjaunot un apsaimniekot var arī privātpersonas, liecina Muitas namiņa īpašnieka Ilgoņa Miķelsona paveiktais.
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības priekšsēdētāja vietnieci Maiju Kravinsku Ģintermuižā patīkami pārsteidza lielais interesentu pulks, kuru vidū īpaši daudz skolu jaunatnes. Klātesošie aktīvi iztaujāja slimnīcas darbiniekus. Dārzniekam Imantam Freidenfeldam viņi jautāja par koku un krūmu sugām, bet vecākajai māsai Anastasijai Meijerei – par slimnīcas muzeja vērtībām, iestādes vēsturi un nodaļu darbu mūsdienās. Muzicēja folkloras kopa «Dimzēns».
