Divdesmitais gadsimts ir aviācijas laikmets. Latvijas gaisa satiksmes pionieru pulkā bijis ne viens vien jelgavnieks.
Divdesmitais gadsimts ir aviācijas laikmets. Latvijas gaisa satiksmes pionieru pulkā bijis ne viens vien jelgavnieks. Latvijas aviācijas pirmsākumi saistīti ar Rīgas Politehniskā institūta studentu 1908. gadā dibināto Rīgas Gaiskuģniecības un lidojumu tehnikas studentu biedrību. Tur gadu vēlāk tika uzbūvēts divplākšņu planieris, kas spējis lidināties lejup no Rīgas pauguriem.
Vēl lielāks stimuls jauniešiem bija 1910. gadā Rīgā rīkotā aviācijas izstāde – pirmais šāda veida pasākums Krievijā. Tomēr plašāks ziņkārīgo skaits lidaparātu redzēja 1911. gada 15. jūnijā, kad leģendārais odesietis Sergejs Utočkins ar to aizlidoja no Rīgas līdz Jūrmalai un atpakaļ, dienu vēlāk – līdz Dalbes dzelzceļa stacijai.
Sportiskais lidotājs ar skaisto balsi
Zinātkāro studentu vidū, kas bija izstādē un redzēja S.Utočkinu lidojam, bija arī Jelgavā dzimušais Oļģerts Teteris, par kuru izcilais aviokonstruktors Kārlis Irbītis savā izdevumā «Latvijas aviācija un tās pionieri» raksta:
«Līdzīgi daudziem klases biedriem, Tetera iztēli piesaistīja intriģējošā aviācijas pasaule.»
Tālaika prese par talantīgā latviešu jaunieša dzīvi sniedz visai skopas ziņas. Dzimis 1890. gadā, mācījies pilsētas Aleksandra skolā, ģimnāzijas kursu beidzis Liepājā. Studējis latviešu jaunatnes vidū populārajā Politehniskā institūta ķīmijas nodaļā, kurā kā mācībspēki darbojušies izcili latviešu izcelsmes zinātnieki.
Oļģerts Teteris bijis vispusīgs students, kurš brīvajā laikā būvējis planierus un mēģinājis veikt lidojumus no Rīgas apkārtnes pakalniem. Viņš bijis arī lielisks dziedātājs, un, kā raksta laikraksts «Baltija», O.Teteris «ar savu skaisto un paglīto balsi bija jau iekarojis auditoriju», piebilstot, ka Rīgas studenta vokālās spējas augsti vērtējis populārais dziedātājs Pauls Sakss. Jauneklis iespējis būt arī sporta laukumā, jo O.Tetera vārds atrodams Latviešu izglītības biedrības sporta nodaļas dibinātāju vidū.
Par kautru savām uzvarām
1914. gada vasarā līdz ar pirmajām kara vēstīm daudzi latviešu jaunieši pieteicās doties uz fronti. Arī O.Teteris: viņa aicinājums bija lidot. Latvijā iegūtā izglītība viņam deva iespēju mācīties Simferopoles Aviācijas skolā un 1915. gada vasarā Pleskavā veikt pirmos pastāvīgos lidojumus. Pirmajām uzvarām gaisa kaujās sekoja apbalvojumi – Jura krusti un virsnieka pakāpe.
Par četru Jura krusta īpašnieku «Rīgas Latviešu Avīzes» 1916. gada vasarā rakstīja:
«No latviešu gaisa kuģotājiem uz sevi griež vispārēju uzmanību Teters, kura vārdu ar uzslavu min visas krievu avīzes.»
Pirmā pasaules kara lidotājs, vēlāk žurnālists Rūdolfs Celms 1940. gadā žurnālā «Atpūta» atzīmē, ka «Teteris bijis par kautru, lai rakstītu par savām uzvarām».
Minētajā publikācijā R.Celms iekļāvis arī fragmentus no savas sarakstes ar kādu no O.Tetera cīņubiedriem:
«Jūsu tautietim klājas labi. Pagājušā mēnesī viņš lidoja ar korpusa komandieri ģenerali N. uz Dvieti izlūkos. No visiem četrdesmit Daugavpils frontes lidotājiem šo godu piešķīra Teterim. Tad jūs varat iedomāties, kas viņš par lidotāju! Bet svarīgākais – 21. oktobrī viņš gaisā sastapās ar vācieti. Tas bija daudz ātrāks, bet Teteris viņam uzbruka un pēc īsas gaisa kaujas nogāza. Viņam tagad ir visi 4 Jura krusti, un šinīs dienās viņu paaugstinās par virsnieku. Teteris joprojām lido pa šrapneļu dūmiem un viņu neķer ne šrapnelis, ne lode.»
Tomēr talantīgā lidotāja kaujas ceļš bija īss. O.Tetera bojāeju R.Celma minētais liecinieks atceras šādi:
«Dienu priekš viņa nāves Daugavpils lidotāji svinēja kārtējo uzvaru – jūsu tautietis vltn.Valeika gaisa kaujā nogāza vācieti. Tas bija 27. februārī. Nākošā dienā Teteris, kas jau bija iecelts par virsnieku, dabūja pavēli izlūkot Dvietes apkārtni. Tanī dienā Teteris bija uzkrītoši drūms, un mēs pirmo reizi viņu tādu redzējām, jo parasti, kā jau zinat, viņš smaidija un bija jautrs. Ar viņu lidoja novērotājs štabrotmistrs N. Viņi pacēlās, un kājinieki vēlāk stāstīja, ka jau labu gabalu priekš Dvietes vācieši esot atklājuši pret viņiem stipru zenituguni. Bet Teteris, kā parasts, lidojis iekšā pašā peklē. Viņš esot bijis tikai 800 m augstumā, kad šrapnelis ķēris lidmašīnas spārnu, kas nolūzis. Mašina sākusi gāzties. Papriekšu izkritis novērotājs, un tad mūsu Teteris. Beidzot arī mašina ar stipru troksni atsitusies pret sasalušo zemi. Tā ka viņi nokrituši starp mūsu un vācu ierakumiem, tad kareivjiem nebijis viegli izvilkt viņus ārā. Šrapneļu šķembas nebija Teteri ķērušas, un pēc nāves viņš izskatījās tikpat labi kā dzīvē. Tikai viņš vairs nesmaidīja.»
