Sv.Annas katedrālē skanēja balsis no Šveices.
Reto iespēju Jelgavas Sv.Annas katedrāles apmeklētājiem sagādāja vokālā grupa «Choeur de Jade» – 12 dziedātājas no Šveices diriģentes, komponistes un arī mūzikas pasniedzējas Karolīnas Šarjēras vadībā.Viešņas Latvijā ieradušās pēc mūsu pazīstamās vokālās grupas «Putni» uzaicinājuma, īstenojot kopīgu projektu «Voix/Balss», un dienu iepriekš jau bija koncertējušas Rīgā, Latviešu biedrības namā, bet nedēļas nogalē uzstāsies Bauskā un Rundālē.Jelgavā atšķirībā no Rīgas koncerta dziedāja tikai šveicietes (RLB namā koncertēja arī «Putni»), taču «Putnu» vadītāja Antra Dreģe «Ziņām» uzsvēra, ka tas ir pat sava veida ieguvums, jo jelgavniekiem tiek dota retā iespēja vairāk baudīt Šveices autoru skaņdarbus. Un tādu nebija mazums – izskanēja gan pagājušo gadsimtu (Fernāns Pero, Jozefs Bovē), gan mūsdienu šveiciešu komponistu (Mišels Hostetlers) kompozīcijas. To, ka šīs zemes mūzika pie mums skan visai reti, apstiprināja arī klausītāju vidū sastaptie speciālisti, piemēram, Ināra Puķīte no Jelgavas Mūzikas vidusskolas. Viņa bija iepriecināta arī par izlīdzināto «Choeur de Jade» ansambļa skanējumu, sevišķi mums zināmāku autoru – Zoltāna Kodāja («Ave Maria») un Arvo Pērta («Miers pār tevi, Jeruzaleme») – visai sarežģīto partitūru lasījumā.«Choeur de Jade» vadītāja K.Šarjēra («Ziņas» pateicas Sv.Annas draudzes darbiniecei Zaijai Kēlerei, kura sarunā palīdzēja ar perfektajām franču valodas zināšanām) atzina, ka arī latviešu skaņdarbi Šveicē nav pārāk pazīstami, tāpēc savstarpējie kontakti ļauj daudz tuvāk iepazīt gan mūsu mūziku, gan Latviju vispār – šī ir pirmā ansambļa un tā vadītājas viesošanās mūsu zemē.Koncertā K.Šarjēru varēja iepazīt arī kā komponisti – izskanēja viņas komponētais 27. psalms. Skanējumu kuplināja arfa Jekaterinas Suvorovas izpildījumā – instruments, ko arīdzan iespējams dzirdēt gaužām reti. Vēl lielāks retums bija daži skaņdarbi arfai solo, ar ko J.Suvorova iepriecināja koncerta apmeklētājus.«Choeur de Jade» vadītāja «Ziņām» pastāstīja, ka viņas pašas instruments, kura spēli K.Šarjēra savulaik apguvusi, ir flauta, tāpēc pieļauj, ka nākamajā Latvijas apceļojumā varētu izskanēt kāds skaņdarbs vokālajai grupai un flautai.
