Jau 40 gadu esmu jelgavnieks, neliegšos, arī lokālpatriots, tādēļ Pilsētas svētkus man ir ar ko salīdzināt.
Jau 40 gadu esmu jelgavnieks, neliegšos, arī lokālpatriots, tādēļ Pilsētas svētkus man ir ar ko salīdzināt. Teikšu īsi un kodolīgi – mums kopā izdevās! Ko vērot, kur piedalīties un kā atpūsties bija visām gaumēm un vecumiem! Un studentei Aivai V., kas «Jelgavas Rīta Avīzē» sūdzas, ka «vajadzēja vairāk iesaistīt cilvēkus dažādās aktivitātēs, jo trīs dienas (bija veselas četras) būt tikai vērotājiem – tas neder», iesaku savlaicīgi domāt, gatavoties un pieteikties. Tad, piemēram, nākampavasar blakus latviešu, čigānu un citām «sētām» varētu stāvēt studentu «kopuška» ar ceptiem kartupeļiem, vārītiem pelmeņiem un studentu konjaku (0,5 l šņabis + 0,3 l «Rīgas balzams»). Tagad žēl, ka pašam izdevās izbrīvēt tikai pa dažām stundām, tomēr arī tās deva enerģiju un labu garastāvokli, it īpaši daudzskaitlīgā un atraktīvā sportistu kolonna. Savukārt par mazmeitas «favorītiem» kļuva zirgi, smagā tehnika no «KULK», «Jelgavas ūdens» un Agarska triāla kluba motociklistu priekšnesumi. Tādēļ liels paldies svētku organizatoriem – aģentūrai «Kultūra» un Sporta servisa centram.
Uzslavu un pateicības daļu ar to arī beigšu, jo «melnā» darba darītājus nezinu, tādēļ ceru, ka «virsdiriģenti» viņus neaizmirsīs un kādu prēmijas latu un pateicības rakstu piešķirs. Domājot par nākamajiem Pilsētas svētkiem, tomēr būtu jāpamēģina pārtvert arī tie daži «darvas pilieni», kas šogad, par laimi, «medus mucu» sabojāt nespēja, bet garšu gan mazliet izmainīja.
Pirmo «darvas pilienu» – interešu konfliktu starp vēja enerģijas un degvielas piekritējiem – jau atspoguļojis «Ziņu» komentētājs E.Sauka (skat. «Ziņas» Nr. 106 4. lpp.), tādēļ pie tā sīkāk nepakavēšos. Otro «darvas pilienu» izsmeļoši un objektīvi aprakstījusi laikraksta ekonomikas apskatniece A.Afanasjeva (arī Nr. 106 4. lpp.), jo izstāde «Zemgales uzņēmējs 2003» diemžēl nekļuva par notikumu Jelgavai. Bet tā varēja un par tādu tai vajadzēja kļūt, ja vien būtu papildinājusi Pilsētas svētku programmu, nevis mēģinājusi ar tiem konkurēt. Pārmest kaut ko izstādes organizētājiem būtu vismaz nekorekti. Taču kā pilsētas ilggadējs iedzīvotājs, vēlētājs un nodokļu maksātājs esmu vienkārši šokēts par Domes vicemēra J.Stroda, Īpašuma konversijas pārvaldes un tās Attīstības sektora tuvredzību un bezdarbību. Vai bija tik grūti un vai vispār tika domāts par abu pasākumu scenāriju saskaņošanu? Nevis jāžēlojas, ka gājiena laikā «Sporta nams bija kā izslaucīts – visi apmeklētāji aizsteidzās prom» (citāts no A.A. apskata), bet uz pāris stundām visiem firmu pārstāvjiem ar saviem logo bija jāstājas gājiena kolonnā!
Un visbeidzot, pēc maniem pensionāra un pilsētas patriota subjektīviem novērojumiem, «vistreknākais darvas piliens». Šogad pirmoreiz uz Pilsētas svētku dalībniekiem no perfekti uzceltās SIA «G. Bomis un Co» ēkas logiem noskatījās daudzi šajā namā strādājošie. Diemžēl tikai 74 metrus (pats pārmērīju) no šīs solīdās, starp vācu karagūstekņu uzceltajām mājām ļoti veiksmīgi ieprojektētās biroju ēkas jau gandrīz 10 gadu bez izmaiņām stāv kāda cita celtne. Bēdīgi slavenais Zemgales oligarha V.Barjera «dolgostrojs», kas pamazām pārvēršas par pilsētas centrālās ielas publisku tualeti. Kādu ēkas pagalma puses aizsisto logu rotā noplucis V.I.Uļjanova (Ļeņina) portrets, zālītē atpūšas un pa konteineriem rakājas bezpajumtnieki, bet vecmāmiņas skaidro bērniem, kas tā par bēdīgā, bārdainā onkuļa fotogrāfiju otrā un trešā stāva logos. Vai tiešām arī Jelgavas «jauno laiku» saimnieki nevar likvidēt šo centrālās ielas kloāku? Iepriekšējā komanda bija saistīta ar īpašnieku savstarpējām saitēm, bet kas liedz rīkoties šodienas vadībai?
Dzird runājam, ka par sertifikātiem iegūtais zemes gabals un par valsts uzņēmuma «Zemgales nafta» līdzekļiem uzslietais un iekonservētais nams jau esot kādas citas personas īpašumā, bet kas neliedz Būvvaldei un Municipālajai policijai saukt pie kārtības jauno saimnieku?
Pēteris Miļūns, pensionārs