Oļģerta Tetera mirstīgās atliekas pārvestas uz Rīgu un apglabātas Brāļu kapos.
Gaisa kuģis – virsleitnanta dzīvoklī
Nākamā aviācijas paaudze izauga neatkarīgās Latvijas gados. Viņu vidū bija arī Latvijas armijas virsnieks Imants Šleiters. Lielupes krastā, uz tēva pleciem sēdot, redzētais S.Utočkina lidojums viņam atstāja neizdzēšamu iespaidu un deva aizrautību lidojumiem visam mūžam.
Imants Šleiters dzimis Jelgavā 1906. gada 8. oktobrī. Viņš mācījies Pilsētas centra zēnu pamatskolā, Jelgavas 2. vidusskolā un Latvijas Kara skolā. 1931. gadā I.Šleiters pabeidza kara aviācijas skolu, saņemot lidotāja novērotāja diplomu. Turpinot dienestu Latvijas armijā, viņš studēja Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē un kopš 1935. gada bija Latvijas Aeorokluba planieru sekcijas vadītājs.
Līdztekus dienestam un mācībām I.Šleiters konstruēja nelielas sporta lidmašīnas. Viņa uzbūvētā vienvietīgā sporta lidmašīna IŠ – 11939. gada augustā tika demonstrēta Baltijas valstu un Somijas aviācijas svētkos Kauņā.
Tā kā pirmskara Latvijā netika būvēti aviācijas motori, jelgavnieks iegādājās lietotu vācu «Hirtb HN 60» markas motoru, kuru pilnveidoja viens no tolaik talantīgākajiem pašmāju aviomehāniķiem diplomēts inženieris Georgs Novickis. Tas deva iespēju I.Šleitera lidaparātam palielināt ātrumu līdz 250 km stundā.
Jelgavnieka sasniegto 1938. gadā vērtē žurnāls «Spārnotā Latvija»:
«Nav daudz tādu aviacijas entuziastu, kuri, nežēlojot laiku un līdzekļus, cenšas tapt pilnīgāki šinī nozarē un kuru mērķis būtu lidot uz savu konstrukciju lidmašinām. Vēl mazāk ir tādu, kuri paši savas konstrukcijas uzbūvētu un lidotu. Bez kapteiņa Cukura līdz šim mums Latvijā tādu nebija. Tagad mums ir otrs: lidotājs konstruktors vltn. Šleiters, kurš uzbūvējis savu lidmašinu IŠ – 1. Virsleitnants Šleiters sastāv Aviacijas pulkā kā lidotājs-novērotājs un ir Latvijas aerokluba buru lidošanas sekcijas priekšnieks. Neatlaidīgi pētot aviacijas literaturu, viņš spraudis mērķi – uzbūvēt pats sev savas konstrukcijas lidmašinu, lai uz tās papildinātos lielākā valsts aizsardzības darbā.»
Publikācijas autors atzīmē, ka tolaik Latvijā lidmašīnu konstruēšanai nepieciešamās zināšanas bija jāapgūst pašmācības ceļā, un virsleitnants I.Šleiters, pildot dienesta pienākumus, atradis laiku iedziļināties šajās zināšanās un tās izmantot.
Lidaparāts būvēts paša I.Šleitera dzīvoklī, jo konstruktoram trūcis līdzekļu, lai to būvētu fabrikā. Turklāt lidmašīna gandrīz pilnībā uzbūvēta no materiāliem, kas bija pieejami Latvijā, lietojot sava laika modernākos tehniskos paņēmienus. Pirms lidaparāta pacelšanas gaisā konstruktors to rūpīgi pārbaudījis.
Sava «IŠ – 1» iespējas I.Šleiters pierādīja 1940. gada jūlijā, sekmīgi veicot lidojumu līdz Kauņai un atpakaļ.
Kara laikā viņš tika iesaukts leģionā. Talantīgā aviokonstruktora dzīves ceļš pārtrūka austrumfrontes kaujās 1942. gada 27. septembrī.
No finiera spārna līdz apvērsumam aviācijā
Vēl mazliet par Jelgavā dzimušā aviācijas entuziasta Jāņa Steglava sasniegto (viņa dzīves stāstu «Ziņu» lasītājiem sniedzu jau agrāk).
1912. gadā Pēterburgā J.Steglavs gaisā pacēlies ne tikai ar paša konstruēto un būvēto lidaparātu, bet arī kopā ar citu jelgavnieku pazīstamo grafiķi Sigismundu Vidbergu.
Jelgavnieks sava lidaparāta spārna būvei izmantojis finieri. J.Steglava lidaparātu uzmanīgi vērojis tobrīd vēl mazpazīstams aviospeciālists no Holandes Antonijs Fokers.
Jelgavnieka sasniegtajam cariskās Krievijas armijas vadība atbalstu nesniedza, bet holandiešu konstruktors 20. – 40. gados kļuva slavens ar to, ka lidmašīnu būvē izmantojis finiera plāksnes.
